<a rel="cc:attributionURL" href="http://www.flickr.com/photos/justyouphotography/">Sandra Thomson</a> / <a rel="license" href="http://creativecommons.org/licenses/by/2.0/deed.en">cc</a>

Daudzām ģimenēm, kuras dabiskā ceļā nevar tikt pie ilgi gaidītā mazuļa, ir iespēja nolīgt surogātmāti. Krievijā tas ir atļauts, lai gan nav izdoti nekādi likumi, kas pastiprinātu bioloģisko vecāku tiesības uz bērnu gadījumos, ja surogātmāte pārdomā. Latvijā surogātmātes pakalpojumi nav atļauti, lai gan daudzas ģimenes šādu iespēju ir apsvērušas, mēģinot pie mazuļa tikt ārzemēs. Te, piemēram, pasenāka diskusija par to "Cālis" forumā, bet šeit būs plašāks raksts, vai surogātmāte ir īsta mamma vai tikai iznomāta dzemde.

Bet šis atgadījums noticis Krievijā, Sanktpēterburgā, un par to vēsta "Spbdeti.org", kas ir reģionālais bērnu tiesību aizstāvības ombuds, ko veido eksperte Svetlana Agapitova. Viņa arī apraksta nepatīkamo situāciju – surogātmāte atteikusies atdot dvīņu puikas viņu vecākiem, un patlaban par šo lietu notiek tiesāšanās.

Krievijā surogmātes pakalpojumi tiek pieļauti jau vairākus gadus, tomēr nav nemaz tik daudz ģimeņu, kas tos izmantotu. Pirmkārt, procedūras izmaksas ir ļoti dārgas, bet, otrkārt, rezultāts nav paredzams. Saskaņā ar Krievijas likumdošanu, kamēr surogātmāte nav oficiāli atteikusies no bērna, bioloģiskie vecāki nevar viņu ņemt pie sevis. Nereti ir gadījumi, kad pāris, iestājoties surogātmātes pakalpojumu programmā un samaksājot ne mazu naudu, paliek gan bez bērna, gan bez naudas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!