Daudzās gudrās grāmatās par bērnu audzināšanu tiek norādīts, ka vecākiem savām atvasēm jau no maza vecuma jāsāk mācīt līdzijušana citiem, cik tā ir svarīga prasme, kas noderēs visa mūža garumā. Bet, vai ir iespējams, ka viens mazs cilvēkbērns ir pārāk empātisks? Vai ir vecums, no kura jāmāca novilkt robežas starp savām un citu cilvēku emocijām, šādus jautājumus psiholoģei Aigai Ukstiņai uzdod kāda divgadnieka mamma.
"Manam dēlam ir gads un deviņi mēneši. Nesen, lasot viņam priekšā grāmatu "Maksis un auto", ko mēs lietojam, kopš viņam ir astoņi mēneši, puika vietā, kur Līna iesit Maksim un es, kā jau ierasts, uzsitu ar plaukstu pa grāmatas lapaspusi, lai labāk atainotu situāciju, sāka aizgūtnēm raudāt un nevarēja nomierināties kādas desmit minūtes. Kad viņš no jauna uzlūkoja attēlu, raudāšana atsākās.
Bērns kopš augusta iet bērnudārzā, esmu novērojusi, ka arī ģērbtuvē, redzot un dzirdot, ka raud kāds no bērniem, viņš bieži vai nu pats sāk raudāt, vai arī steidzas pie raudošā bērna un mēģina viņu iepriecināt, smaidot vai smejoties.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
