bērns, bailes, baidīties, skapis
Foto: Shutterstock
Neiesi tīrīt zobus – iemetīsies zobgrauzis un sarīkos mutē ballīti! Neizēdīsi visu šķīvi – atlidos ragana un apēdīs tevi pašu! Gulēsi uz gultas malas – atnāks pelēkais vilks un iekodīs tev sānos! Pieaugušie visai bieži mēdz izmantot pasaku tēlus, lai panāktu bērnu paklausību.

Bet, vai patiešām šāda biedēšana ir efektīva audzināšanas metode? Vai tā tikai nenovedīs pie problēmām bērna tālākajā dzīvē? "Thevillage" šos nepavisam ne vienkāršos jautājumus pārsprieda ar Montesori pedagoģijas skolotāju Annu Fedosovu un psiholoģi Natāliju Smirnovu.

Kā norāda pedagoģe, kad vecāki bērnu biedē ar mērķi panākt paklausību, bērnam tiek nodots vēstījums: "Es, tavs galvenais aizstāvis un aprūpētājs šajā pasaulē, varu tevi pamest". Noteikumi, kuri tiek noteikti vēlāk, nemaina faktu, ka pastāv apstākļi, pie kādiem vecāki var bērnu pamest vai arī kāds ļaunais izšķirs bērnu no vecākiem. Jo mazāks bērns, jo iespējama lielāka mēroga emocionāla rakstura katastrofa. Mazulim mamma ir praktiski visa pasaule, skolēnam – svarīga pasaules daļa, taču pat sākumklašu vecuma bērniem un pusaudžiem vecāki ir svarīgi, un attiecības ar viņiem paliek kaut kādā mērā prototips visās citās attiecībās. Ja vecāki spēj mani atstāt, tātad, viss šajā pasaulē, kas man dārgs, var mani nodot un pamest, tā var secināt bērns, skaidro Fedosova.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!