Bērns slimo ar psoriāzi jeb zvīņēdi. Evas pieredzes stāsts  (2)

Kad slimība skar bērnu, ir grūti ar to samierināties gan vecākiem, gan pašam pacientam. Lūk, Evas Rauckas-Pļaviņas pieredzes stāsts par viņas meitiņas slimību!

"Psoriāze ir ādas slimība, kuru sauc arī par zvīņēdi. Par šo slimību vairāk sāku interesēties, kad pirms vairākiem gadiem to atklāja manai meitai. Meita uzsāka mācības pirmajā klasē, kad sausa āda parādījās galvas matainajā daļā. Sākumā meita lietoja pretblaugznu šampūnus, bet vēlamā rezultāta nebija. Sāka parādīties arī sausa āda uz elkoņiem. Es, kā māte, sāku tam vairāk pievērst uzmanību laikā, kad šī problēma mūs sāka skart ikdienā, kad bērnam klasesbiedri sāka jautāt, kas tas ir un izteica komentārus par blaugznām matos.

Kad līdzās šiem simptomiem parādījās arī sausa un reizēm arī it kā jēla āda uz rokām un kājām, satraucos par vienaudžu attieksmi, kad bija jāpārģērbjas sporta nodarbībām. Protams arī pati meita uzdeva man jautājumus, kas tas tāds ir un ko viņai atbildēt citiem bērniem.

Apmeklējot ārstu, sākotnēji pārbaudīja uz sēnītes infekciju, bet pēc izmeklējumiem dermatoloģe noteica diagnozi psoriāze. Izrakstīja ārīgi lietojamus medikamentus. Uzzinot diagnozi, sākumā meklēju atbildes internetā, apkopojot informāciju par šo slimību un lasot gan forumus, gan pētījumus, gan citus rakstus.

Līdz šim nav vienprātīga skaidrojuma, kas šo slimību izraisa. Cilvēkiem ar psoriāzi ādas šūnas veidojas paātrināti un atdalās no ādas jeb ādas slānis nomainās septiņas reizes ātrāk, nekā pieņemts normāli. Stress un trauksme ir viens no trigeriem, kas pastiprina psoriāzes saasinājumus.

Daži cilvēki stresu pārdzīvo smagāk vai vieglāk nekā citi. Iespējams, tieši šis faktors veicināja psoriāzes saasinājumus meitai. Skola bija jauna vide, jaunas prasības, kā arī šis laiks sakrita ar mūsu dzīvesvietas maiņu. Saprotams, ka meitai ikdienā, īpaši skolā, nācās dzirdēt dažādas piezīmes par vizuāli redzamiem ādas bojājumiem. Es domāju, ka viņai palīdzēja mans atbalsts, jo par psoriāzi mēs daudz runājām savā starpā. Pastāstījām to arī draugiem, kas mums deva lielu atbalstu, jo izrādījās, ka par zvīņēdi jeb psoriāzi daudzi bija dzirdējuši un par to zinājuši, jo šī problēma skāra arī viņu tuviniekus.

Saņemot pieredzes stāstus, kurus dzirdēja arī meita, deva mums spēku un iedrošinājumu, kā arī ticību, ka ar psoriāzi var sadzīvot un tā var mazināties. Šobrīd ir pagājuši seši gadi kopš uzzinājām par psoriāzes klātesamību mūsu ģimenē. Meita no tās nav atvadījusies, bet iemācījusies ar to sadzīvot tā, ka vasarā peldkostīmā var bez kompleksiem doties peldēties un sauļoties. Balta zvīņēde vēl ir manāma galvas matainajā daļā aiz ausīm un ik nedēļu tiek veiktas nepieciešamās procedūras, bet emocionāli gan es, gan viņa jūtas labāk un par šo slimību varam atklāti arī izrunāties.

Šeit atradīsi pieredzes stāstus "Cālis" forumā, bet te – aizkustinošs stāsts par sievieti, kurai psoriāzes dēļ nācies dzirdēt: "Tevi neviens neprecēs".

Psoriāzes ārstēšanā tiek izmantota medikamenti ārīgai lietošanai, bet šobrīd es vēršos pie citiem vecākiem, jo pietiekami svarīgs ir arī emocionālais stāvoklis ar psoriāzi slimojošiem bērniem.

Šobrīd Latvijas Universitātes psiholoģijas maģistratūrā veicu pētījumu, kurā tiek aicināti piedalīties ar psoriāzi slimojošu bērnu (no 6-11 gadu vecumam) vecāki kopā ar bērniem. Pētījuma procesā ļoti svarīgs būs jūsu kā vecāku vērtējums par sava bērna uzvedību un pašsajūtu. Lūgums iesaistīties un atsaukties tiem vecākiem, kuru bērni atbilst šai vecuma grupai un kuriem ir konstatēta zvīņēde jeb psoriāze. Ja piekrītiet piedalīties un satikties, lūdzu, sazinieties ar pētījuma autori, Latvijas Universitātes maģistranti, Evu Raucku-Pļaviņu (evaplavina@inbox.lv vai 28389262)."