Tagad ir zināms, ka aptuveni 12 nedēļas veca embrija neironi jau uzrāda koordinētus aktivitātes viļņus un ka šie viļņi faktiskai maina smadzeņu formu. Tas pats process, kas maina un veido bērna smadzenes vēl pirms viņa dzimšanas, nosaka arī straujo mācīšanās gaitu, kad bērns ierodas šajā pasaulē. Kad zīdainis ir gatavs piedzimt, viņa smadzeņu nervu šūnas ir pilnībā izveidojušās, taču šajā brīdī neironu tīklojums vēl nav līdz galam nostiprinājies. Caur maņu orgāniem saņemtā informācija aktivizē nervu sistēmu, kā rezultātā uzreiz pēc piedzimšanas rodas neskaitāmi daudz savienojumu. (Šie dati ir apkopoti nesen publicētā ziņojumā – pētījumu veikušas vairākas universitātes ASV, un pētījuma autori ir vesela virkne zinātnieku).
Tādējādi agrīnais vecums, jo īpaši pirmie trīs dzīves gadi, ir straujas attīstības laiks, kad smadzenēm nepieciešami attiecīgi stimuli nervu neironu ķēžu izveidošanai. Dažādie stimuli lielā mērā nosaka attīstības līmeni nākotnē. Divu gadu vecumā sinapšu skaits maza bērna smadzenēs ir divreiz lielāks nekā pieaugušajam cilvēkam, un tās patērē divreiz vairāk enerģijas nekā pieaugušais. Šajā periodā izveidojušās, bet vēl neizmantotas sinapses pēc 10 gadu vecuma pamazām izzūd.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
