Viņš vairs nav stumjams un bīdāms, viņš runā pretī, viņam daudz kas nepatīk un daudz kas patīk, tostarp zaļi mati, pīrsingi un saplēstas džinsas. Viņš ir tavs bērns, kurš pilnīgi nemanāmi izkāpis no autiņbiksītēm un tagad pieprasa pilnīgi cita veida uzmanību, rūpes un mīlestību. Viņš ir sasniedzis pusaudža vecumu – kā bieži esi dzirdējis, absolūti trako vecumu. Bet tu jau arī pats tāds kādreiz biji. Jeb nebiji? Ieslēdz atmiņu pogu, ievelc elpu un esi tikpat mīlošs, kā tad, kad viņš, tavs pusaudzis, tika aijāts tavās rokās.
Tikpat dažādi kā matu krāsas, ir arī audzināšanas stili. Un visiem mērķi ir šādi: veicināt vecāku pašapziņu, mīlestību pret bērniem, pusaudžu patstāvību. Vieni vecāki lielāku nozīmi piešķir savu vērtību, uzskatu un priekšstatu pareizībai. Citi akcentē emocionālo atbalstu. Un dažiem izdodas atrast iejūtīgo vidusceļu starp abiem šiem pretpoliem.
Arvien vairāk audzināšanas centrā ir diskusijas, izskaidrošana un sarunas. Tāpēc ļoti būtiska ir vecāku pozīcija. Vienā gadījumā vīrietis/sieviete var kopā ar jaunieti nokrāsot matus zaļus. Un citā situācijā tiek izlemts saglabāt savu matu krāsu, skaidro Labklājības ministrijas speciālisti īpaši vecākiem domātā materiālā par dažādu vecumposmu bērnu audzināšanu "Vēstules vecākiem".