Kad bērna slavēšana var būt kaitīga jeb Nepārvērt bērnu par uzslavu vergu

Par to, kā pareizi slavēt bērnu un novērtēt viņa panākumus, bet vienlaikus nepārspīlējot, "Letidor" savas pārdomas atklāj psihologs Genādijs Gončarovs.

Ja bērns mazotnē bieži dzird tikai uzslavas par jebkuru darbību (iznesi miskasti – malacis, izpildīji mājasdarbus – gudrinieks, laikā atnāci mājās – brīnums, ne bērns!), tad slavēšana kļūst par neatņemamu atribūtu viņa savstarpējai sadarbībai ar citiem cilvēkiem. Taču, nesaņemot uzslavas vēlāk, dēls vai meita var sākt izjust nepilnvērtības kompleksus, šaubas par sevi un var rasties problēmas ar pašvērtējumu.

Tas nepavisam nenozīmē, ka meita vai dēls vispār nebūtu jāslavē. Bērniem ir jāaug mīlestības, rūpēšanās un siltu attiecību atmosfērā, viņiem jau no bērnības jāprot būt pateicīgiem un atsaucīgiem, pareizi uztvert gan uzslavas, gan kritiku. Bet vecākiem vienmēr jāspēj sevi kontrolēt. Nav vērts nepārtraukti savam bērnam atkārtot, cik viņš ir brīnišķīgs, gudrs, skaists, bet viņa īpašības, tieši tāpat kā viņš – vislabākās. Protams, ir jāpaslavē panākumi skolā. Labi pabeidzi semestri – malacis, pilnīgi esi nopelnījis kādu dāvanu. Teicami nokārtoji eksāmenu – tā turēt!

Vēl par to, kā pareizi slavēt bērnu, atradīsi rakstā šeit, kur biedrības "Skalbes" direktore, psiholoģe Zane Avotiņa iesaka iedarbīgus veidus, kā uzslavēt un iedrošināt bērnu sekmīgām skolas gaitām. Viņa atzīst, ka pareiza bērnu slavēšana nav viegls uzdevums. "Izteikt atzinību ir jāmācās, ko apgūstam dzīves pieredzes rezultātā. Ja šādas pieredzes nav, pieaugušajam varētu būt grūtības novērtēt bērna paveikto. Tas gan nenozīmē, ka šīs zināšanas nevar apgūt pieaugušā vecumā. Dažiem vecākiem šķiet, ka bērnu nedrīkst slavēt, lai viņš nekļūtu iedomīgs, taču tas ir kļūdains pieņēmums. Ja bērns nesaņem nekādu novērtējumu, viņš var justies nenovērtēts un, iespējams, nedrošs, jo nesaprot, vai ir rīkojies labi vai ne."

Kā norāda psihologs Gončarovs, taču neaizmirsti bērniem paskaidrot, ka viņi mācās sevis labā, nevis vecāku dēļ, ka viņu interesēs ir iegūt izglītību, būt erudītiem. Labas atzīmes ir nepieciešamas ne tikai tādēļ, lai pēc tam varētu lielīties klasesbiedru priekšā vai izprasītu dāvanu no vecākiem.

Uzsver to, ka zināšanas ir vajadzīgas pašam bērnam, un jo plašākas tās būs, jo labāka nākotne bērnu sagaida.

Mammām un tētiem ir vērts savu bērnu jau bērnībā iemācīt pašam priecāties par saviem panākumiem un saņemt gandarījumu no jebkuras darbības, nevis tikai censties iepriecināt mammu ar tēti. Bet kā gan pareizi slavēt, lai skolēns darītu to visu sevis paša labā? Pats galvenais – akcentēt viņa sasniegumus, kuri bērnam noderēs, lai izpildītu kādu interesantu lietu. Piemēram: "Tu varēji tik agri pamosties un tik ātri saģērbies! Tātad, tu pieaudz un kļūsti daudz atbildīgāks! Drīz varēsi ar tēti braukt makšķerēt!".

Kā norāda psihologs, ir svarīgi pievērst uzmanību arī bērna uzvedībai sabiedrībā – gan rotaļu laukumā, jūsu personīgajā mājā, skolā vai uz ielas. Slavēt drīkst par tādiem gājieniem, kuri vēsta par labsirdīgu raksturu, pieklājību pret apkārtējiem, uzmanības pievēršanu svešām problēmām.

Ja tavs bērns kļuvis par uzvarētāju, piemēram, matemātikas olimpiādē, tas ir iemesls priekam un lepnumam, taču pacenties paturēt savas pārlieku vētrainās emocijas sevī. Nav vērts mainīt savu attieksmi pret bērnu kaut kādu atsevišķu, izņēmuma kārtā notikušu, panākumu dēļ, citādi pastāv risks, ka viņš pārvērtīsies par "vāveri ritenī" un sāks skriet pēc tavām uzslavām. Un tad arī līdz stresam vairs nav tālu. Tādēļ es esmu par to, lai ļautu bērniem atpūsties un nepārvērstu viņus par uzslavu vergiem, tā norāda psihologs.

Slavē ar mēru, tādu padomu sniedz amerikāņu profesore Robina Bermane. Viņas noslēpumus par bērnu audzināšanu, atradīsi šeit.