Krievijā surogātmāte atsakās atdot dvīņu puikas viņu bioloģiskajiem vecākiem; lieta nonākusi tiesā  (1)

Bet šis atgadījums noticis Krievijā, Sanktpēterburgā, un par to vēsta "Spbdeti.org", kas ir reģionālais bērnu tiesību aizstāvības ombuds, ko veido eksperte Svetlana Agapitova. Viņa arī apraksta nepatīkamo situāciju – surogātmāte atteikusies atdot dvīņu puikas viņu vecākiem, un patlaban par šo lietu notiek tiesāšanās.

Krievijā surogmātes pakalpojumi tiek pieļauti jau vairākus gadus, tomēr nav nemaz tik daudz ģimeņu, kas tos izmantotu. Pirmkārt, procedūras izmaksas ir ļoti dārgas, bet, otrkārt, rezultāts nav paredzams. Saskaņā ar Krievijas likumdošanu, kamēr surogātmāte nav oficiāli atteikusies no bērna, bioloģiskie vecāki nevar viņu ņemt pie sevis. Nereti ir gadījumi, kad pāris, iestājoties surogātmātes pakalpojumu programmā un samaksājot ne mazu naudu, paliek gan bez bērna, gan bez naudas.

Pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem tikt pie bērniņa, Arina un Sergejs (vārdi mainīti) izvēlējās izmantot surogātmātes pakalpojumus. Viņi izvēlējās klīniku, kurai ir liela pieredze šajā jomā, iemaksāja avansa maksājumu un sāka gaidīt, kamēr viņiem piemeklēs piemērotu sievieti. Pēc pāris mēnešiem pāri uzaicināja parakstīt līgumu par surogātmātes pakalpojumu saņemšanu.

"Viņa ir precējusies, pašai ir divi bērni, dzīvo Sanktpēterburgā," tā par potenciālo mammu pārim stāstījis speciālists.

"Kad mēs ar viņu iepazīsimies?" pavaicājis Sergejs.

"Saskaņā ar mūsu noteikumiem surogātmāte un bioloģiskie vecāki netiekas un nezina viens otra vārdu," klīnikas jurists apbēdināja pāri. "Paši saprotiet, ne visas sievietes vēlas piekrist šādam piepelnīšanās veidam, jā un arī vecāki bieži vien nevēlas atklāt šādu ģimenes noslēpumu. Jums tas būs kandidāts ar numuru №26-10," tā sacījis jurists.

Arina un Sergejs sabēdājās, viņi bija cerējuši, ka varēs novērot, kā noris grūtniecība, būt blakus mazulim vēl līdz viņa piedzimšanai, taču strīdēties ar klīnikas juristu viņi nav sākuši. Noteiktā laikā "surogātmātei №26-10" veica ultrasonogrāfisko izmeklēšanu. Pēc pāris dienām klīnikas speciālisti ģimeni iepriecināja: "Ieligzdojušies divi embriji, tātad, jums būs divi mazuļi". Arina un Sergejs sāka gatavoties bērnu dzimšanai, izvēlējās mēbeles, apģērbu, vārdus. Laulātais pāris regulāri interesējās, kā norit grūtniecība, kā jūtas sieviete, kura viņiem dāvās prieku kļūt par vecākiem. Klīnikas darbinieki pārliecinoši stāstīja, ka viss norit labi…

Par to, ka tā nav patiesība, laulātais pāris uzzināja neilgi pēc dzemdībām. Uzaicinot Arinu un Sergeju uz klīniku, speciālisti atzinās: "Jana (vārds mainīts) – tā sauc "jūsu" surogātmāti – uzstāj uz tikšanos ar jums, draudot izstāties no programmas. Mums nekas tāds līdz šim nav bijis, jums ir tiesības atteikties…" Sergejs un Arina piekrita tikties.

