Seši iemesli, kādēļ starp jaunajiem vecākiem var izcelties strīdi

Arī Diāna Zande, psiholoģijas zinātņu doktore, kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite un piecu bērnu mamma uzsver, ka mūsdienās daudziem šķiet, ka kļūšana par vecākiem ir gluži vai automātisks vai iedzimts process. Ja tev ir piedzimis bērns, tad tu automātiski zini, kā par viņu rūpēties, kā viņu audzināt un jūties laimīgs ar šo lomu. Bet tā gluži nav. Vecāku loma, tāpat kā viss pārējais, ir jāiemācās. Sieviete to dara vienā veidā, bet vīrietis varbūt diezgan atšķirīgā veidā, atzīst Zande.

Kā "Parents" skaidro perinatālā psiholoģe Svetlana Semjanova, teju katra jaunā mamma saskaras ar tā dēvēto pirmdzimtā krīzi. Un tas nemaz nav pārsteidzoši, jo līdz ar ģimenes pieaugumu daudz kas mainās, un galvenais – pāris iegūst jaunu statusu, viņi kļūst par tēvu un māti. Jaunas lomas, jauni pienākumi, atbildība, pirmās grūtības. Diemžēl, ne katra ģimene veiksmīgi spēj tikt galā ar šiem pārbaudījumiem. Un kādēļ tad biežāk notiek konflikti? Iemeslu var būt daudz, taču, ja pāris tos apzinās, kļūs vieglāk tikt pāri šiem strīdiem. Lūk, psiholoģe min sešus visbiežākos iemeslus, kādēļ jaunie vecāki mēdz kašķēties!

Izkāpt no ierastās komforta zonas. Tiklīdz pāris ir ieguvis savu jauno statusu ģimenē, viņiem mainās viss dzīvesveids. Diāde māte-bērns izrādās ir ģimenes centrā, un ap viņiem viss arī riņķo. Draugi un draudzenes aizgājuši otrajā plānā. Attiecības ar bezbērnu pāriem kļuvušas neaktuālas. Daudzas ierastās lietas – naktsklubi, koncerti, kino, makšķerēšana – atvirzījušies uz kaut kādu nenoteiktu laiku.

Mainījies materiālais stāvoklis. Tēva atbildība par ģimenes nākotni piespiež viņu domāt par to, kā nostiprināt materiālo bāzi. Neizbēgami ir tēriņi bērna vajadzībām. Bieži vien jaunais tēvs mēģina uzņemties papildu darbus, lai vairāk nopelnītu: piekrīt "haltūrām", iekārtojas otrā darbā, strādā virsstundas. Un arī šīs sajūtas – par augstāku atbildības līmeni par ģimeni (jā un arī tēta nogurums) var radīt saspīlējumus starp partneriem.

Arī neattaisnotās gaidas vecāku starpā var raisīt konflikta situācijas. Īpaši tas ir novērojams ģimenēs, kurās grūtniecības laiks tika izdzīvots tādā kā eiforijā, ar absolūti nekritisku attieksmi pret iespējamām problēmām. Šādās situācijās bērns gaidību laikā tiek uztverts kā lelle, spēļmantiņa, nākotne tiek skatīta tikai ar rozā brillēm, varavīksnes krāsās. Saskaroties ar realitāti, ar izpratni, ka bērns nav rotaļlieta, bet dzīvs cilvēks, kurš pieprasa pareizu aprūpi, dienas režīmu un visu ģimenes resursu mobilizēšanos, jaunie vecāki sāk panikot.

Tas viss rada konfliktus savstarpējās attiecībās. Vēl trīs citi negatīvo pārdzīvojumu stili grūtniecības laikā, arī, starp citu, var novest pie strīdiem pēc dzemdībām. Trauksme, kad māte, pretēji savai gribai, nespēj atslābināties un atbrīvoties no paaugstinātas trauksmes sajūtas un bailēs par bērnu tur spriedzē ne tikai sevi pašu, bet arī visus apkārtējos. Ignorējošais, kad sieviete burtiski ir ignorējusi savu grūtniecību un tā viņai ir traucējusi. Tieši tāpat viņai traucēs bērns, kurš nācis pasaulē. Noraidošais – šis ir krasi negatīvo emociju pārdzīvošanas stils, kas pat izsauc mātē riebumu pret mazo. Protams, normālā ģimenē šāda mātes attieksme pret bērnu partnerim nebūs saprotama, tādēļ konflikti ir neizbēgami, bet, par laimi, šādu gadījumu tomēr nav tik daudz.

