Bērni veido draudzību internetā: sociālās pedagoģes ieteikumi

Tā kā daudzās tīmekļa vietnēs citi dalībnieki nav redzami, bērniem var piemirsties, ka viņi atrodas publiskā telpā un viņu teiktais var izskanēt tālāk, nekā viņi būtu vēlējušies. Kas jāņem vērā, veidojot draudzību ar digitālo tehnoloģiju palīdzību, stāsta "Amigo iniciatīvas laimīgām ģimenēm" mācību programmas "Kā būt par vecāku 21. gadsimtā?" vēstnese, Kuldīgas Alternatīvās sākumskolas sociālā pedagoģe Sandra Blumberga, māmiņa un dzīvesstila bloga "Happywhispers" autore Līga Andžāne un viņas meita Sofija.

Digitālās tehnoloģijas ir ienesušas acīmredzamas izmaiņas šodienas bērnu saziņā. Ja iepriekšējās desmitgadēs komunikācija lielākoties notika klātienē, tad tagad draudzība veidojas arī starp bērniem, kuri reālajā dzīvē nekad nav sastapušies.

"Mobilās ierīces bērniem dod iespēju sazināties. Īpaši svarīgi tas ir tad, ja blakus nav bērni, ar kuriem draudzēties. Tad ir ļoti jauki, ja vari kādam piezvanīt. Mums ir bijuši gadījumi, kad meita ar draudzeni visu dienu "nosēž skype" un nav pierunājama aiziet paēst. Tad mēs, abas mammas, sazinājāmies un runājām, ka meitenēm ir vērts satikties un reālajā dzīvē pavadīt dienu kopā, nevis visu dienu runāties skype," atgadījumu no savas ģimenes dzīves atstāsta Andžāne.

Blumberga savās darba gaitās ik dienu saskaras ar bērnu digitālās saziņas izpausmēm un novērojusi, kā tās ietekmē attiecību veidošanos.

"Caur viedierīcēm attiecības pastiprinās, un multimediji stiprina draudzības saites. Tas vairs nav tik personīgi, jo vienmēr klāt ir kāda trešā persona, ja ne vairāk. Tomēr attiecības, kas notiek tiešsaistē, tagad ir īstas. Kā saka paši pusaudži: "Visas attiecības tagad notiek čatā." Līdz ar to viss, kas jāievēro attiecību veidošanā ikdienā, ir attiecināms uz saskarsmes jautājumiem internetā," uzsver Kuldīgas Alternatīvās sākumskolas sociālā pedagoģe.

Viņa vērš uzmanību uz digitālās saziņas īpatnībām. Piemēram, sarunājoties klātienē, informāciju nodod ne vien vārdi, bet arī intonācija, žesti un grimases. Tie palīdz saprast, vai teiktais ir domāts kā joks vai nopietni. Sarakstē intonāciju nevar attēlot tik precīzi, tādēļ bieži vien rodas pārpratumi, kas noved pie nevajadzīgiem konfliktiem.

"Vajadzētu domāt par pieklājību un to, ko pasaki un kā pasaki. Jāpatur prātā, ka digitālajā vidē pret draugiem jāizturas un attiecības jāveido tikpat uzmanīgi kā reālajā dzīvē. Svarīgi ir nebūt pārāk uzbāzīgam, jo šī vide dod iespēju saasināt emocijas. Var rasties, piemēram, greizsirdība, ja kādam atsaka satikšanos, jo esot jāmācās, bet atraidītais vēlāk sociālajos tīklos redz, ka viņa aicinātais cilvēks pavadījis laiku kopā ar kādu citu," norāda Blumberga.

Viņa stāsta, ka bērnu digitālajā komunikācijā pieņemts iesaistīt daudzus dalībniekus. Piemēram, tiek veidotas klases grupas whatsapp lietotnē. No vienas puses tas dod iespēju ātri apmainīties ar idejām, informāciju un attīstīt kopīgas ieceres. Taču no otras puses liels iesaistīto skaits palielina iespēju, kā kāds pārpratīs cita teikto, apvainosies un gribēs pārtraukt draudzību. Nedrīkst aizmirst arī to, ka katram bērnam ir citāda izpratne par personīgo telpu. Kas vienam šķiet draudzīgi, otram –uzbāzīgi.

"Gribu ieteikt bērniem – kad viņi ir kopā, lai sarunājas viens ar otru, nevis caur viedierīcēm. Bieži vien ir redzēts, ka bērni sēž pulciņā ar nodurtām galvām un viedierīcē čato viens ar otru, nevis nesarunājas. Arī ģimenēs vajadzētu gādāt, lai nav situācijas, ka sēžam viens otram blakus, bet domās esam tālu," mudina sociālā psiholoģe.