Brīvība un visatļautība, paklausība un robežas. Kā to skaidro Valdorfa pedagoģe
Aija Rutka
Par to, ko nozīmē termini brīvība un visatļautība, ko mēs, vecāki, visbiežāk saprotam ar bērna nepaklausību, kāpēc ir tik svarīgi ievērot noteiktu dienas ritmu, kas ir robežas un kāpēc vecākiem savām atvasēm jāsniedz iespējami daudz mīlestības un uzmanības, stāsta pirmsskolas vecuma bērnu Valdrorfa pedagoģe Iveta Rubīna.
"Mana pirmā profesija bija saistīta ar mākslu. Uz šo profesiju mani atveda mani bērni. Toreiz, pirms aptuveni 22 gadiem, meklēju ko atšķirīgu no tā laika standarta skolas un atradu Valdorfa skolu. Kopā ar saviem bērniem to iemīlēju un paliku strādāt šajā jomā arī tad, kad mani bērni izauga. Kad jau biju kļuvusi par pedagogu, man radās vēl viena liela interese un mīlestība – psiholoģija. Tad nu es biju izvēles priekšā – pirmsskola ar bērniem 2–7 gadu vecumam vai tomēr psiholoģija – darbs ar pieaugušajiem.
Kā jau zinām, pie psihologa dodas cilvēks, kuram ir kāda sāpe, no kuras ir vēlme atbrīvoties. Tāpēc es izlēmu – strādāšu ar bērniem, lai viņiem dotu visu vislabāko, un viņiem dzīvē nebūtu jāapmeklē psihologs, mēģinot atbrīvoties no bailēm, vainas apziņas, neticības saviem spēkiem, pašvērtējuma trūkuma u.t.t. ," par sevi stāsta Rubīna.
Pieci galvenie bērnu protestu iemesli un kāds sakars nepaklausībai ar režīmu
Valdorfa pedagoģes ieteikts dienas ritms bērndārzniekiem
Starp robežām, brīvību un visatļautību, un beznosacījuma mīlestības burvju spēks
Nolēmu strādāt ar bērniem, lai iemācītu viņiem būt laimīgiem.
Iveta Rubīna
Kultūra un izklaide – cik tā piemērota maziem bērniem
Rubīna piekrīt, ka mūsdienās tiek piedāvātas tik daudz un dažādas izklaides bērniem, ka vecākiem nav viegli saprast, kurp ar bērniem doties. Ir tik daudz pasākumu, kur ir liels troksnis, pārmērīga skaņu un gaismu efektu maiņa, ļoti ātra darbību maiņa ar domu noturēt bērna uzmanību. Ir jāatceras, ka katram bērnu vecumposmam ir savs uzmanības noturības ilgums. Ne velti maziem bērniem sāk stāstīt īsās pasakas – ap 3-4 minūšu garas, lasot tās lēnā gaitā. Tikai ap 5,5-6 gadu vecumu var sākt stāstīt garās pasakas ar sarežģītiem sižetiem.Gluži tāpat ir ar izrādes garuma uztveres spēju. No pusotra līdz trīs gadus veciem bērniem piemērotas ir īsas izrādītes, ap 5-7 minūtēm garas. Lielākiem bērniem – vecuma posmā no trīs līdz septiņiem gadiem piemērotas ir jau 20-30 minūtes garas izrādes.Un ne mazāk svarīgs ir saturs, tēlu izvēle. Jau vēstījām par atsevišķu vecāku sašutumu par Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra bērnu programmas iemīļotā galvenā tēla – LeNeSona – tēla krasajām izmaiņām, sezonas sākumā uz skatuves parādoties miroņa izskatā. Par to lasi šeit. Bet par to, kādas traumas var vai nevar radīt nepareizu un bērnam vecuma neatbilstošu pasākumu apmeklēšana, lasi te.Rubīna stāsta, ka patlaban ar domubiedriem ir tapusi izrāde "Kaķīša dzirnaviņas", kur sākumā paredzēta praktiska darbošanās. Bērniem ir svarīgi mācīties darbību cēloņsakarību un darbības jēgu. Piemēram, pirms izrādes plānots graudu malšanas pasākums, kur katrs bērns var samalt savu saujiņu graudu un paņemt to līdzi uz mājām, lai kopā ar vecākiem varētu izcept kādu kārumu. Tādejādi, bērns pats var piedzīvot brīnumu – kā no graudiņiem rodas milti un kā no šiem paša maltajiem miltiem var pagatavot ko gardu sev un ģimenei."Izrādē aicinām bērnus dzirdēt dabisku balsi bez mikrofoniem, dabiskus mūzikas instrumentus. Šo izrādi iesakām bērniem vecumā no trīs līdz deviņiem gadiem, stāsta Rubīna, kura arī pati tēlos izrādē, bet teicēja un mūzikas atskaņotāja būs Sarmīte Gurgāne.Lūk, te mazs ieskats izrādē, kas pirmizrādi piedzīvos 18. februārī, tējnīcā "Materia" Mūkusalas ielā 17, Rīgā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit