Mobings jeb sistemātiski pāridarījumi pusaudžu vidū nav jauna parādība, tā ir bijusi sastopama jau kopš seniem laikiem. Skatoties no pieaugušā viedokļa, pāridarīšana pusaudžu vidū ir gan bezjēdzīga, gan nežēlīga, bet, diemžēl, tā ir bieži sastopama. Liela daļa no pieaugušajiem ar to ir saskārušies, paši būdami pusaudži.
Mācoties skolā, bieži klasē ir bijis kāds vai kādi, kas tiek izvēlēti par pāridarīšanas upuriem. Bieži tā ir nepiedienīgu iesauku izdomāšana, kas tiek mērķēta uz upura trūkumiem, kā arī sistemātiska pusaudža kaitināšana, gan verbāli, gan fiziski aizskarot viņu. Mūsdienās, attīstoties interneta videi, ir parādījušies jauni instrumenti, kā to iespējams īstenot, Rīgas pašvaldības veidotajam portālam "Veseligsridzinieks" norāda psihologs Krišjānis Zaremba.
Lai gan sākotnēji šķiet, ka ir viegli saprast, kas ir sistemātiska pāridarīšana pusaudžu vidū, kādā veidā tā izpaužas un kurš tiek izvēlēts par šīs pusaudžu uzvedības upuri, ne vienmēr tā atbilst stereotipiskam uzskatam, ka pāridarītājs ir vecāks puisis, kurš iekausta jaunāku vai mazāku klasesbiedru. Pāridarīšana pusaudžu vidū ir agresīva uzvedība skolas vecuma pusaudžu vidū, kas sevī ietver iedomātu vai reālu spēku disbalansu. Tā var izpausties dažādos veidos un formās, bet visās situācijās vienojošais ir gan pāridarītāja, gan upura, gan novērotāju klātbūtne.