Jauno mammu pazemo medicīnas personāls: komentē psiholoģe  (10)

"Mans jautājums būs par grūtnieces emocijām, saskaroties ar rupju attieksmi no medicīnas personāla puses. Kā reaģēt, kā rīkoties, kam sūdzēties, kā sadzīvot ar piedzīvotu pazemojumu – gaidot atbalstu.

Tātad, runa ir par kādu pagasta centra slimnīcas dzemdību nodaļu, kur pirms pāris dienām, ar ķeizargrieziena palīdzību dzimis bērniņš. Apskates laikā daktere jautājusi par sūdzībām, uz ko jaunā māmiņa godīgi atbildēja, ka ļoti sāpot ķeizara rēta. Tā vietā, lai izdzirdētu kādu paskaidrojumu vai mierinājuma vārdus, vai reāli saņemtu kādu palīdzību, daktere pateikusi: ''Nevajadzēja paplest vīrietim kājas, tad arī nesāpētu''.

Jaunā māmiņa izjuta spēcīgu pazemojumu. Jautājums – vai pazemojums nav pieskaitāms pie emocionālas vardarbības? Kā tādās situācijās ir jāreaģē? Kam var sūdzēties? Kas jādara, lai tas neatkārtotos?

Viens ir skaidrs, reģionālajās slimnīcās trūkst medicīnas personāla un, visticamāk, par šādiem tekstiem, kas nav uzskatāmi par būtisku kļūdu, neviens netiks atlaists, taču šādai rīcībai var būt ilgstošas sekas, piemēram, pēcdzemdību depresija. Kādas ir jauno māmiņu iespējas nenonākt tādā situācijā vēlreiz? Iepriekš pateicos!"

"Paldies, ka jūs uzdrošinājāties rakstīt par šo tēmu, kad medicīnas personāls pazemo un ir emocionāli vardarbīgs pret saviem pacientiem. Sākumā vēlos pateikt, ka man ir žēl un skumīgi, ka sievietei bijis jāpiedzīvo šāds pazemojums.

Lasot jūsu jautājumu, saprotu, ka kāda jums zināma sieviete pēc ķeizargrieziena ir pazemota un cietusi no dakteru emocionālās vardarbības, nevis saņēmusi atbalstu un profesionālu palīdzību situācijā, kad izjuta sāpes.

Atbildot uz jūsu jautājumu, jāsaka, ka pazemojums ir emocionāla vardarbība. Mirklī, kad sieviete nupat ir kļuvusi pa mammu, viņa ir jūtīga pret apkārt notiekošo un īpaši jūtīgi reaģē uz katru komentāru, ko viņai saka. Nevar pateikt, vai šāds komentārs, ko ārsts ir pateicis, var vai nevar izraisīt pēcdzemdību sekas, bet tas noteikti ir pazemojošs un apkaunojošs.

Es diemžēl nebūšu kompetenta, lai pateiktu, kur var sūdzēties, bet domāju, ka sākumā var runāt ar slimnīcas vadību, vērsties Pacientu ombuda birojā vai arī konsultēties ar juristu, ko darīt tālāk, varbūt, lai prasītu kompensāciju par morālo kaitējumu.

Ir saprotams, ka šajā situācijā ir daudz dusmu un citu negatīvu emociju, taču, pirms uzsākt cīņu pret medicīnas personālu, ir svarīgi parūpēties, lai māmiņai enerģija, kas ir paredzēta spēku atgūšanai pēc dzemdībām un attiecību veidošanai ar bērniņu viņa dzīves pirmajos mēnešos, neaiziet cīņā ar ārējiem apstākļiem. Ja šķiet, ka ārstes teiktais joprojām ietekmē mammas pašsajūtu, būtu vēlams meklēt specializētu atbalstu, piemēram, psihoterapijas vai psihologa konsultāciju.

Ir grūti paredzēt, kurās situācijās kāds mums var pateikt kādus aizskarošus vārdus. Bet svarīgi mācēt sevi aizstāvēt un teikt: " Stop, jūsu vārdi mani aizskar, jums nav tādas tiesības ar mani runāt!""