bērni, smaids, prieks
Foto: Shutterstock
Vai pasaulē vispār eksistē vecāki, kuri nevēlētos lepoties ar saviem bērniem? Taču, pastāvīgi dzenoties pēc panākumiem un slavējot bērnu, viņš var izaugt par cilvēku, kurš nav gatavs nedz kļūdām, nedz neveiksmēm un zaudējumiem. Bet šādu ļaužu dzīvē ir ne mazums. Kā gan tādam bērnam adaptēties sūrajā dzīves realitātē pēc skolas, un vēl svarīgāk, – kā pieņemt faktu, ka ne visi un ne vienmēr viņu slavēs, izsakot pateicību un uzmundrinošus vārdus?

Par to, kā pareizi slavēt bērnu un novērtēt viņa panākumus, bet vienlaikus nepārspīlējot, "Letidor" savas pārdomas atklāj psihologs Genādijs Gončarovs.

Ja bērns mazotnē bieži dzird tikai uzslavas par jebkuru darbību (iznesi miskasti – malacis, izpildīji mājasdarbus – gudrinieks, laikā atnāci mājās – brīnums, ne bērns!), tad slavēšana kļūst par neatņemamu atribūtu viņa savstarpējai sadarbībai ar citiem cilvēkiem. Taču, nesaņemot uzslavas vēlāk, dēls vai meita var sākt izjust nepilnvērtības kompleksus, šaubas par sevi un var rasties problēmas ar pašvērtējumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!