Pāris nav gatavs ieņemt vecāku lomu. Šis ir vēl viens svarīgs iemesls konfliktiem ģimenē: pāris nav gatavs vecāku lomai vai arī viņiem pietrūkst šai lomai nepieciešamo kompetenču, ir vāja izpratne par tēva un mātes lomu, bērna vietu vērtību hierarhijā, vājas zināšanas par mazuļa aprūpi. Zems emociju kontroles līmenis, paaugstināts trauksmes līmenis, pašregulācijas nespēja, zema stresa noturība u.t.t. Ja runā par vājiem kognitīviem resursiem, bieži vien tas jāsaista ar vājām intelektuālajām spējām, nevēlēšanos mācīties un apgūt jaunas zināšanas. Pazīstama aina, kad jaunā mamma nezina, ko pasākt – bērns kliedz, diena ir bez noteikta režīma, viss haosā, abiem vecākiem nogurums un kā sekas – skandāli, kliegšana un asaras.

Partnerattiecības. Jaunās mammas bieži piemirst, ka viņām tagad ir divas lomas. Ne tikai mātes, bet arī sievas. Un abas šīs lomas ir paralēlas: ne bērns, ne partneris nevar tikt apbižots savās tiesībās. Konfliktsituācijas rodas, ja partneris pēkšņi sāk justies atgrūsts. Viņam pat parādās greizsirdība uz bērnu. Jo, redz, visa sievas uzmanība tagad ir novirzīta tikai vienā virzienā – mazā aprūpei. Bet agrāk taču viss tika viņam! Kur borščs un izgludināts krekls, un skaista apakšveļa vakarā. Ar prātu jau viņš saprot, ar ko tas viss saistīts, bet ar sirdi to visu ir grūti pārdzīvot, viņā rodas emocionāla un arī fiziska nošķirtības sajūta, turklāt tas viss vēl kopā ar lielo atbildības nastu par ģimeni. Iekšējā spriedze var pārvērsties verbālā vai neverbālā agresijā, brīdina psiholoģe. Te atradīsi cita psihologa padomus, kā tikt pāri krīzei attiecībās pēcdzemdību periodā.

Paaudžu konflikts. Protams, mazuli ģimenē gaida ne tikai mamma un tētis, bet arī vecmāmiņas un vectētiņi, kuri gatavi sniegt arī savu ieguldījumu viņa audzināšanā. Nereti ir tā, ka vecāka gadagājuma radinieki nezin kādēļ iedomājas, ka viņiem ir pirmās rokas tiesības un visai agresīvā veidā iejaucas jaunās ģimenes dzīvē, tostarp sniedzot padomus par mazuļa aprūpēšanu. Dažreiz padomi ir visai savienojami ar mūsdienās pieņemtajām normām, bet, ja iejaukšanās jaunajā ģimenē notiek uzstājīgā veidā, šādi padomi var radīt nepatīkamu reakciju, jauno vecāku niknumu. Jaunie jau vairs nav bērni, bet viņi paši ir vecāki, un viņi paši ir spējīgi pieņemt patstāvīgus lēmumus, un viņiem ir iespējas un tiesības palūgt pēc padoma, ja šāda nepieciešamība radīsies. Situācija vēl pasliktināties, jo šī "padomdevēja vecmāmiņa" taču ir kāda no partnera mātēm, un tādēļ kāds no partneriem omas jeb savas mammas padomus var aizstāvēt. Tādā situācijā līdz konfliktam nepavisam nav tālu jāmeklē.

