Foto: PantherMedia/Scanpix
Optimisms ir ļoti vērtīga īpašība ne tikai pieaugušo vecumā, bet arī bērnībā. Būt optimistam – tātad, prast saredzēt pozitīvo pat sarežģītākajos dzīves periodos. Pārdzīvot tos kā pieklājas, neslīgstot ilgstošā depresijā. Kā šo vērtīgo īpašību ieaudzināt bērnā? Par to "Detimail" stāsta psiholoģe un pirmsskolas izglītības pedagoģe Oļesja Garaņina.

Optimistus bērnus diezgan ātri var pamanīt, viņi ir smaidīgi, ātri pārstāj raudāt un pat zaudējot, secina, ka šoreiz vienkārši ir citādāk nevis sliktāk. Šeit atradīsi vēl vienu sarakstiņu, kā bērnu audzināt par optimistu.

Lūk, 10 veidi, kas tev palīdzēs audzināt mazo optimistu!

Pašam būt optimistam

Ir muļķīgi prasīt no bērna, lai viņš nekreņķētos par sīkumiem, ja tu pats satraucies par katru nieku vai arī tava audzināšanas māksla aprobežojas vien ar vārdiem. Nekreņķēties par sīkumiem? Bet ko tad darīt? Prast ieraudzīt labo? Bet kā tieši?

Ja tu pats neesi sevišķi optimistiski noskaņots cilvēks, tad tev ir iespēja par tādu kļūt. Tieši tā! Kad tu mācīsi savu bērnu būt optimistam, tu vari pats mācīties līdzi. Tavs piemērs – labākais audzināšanas veids.

Māci bērnu kļūdīties

Kļūdas ir vienīgais rezultatīvais rādītājs un iespēja iegūt jaunas zināšanas un prasmes. Cilvēks, kurš ļoti baidās pieļaut kādu kļūdu, diezin vai sasniegs dzīvē ievērojamus panākumus. Paskaidro bērnam, ka bez kļūdām nav attīstības, ka kļūdīties ir normāli un tajā nav jāsaredz katastrofa.

Māci izdarīt secinājumus no kļūdām

Ne mazāk svarīgi ir bērnam iemācīt izdarīt secinājumus no savām kļūdām, tās analizēt: kas notika, kāpēc notika, kā un ko tagad iespējams labot. Un galvenais, kā izdarīt tā, lai nākotnē tā vairs neatgadītos. Citādāk neveiksmēm nav nekādas jēgas, ja tās netiek izrunātas un apdomātas.

Iemācīties priecāties par savām uzvarām un sasniegumiem

Varētu šķist, - kāpēc gan bērnam jāmāca priecāties, jo tas taču ir tik viegli?! Tomēr ne visi prot to darīt. Kad skolēns atnes mājās atzīmi 10, māte vai tēvs viņam saka: "Desmitnieks mūzikā – tas ir sīkums. Tu labāk matemātikā nopelni šādu atzīmi!". Vai: "Viens desmitnieks visa semestra laikā? Nu gan sasniegums!" Šādās situācijās bērns sāk sevi un savus panākumus nenovērtēt, lai cik mazs vai liels viņš nebūtu. Un viņam būs ļoti grūti izaugt par optimistu.

Foto: PantherMedia/Scanpix

Atbalsti bērnu viņa neveiksmēs, palīdzi "iesēt" ticību saviem spēkiem

Svarīgi ir ne tikai priecāties par bērna panākumiem, bet arī būt ar viņu kopā grūtos brīžos, kad bērnam kaut kas neizdodas. Dalīt bēdas un pārdzīvojumus, liekot viņam saprast, ka grūtības ir laika jautājums, kuras kādu laiku var skumdināt, bet pēc tam ir jāiet tālāk.

Nodarboties ar sportu

Sporta nodarbības ne tikai ir nepieciešamas labas veselības uzturēšanai, tās arī iemāca panākt savu mērķi, pārvarēt sevi, savu slinkumu, savu pretošanos, priecāties par rezultātiem un novērtēt tos. Ja bērns būs pieradis pie pareizas uzvedības sportā, pēc tam viņš to arī pārnesīs uz citām dzīves sfērām.

Mācīt redzēt sev apkārt visu labo. Katru dienu

Vienkārši pa vakariem var pārrunāt, kas labs, patīkams, jautrs pa dienu noticis ar bērnu – dārziņā, skolā vai mājās. Palīdzi bērnam šajās pirmajās pārspriešanas reizēs – pievērs uzmanību uz dažāda rakstura priecīgajiem notikumiem viņa dzīvē. Pastāsti par to, kas labs ar tevi noticis dienas laikā. Var pat iekārtot sev īpašu albumu vai ģimenes grāmatu, kuru katru vakaru pirms došanās pie nakts miera papildināsiet ar jauniem un patīkamiem dienas notikumiem. Šis vienkāršais vingrinājums palīdz noskaņoties pozitīvam skatam uz nākamo dienu un dzīvi kopumā.

Pastāsti citu cilvēku veiksmes un neveiksmju stāstus

Šo padomu ir ļoti svarīgi saprast pareizi un tāpat arī pareizi izmantot dzīvē. Ja bērnam gadījusies kāda ķibele, pievērs uzmanību uz to, ka ar tevi vai kādu no paziņu loka kādreiz ir atgadījies kaut kas līdzīgs. Šī izpratne ir ļoti atbalstoša: es – neesmu vienīgais cilvēks, kuru piemeklējusi kāda bēda, bet ja reiz tā noticis, ir cerība, ka situācija atrisināsies. Ir lietderīgi pastāstīt par to, kā izeju atraduši citi cilvēki, kuri bija nonākuši analogā situācijā.

Tāpat ir jārunā par citu cilvēku gūtajiem panākumiem, taču tas jādara uzmanīgi, lai nenotiktu salīdzināšana: viņiem ir labāk, bet tu – kā parasti. Ja bērns kaut ko cenšas iemācīties vai nodarbojas ar sportu, var viņam pastāstīt par tiem, kuri arī mācās un kuriem kaut kas nav izdevies, bet gala rezultātā, pieliekot daudz pūļu un cenšanos, šie cilvēki sasnieguši panākumus. Šādi piemēri motivē un iedvesmo.

Vēl sešas pamācības vecākiem, kuri vēlas savus bērnus izaudzināt par optimistiem, atradīsi šeit.

Mācīt pieņemt pasauli tādu, kāda tā ir

Un vienlaikus arī cilvēkus šajā pasaulē. Turklāt pieņem un samierināties – tās ir dažādas lietas. Samierinoties cilvēks necentīsies kaut ko izmainīt, izlabot, kaut ko mēģināt ietekmēt. Bet pieņemot to kā kaut ko pašsaprotamu, mēs mācāmies rīkoties labāk, ņemot vērā tieši to situāciju, kādā atrodamies.

Nesaistīt laimi ar mantām

Māci bērnu būt laimīgam bez piesaistes materiālām vērtībām. Jā, protams, ir patīkami iegūt kaut ko, pēc kā esi ilgojies. Jā, dzīvot komfortā ir ērti, pēc komfortablas dzīves var un vajag tiekties. Tomēr ir jāatrod līdzsvars starp to, kas tev ir un to, kāds tu esi cilvēks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!