Saruna nebija vienkārša. Noskaidrojās, ka Jana centusies atrast bioloģisku vecāku koordinātas uzreiz pēc tam, kā uzzinājusi, ka viņai nāksies iznēsāt nevis vienu, bet divus bērnus. Viņa prasīja veikt viena "augļa redukciju" vai arī piemaksāt par otru. Saskaņā ar līguma nosacījumiem, gadījumā, ja iestājas daudzaugļu grūtniecība, sievietei pienākas kompensācija, taču summa sievietei šķitusi par mazu. Jana uzreiz atzinusies: "Es gribu, lai par otru bērnu man piemaksā 50 procentus no visas summas, kura man apsolīta par vienu". "Ja jūs neesat ar mieru, tad es jums atdošu vienu bērnu, bet otru paturēšu sev."

Klīnikas speciālisti un juristi Sergejam un Arinai ieteikuši nepiekrist Janas prasībām. Pēc tam sieviete pazuda: viņa nomainīja adresi, pārstāja atbildēt uz telefona zvaniem, neapmeklēja ārstus. "Mēs viņu atradīsim un atgriezīsim programmā," pārim solīja klīnikas darbinieki. Nekas tāds vēl nav nekad noticis…

Puisēni piedzima priekšlaikus un savas pirmās dienas pavadīja reanimācijā. Jana saņēma bērnu dzimšanas apliecības uz sava vārda, kā vecākus norādot sevi un savu vīru. Uzzinot par notikušo, Arina un Sergejs iesūdzēja surogātmāti tiesā, pieprasot sevi atzīt par mazulīšu vecākiem.
Tiesa, izskatot lietu, Janas darbības atzina par negodīgām, bet viņas materiālās iespējas – par neatbilstošām, lai audzinātu vēl dvīņus. Tomēr tiesas lēmums vēl nav stājies likumiskā spēkā, jo surogātmāte iesniedza apelācijas sūdzību, un tiesa to plāno skatīt nākamā gada janvāra vidū. "Es iznēsāju un dzemdēju puisēnus, un pēc likuma – esmu viņu māte. Bet bioloģiskie vecāki zaudējuši nevis bērnus, bet tikai sapni par viņiem," tā uzskata Jana.

Turklāt Jana sāka vākt dokumentus, kas apliecina, ka viņa uzlabo savus dzīves apstākļus – no komunālā dzīvokļa pārceļoties uz atsevišķu. Tagad, kā ģimene, kura audzina četrus bērnus, viņi ar vīru saņēmuši ārpuskārtas rindu, lai saņemtu dzīvojamo platību.

Svetlana Agapitova: "Arinai un Sergejam šī situācija ir izvērtusies par īstu traģēdiju, man patiesi viņus ir ļoti žēl. Viņi vērsās pie mums ar lūgumu pārbaudīt, kā dzīvo viņu dēli. Pāris ir pārliecināti, ka Jana, saņemot no pašvaldības dzīvokli, pietiekami atbildīgi nesekos līdzi puisēnu veselībai vai vispār atteiksies no viņiem. Es palūdzu bāriņtiesas darbiniekiem apsekot šo ģimeni, un viņi rūpes par bērniem novērtēja kā apmierinošas. Pret Janu viņiem neradās nekādas pretenzijas, viņa labi rūpējas par zēniem.

Krievijas likumdošana pieļauj surogātmātes pakalpojumus, taču nav atsevišķu normatīvo aktu, kas pastiprinātu visu šajā programmā iesaistīto dalībnieku tiesības un atbildību. Abu pušu tiesības nosaka tikai līgums, turklāt katra no pusēm praktiski bez sodiem var šos nosacījumus pārkāpt. Tas attiecas ne tikai uz surogātmāti; ir bijuši gadījumi, ka bioloģiskie vecāki atsakās ņemt savu bērnu.

Daudzās Eiropas valstīs surogātmātes pakalpojumi ir aizliegti. Pēdējā laikā Krievijā pieaug to cilvēku skaits, kuri uzskata, ka šī ir sava veida tirdzniecība ar bērniem. Diemžēl, situācija, kas notika ar Arinu un Sergeju, kārtējo reizi apstiprina šo viedokli. Un visticamāk, kamēr likumdošanā nav precīzu normu, šādi bēdīgi stāsti atkārtosies. Es redzu tikai divus ceļus, kā no tā izvairīties: precizēt likumdošanu vai pilnībā atcelt surogātmātes pakalpojumus, kas balstīti uz komerciju."