Lai stress, kas ir visai dabiska parādība, kad mājās ienāk mazulītis, nebeigtos ar drāmu mājās, mammām un tētiem būtu lietderīgi iepazīties ar dažām psiholoģes rekomendācijām. Iespējas, šie padomi palīdzēs ne tikai nenonākt līdz konfliktiem, bet arī viegli tos pārvarēt, un samazināt strīdu skaitu līdz minimumam.

Lomu sadalījums. Lai izvairītos no haosa un nesaskaņām pirmajās nedēļās un mēnešos, kā arī tādēļ, lai daži ģimenes locekļi nejustos lieki un nevajadzīgi, skaidri sadaliet pienākumus. Bērnam vistuvāko cilvēku loks ir mamma, tad tētis, pēc tam vecmāmiņas un vectētiņi (ja vien viņi dzīvo kopā ar jaunajiem). Un tikai pēc tam ir visi pārējie. Tāda ir mazuļa hierarhija attiecībā uz pieķeršanos cilvēkiem. Un nav nepieciešams, lai visa ģimene vienlaicīgi stumdītos ar ratiņiem, katram no ģimenes locekļiem jābūt savām funkcijām. Tieši tādu pašu kārtību ir jāizveido, ja vecvecāki dzīvo atsevišķi. Viņiem iepriekš savā starpā jāvienojas, kurš ko darīs, kādus pienākumus katrs no ģimenes locekļiem gatavs uzņemties un kurš par ko ir atbildīgs. Dienas režīmu sagatavo mamma, ņemot vērā mazuļa bioloģisko ritmu. Kad pastāv šāds režīms, ir vieglāk plānot visu pārējo. Pienākumu sadale, precīzs dienas režīms un savstarpējas vienošanās būtiski atvieglo dzīvi jaunajiem vecākiem, un tādā gadījumā var atrast arī laiku atpūtai.

Vecāku diena. Mammas un tēti, esiet viens pret otru uzmanīgi un saglabājiet humora izjūtu! Tā palīdzēs pārdzīvot visas grūtības daudz vieglāk, rekomendē psiholoģe. Ja vien ir iespēja, atstājiet bērnu omītei vai citiem tuviem cilvēkiem un sarīkojiet sev reizi mēnesī īpašu atpūtu. Piemēram, vakariņas restorānā, kino vakaru, teātra vai koncerta apmeklējumu. Kur vien jums vislabāk gribas aiziet. Tikai bez bērna! Tas satuvina, sniedz iespēju nedaudz atslābināties, nejusties norobežotam no īstās dzīves, un vienlaikus ļauj jau sailgoties pēc mazulīša. Tāpat noteikti jārod iespēja jaunajai mammai veltīt laiku tikai sev, piemēram, aiziet pie friziera, manikīra… Pavadiet maksimāli daudz laika kopā, un kad mazais paaugsies, ņemiet viņu līdzi ciemos, aizejiet uz bērnu kafejnīcu. Tas viss tuvina pāra attiecības.

Sievietes gudrība. Līdz ar mātes lomas iegūšanu nekur jau nepazūd arī sievas loma. Un partnerim nekādā gadījumā nevajadzētu justies liekam šajā kompānijā – ģimenē, kur ienācis mazulis. Zīdīšana nav iemesls, lai atteiktu partnerim pamīlēties. Pretējā gadījumā jaunais tētis to, kas viņam vajadzīgs, var sākt meklēt kaut kur citur. Bet par šo tēmu plašāku rakstu atradīsi šeit un arī šeit, jo šajās lietās nevar sniegt viennozīmīgus padomus.

Pozitīvas emocijas. Centieties dalīties ar savām domām un jūtām, esiet pacietīgi viens pret otru. Atcerieties, ka jūs abi izdzīvojat ne to vieglāko periodu. Biežāk dariet to, kas jums abiem sagādā prieku, jo bērns taču uztver kopīgo atmosfēru, kas valda ģimenē, bet, savukārt, ar mātes pienu mazulis var saņemt ne tikai negatīvo adrenalīnu (ja mamma atrodas stresā), bet arī endorfīnus, ja viņa ir laimīga. Bērns ir laimīgs tad, ja tādi ir viņa vecāki!