Negaidīt, bet rīkoties pašiem: 36 pārbaudīti jautājumi, kas sekmē mīlestību  (1)

Šīs veiksmīgās idejas pamudināta, Mendija Lena Katrona arī nolēma izmēģināt šo tehniku, kas sekmējās ar stāvēšanu uz tilta pusnaktī un četru minūšu lūkošanos acīs savam partnerim.

Kā "NY Times" raksta pati Mendija, pirmo reizi ar šo pētījumu viņa iepazinās tad, kad viņas attiecības bija uz izjukšanas robežas. Katru reizi, kad viņa iedomājusies patiešām izšķirties un aiziet no sava puiša, tas nav izdevies. Viņa jutusies iestrēgusi. Tā kā Mendija ir cilvēks, kurš priekšroku dod loģiskiem un pamatotiem lēmumiem, viņa pievērsās zinātnei, cenšoties atrast atbildi, vai ir iespējams mīlēt gudrāk. Tā viņa atrada Ārona pētījumu, kuru nolēma arī izmēģināt uz savas ādas, kad pienāks laiks. Un tas pienāca.

Mendijas izredzētais bija paziņa no universitātes, kuru viņa nereti satika ar sporta zālē, tomēr nekādu ciešāku saišu abiem nebija. Vien kādā dienā, lūkojoties uz kādu fotogrāfiju, kuru viņš bija publicējis "Instagram", viņa nodomājusi: "Bet ja nu tomēr?"

Taisnības labad gan jāsaka, ka jau no pašām pirmajām minūtēm viss nenoritēja kā veiksmīgajā pētījumā pirms diviem desmitiem gadu – viņi savu laimi izmēģināja ne laboratorijā, bet gan kādā bārā. Otrkārt, viņi nebija pilnīgi svešinieki.

Atraduši interneta dzīlēs psihologa Ārona jautājumus, sākās divu stundu garas sarunas. Kā jau iepriekš tika minēts, jautājumi paliek arvien personīgāki un intīmāki, atklājot par sevi lietas, ko, iespējams, daudzi labprātāk paturētu noslēpumā. Jau pēc pāris jautājumiem, Mendija attapās, ka nonākusi tik intīmā attiecību teritorijā, kurā parasti nonāk pāris pēc pāris nedēļu vai pat mēnešu attiecībām.

Sieviete uzsver, ka tas bijis labs veids, kā ne tikai iepazīt partneri, bet arī pašai sevi. Abu sarunas bijušas tik interesantas un dziļas, ka nemanot pustukšais bārs esot mudžējis ļaužu pārpilnībā. Mirkļi paskrējuši nemanot, pienākusi pusnakts. Kad bija atlikusi vien četru minūšu lūkošanās acīs, abi nolēmuši doties šo uzdevumu izpildīt uz tilta. Uzlikusi taimeri uz četrām minūtēm, abi sākuši patiešām ieskatīties viens otrā. Savas atmiņas šajā brīdī Mendija raksturojusi tā: "Tā bija viena no aizraujošākajām un biedējošākajām pieredzēm manā dzīvē." Pirmie momenti tika pavadīti, lai vienkārši spētu sākt elpot ierastā ritmā. Protams, abi neiztikuši arī bez neveikliem smaidiem, tomēr jau pēc mirkļa viss nostājies savās vietās. Un nemanot noskanējis ar signāls, ka laiks ir iztecējis.

Mendija raksta: "Daudzi no mums mīlestību uztver kā kaut ko, kas vienkārši ar mums notiek – mēs iemīlamies. Bet tas, kas man patīk šajā pētījumā – tas parāda, ka mīlestība slēpjas pašu darbībās. Tas, kas rūp manam partnerim, ir svarīgs arī man, jo mums ir vismaz trīs kopīgas lietas, jo mums ir tuvas attiecības ar savām mātēm, jo viņš ļauj sevī ieskatīties.

Es prātoju, kas no šī visa sanāks. Ja nekas vairāk, būs vismaz labs stāsts. Bet tagad es redzu, ka tas nav stāsts par mums – tas ir par to, kā mēs piepūlējāmies, lai kādu iepazītu."

"Taisnība, ka mēs nevaram izvēlēties, kurš mīlēs mūs, lai gan esmu pavadījusi daudzus gadus, domājot citādi. Un tu nevari radīt romantiskas jūtas, balstoties vien uz savām pārliecībām par to, kas būtu ērti, izdevīgi. Zinātne tomēr uzsver, ka arī bioloģiskajiem faktoriem ir liela nozīme, un hormoni tomēr paveic lielu darbu "aizkulisēs". Bet, neskatoties uz visu šo, es sāku skatīties uz mīlestību kā daudz padevīgāku, ietekmējamāku vienumu nekā mēs mēdzam to uztvert."

Iespējams, daudzi no jums prāto, vai Mendija iemīlējās. Jā, viņiem tas izdevās! "Mīlestība pie mums neatnāca pati. Mēs esam iemīlējušies, jo mēs katrs veicām šādu izvēli," piebilst Mendija.

Turpinājumā psihologa Artūra Ārona izvirzītie jautājumi un uzdevumi, kurus nepieciešams uzdot viens otram.