bērns, laime, prieks, bērnība
Foto: Shutterstock
Mūsdienās varam novērot ne tikai bumu – būt vecākiem, bet maksimāli daudz uzmanības veltīt savām atvasēm. Mēs radām vislabākos apstākļus mazuļu pieaugšanai un darām visu, lai viņi izaugtu veiksmīgi. Tomēr visai bieži paši neapzināmies, ka panākumi automātiski nenozīmē būt laimīgam. Vēl jo vairāk – uzstājot tikai uz veiksmīgumu, ar lielu varbūtību padarām bērnu dziļi nelaimīgu.

Kā "Parents" atzīmē psiholoģe, bērnu un pieaugušo emocionālā intelekta attīstības speciāliste Viktorija Šimanskaja, mums šķiet, ka tikai kaut ko dzīvē panākot, mēs varēsim bērnam sniegt to vislabāko. Un, protams, viņam ir jāseko mūsu piemēram. Kādas kļūdas pieļauj vecāki, kuri, sasnieguši augstus panākumus karjerā un biznesā, vēlas, lai viņu bērns būtu veiksmīgs? Psiholoģe piedāvā aplūkot deviņas visizplatītākās no tām.

Attīstība jau autiņos

Visai bieži kā galveno stūrakmeni vecāki liek agrīnu bērna intelektuālu attīstību. Vēloties "ielikt gaišajā galviņā" iespējami vairāk zināšanu, viņi pārāk koncentrējas uz mērķi un tā sasniegšanu. Vienlaikus tieši process un gandarījums (kā bērna, tā vecāku) no pasaules izzināšanas būtu jāliek kā prioritārs harmoniskai mazuļa attīstībai.

Kas notiek? Pirmajā dzīves gadā mēs steidzamies: priecājamies par pirmajiem solīšiem un pirmajiem vārdiņiem, esam gatavi kaut simts reižu spēlēties "ku-kū" un patiesi par to smaidīt. Ap divu triju gadu vecumu pacietības vairs nav tik daudz, sākas neizbēgamais pieaugšanas krīzes process: "Es pats!". Un tagad mammām visbiežāk parādās satraukums. Vairumā gadījumu ap bērna trīs gadu vecumu mammas jau atsāk strādāt, bet tēvs, iespējams, tāpat kā iepriekš, "ne ļoti ir pieslēdzies" bērna audzināšanas jautājumiem un līdz galam nesaprot, ko gan darīt ar šo lielisko būtni. Un nu kā palīdzība nāk visuvarošā agrīnās attīstības metodika. Mēs rādām mazulim kartītes, attēlus, mācāmies figūras ar planšetes palīdzību. Jo tuvāk skolai, jo vecākiem lielāks nemiers un mazāk laika paliek nodarbēm ar bērnu.

Foto: Shutterstock

Ko darīt

Galvenais noteikums: spēlējieties un mācieties tā, lai pašiem būtu interesanti. Tieši vecumā no četriem līdz deviņiem gadiem ir ļoti svarīgi bērnā "ielikt" galvenās sociālās prasmes un aktīvi attīstīt "emocionālo" intelektu. Izvēloties metodiku, grāmatu un pat kartītes – izmanto to materiālu, kas gan tev, gan bērnam rada maksimālu emocionālo labsajūtu. Piemēram, ja tev patīk arhitektūra – māci bērnam skaitīt, skatoties pa pilsētas ielām. Nebaidies pastāstīt par to, par ko pats interesējies.

Mazais pieaugušais

Foto: Shutterstock

Ātrāk. Augstāk. Stiprāk

Foto: Shutterstock

Deleģējam?

Foto: Shutterstock

Brīvdienas – svētki katru nedēļu

Foto: Shutterstock

Roku darbam – cīņa

Foto: Shutterstock

Runājam un ieguldām, taču nedzirdam

Foto: Shutterstock

‘MaTe’

Foto: PantherMedia/Scanpix

Tu esi vislabākais

Foto: PantherMedia/Scanpix

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!