pusaudzis, meitene, jauniete, skumjas, vientulība, mobings
Foto: Shutterstock

Ņirgāšanās skolā ir bieži sastopams vardarbības veids ar izteikti negatīvu ietekmi uz bērna vai pusaudža psihi. Ņirgāšanās (no angļu valodas bullying) tiek definēta kā spēka un pārākuma demonstrēšana pret citu personu, kas tiek realizēta caur agresiju, ietverot negatīvu vārdisku, sociālu un fizisku rīcību ar naidīgu nolūku, tādējādi radot upurim ciešanas. Šāda rīcība tiek īstenota caur spēku samēra atšķirību starp varmāku un upuri un vairākkārt atkārtota.

Ņirgāšanās bērnu un pusaudžu vidū ir aktuāla problēma Latvijā. Par to liecina ne tikai pedagogu ikdienas darbā novērotais, bet arī Latvijā veiktu pētījumu rezultāti. Kopumā gandrīz 37 procenti Latvijas skolēnu ir klasificējami kādā no ņirgāšanās grupām (cietēji, pāridarītāji, cietēji/pāridarītāji).

Dati liecina, ka gandrīz 14 procenti Latvijas 11, 13 un 15 gadus veco skolēnu vismaz 2-3 reizes pēdējo mēnešu laikā ir cietuši no ņirgāšanās. Ir būtiski uzsvērt ne tikai no ņirgāšanās cietušo skolēnu, bet arī pāridarītāju īpatsvaru, kas iepriekš minētajās vecuma grupās ir nedaudz vairāk kā 14 procenti, uzsver Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti īpaši sagatavotā materiālā "Emocionālās labklājības veicināšanai un ņirgāšanās mazināšanai skolā un interneta vidē".

Viena no būtiskākajām vajadzībām bērnu un pusaudžu dzīvē ir justies pieņemtam un saprastam no vienaudžu, draugu, klases un skolas biedru puses. Nereti novērojams, ka pret kādu no skolēniem vienaudžu attieksme ir citādāka - skolēns tiek atstumts, ignorēts un izsmiets. Ņirgāšanās problēma ir aktuāla gan skolas vidē, gan interneta vidē, kas, līdz ar sociālo tīklu un citu interneta saziņas iespēju attīstību un popularitātes pieaugumu, ir palielinājusies. Ņirgāšanās gadījumos ļoti būtiski ir neignorēt problēmu, nenovērsties un darīt visu iespējamo, lai situāciju atrisinātu.

Lai palīdzētu darbā ar ņirgāšanās problēmu, SPKC ir sagatavojis gan īpašu materiālu, gan arī divas mācību filmas par ņirgāšanos un tās profilaksi – filma "Katrīna" vēsta par ņirgāšanos skolas vidē, savukārt filmā "Roberts" tiek runāts par ņirgāšanos internetā. Abās filmās ar negatīvā un pozitīvā scenārija palīdzību tiek uzsvērta atbildīgas rīcības nozīme ņirgāšanās problēmas mazināšanā.

Ņirgāšanās iespējamās sekas

Foto: Shutterstock

Kā mazināt vardarbības veidu – ņirgāšanos

Foto: Shutterstock

Ko var darīt skolotājs

Foto: Shutterstock

Ieteikumi skolēniem rīcībai ņirgāšanās mazināšanai

Foto: Shutterstock

Ko var darīt vecāki, lai mazinātu ņirgāšanās izplatību


  • Vecākiem regulāri jāatrod laiks, lai noskaidrotu visu par sava bērna skolas un ārpus skolas gaitām (sekmēm, attiecībām ar klases un skolas biedriem, to, kā viņš kopumā jūtas skolā un ārpus skolas, kā arī par ārpus skolas ikdienas aktivitātēm, atrašanās vietu un draugiem);
  • Vecākiem savam bērnam regulāri ir jāatgādina un ar savu rīcību jāiedrošina, lai bērns savās sajūtās dalītos;
  • Vecākiem ir jāsarunājas ar saviem bērniem un vienmēr jāieklausās viņu stāstītajā, it sevišķi gadījumos, kad viņi jūtas nomākti un tieši vai netieši lūdz palīdzību;
  • Vecākiem jādod bērnam skaidrs vēstījums par to, ka ņirgāšanās ir nepieņemama uzvedība;
  • Vecākiem ir jāpievērš uzmanība bērna uzvedībai un attieksmei, lai savlaicīgi pamanītu izmaiņas. Vecākiem ir jāmēģina noskaidrot pamanīto negatīvo izmaiņu iemesls, vajadzības gadījumā sazinoties ar klases audzinātāju;
  • Vecākiem ir jāatbalsta, jāpalīdz, jājūt līdzi, jāuzslavē un jāsaka labi vārdi savam bērnam;
  • Vecākiem savi bērni ir jāizglīto par iespējām risināt konfliktus un to, ka komunikācijas un attiecību pamatā ir cieņa, laipnības izrādīšana un līdzjūtība;
  • Vecākiem regulāri ir jāapmeklē skolas rīkotās vecāku sapulces, kurās tiek pārrunāti arī jautājumi par klases skolēnu savstarpējām attiecībām un ar tām saistītām problēmām.
Noskaties kopā ar bērnu filmu "Katrīna"!Un pēc tam arī filmu "Roberts"!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!