Paņēmieni bērna atradināšanai no čīkstēšanas

Ja vēl tas notiek sabiedriskā vietā, tad novest vecākus līdz ārprāta stāvoklim bērnam izdodas visai viegli. Mamma vai tētis, vai abi kopā, redzot nosodošos skatienus no svešiem cilvēkiem, jūtas ļoti neveikli, un situācija var vēl tikai pasliktināties. "Ihappymama" piedāvā īso ceļvedi, kā likvidēt bērna ieradumu – čīkstēt un pīkstēt. Savukārt rakstā šeit atradīsi pašmāju sociālās pedagoģes ieteikumus, kā nekļūt par bērna kalpu, ja bērns - ir liels čīkstulis.

Visi bērni čīkst, jo viņi vēl nespēj kontrolēt savas emocijas. Un, ja kā atbildi viņi no vecākiem saņem satraukumu vai dusmas, tad arī ņem piemēru, kā reaģēt līdzīgās situācijas. Pats galvenais – atcerēties, ka bērnam nav mērķis tevi izvest no pacietības. Visbiežāk bērns sāk čīkstēt un niķoties, ja nav izgulējies, grib ēst, noguris, saslimis, viņu kaut kas ir satraucis. Proti, viņš čīkst absolūti saprotamu iemeslu dēļ, vienkārši viņš vēl neprot par to pateikt vai arī nezina, kā to izdarīt.

Jo ātrāk vecāki likvidēs diskomfortu, jo ātrāk bērna emocionālais stāvoklis normalizēsies. Tomēr nevar arī pakļauties šai bērna čīkstēšanai, ja bērns prasa to, ko nedrīkst. Viennozīmīgi, ja kaut vienu reizi to izdarīsi, šāda tava rīcība bērnu provocēs darīt to vēl un vēl. Bērns sapratīs, ka tādā veidā viņš ātri un viegli var panākt jebkuras savas vēlmes piepildīšanos.

Ja bērns nav noguris, nav badā, viņam nav stresa, bet kaut kādu iemeslu dēļ viņš čīkst un pīkst, pasaki viņam, ka tu nesaproti, ko viņš saka, kad šādi uzvedas. Ka tu neproti un nepārzini čīkstēšanas valodu. Palūdz, lai viņš savu vēlmi izsaka normālā valodā un uzreiz arī reaģē uz šo izteikto vēlmi. Tādā veidā tu parādīsi, ka normāla runa un vispiemērotākā forma, kā komunicēt ar cilvēkiem.

Biežāk vērs bērna uzmanību uz to, cik labi un ka tā ir pieņemts – runāt skaidri un mierīgi. Gadās, ka ar čīkstēšanu bērns vienkārši vēlas sev pievērst uzmanību. Iespējams, viņš ir noilgojies pēc tevis, pēc kopīgām spēlēm vai pastaigām. Apskauj viņu, pavaicā, kā viņam klājas, padariet abi kaut ko kopā.

Pamēģini visu pārvērst jokā. Tas palīdzēs bērnam pārslēgt uzmanību uz kaut ko citu.

Jo skaļāk bērns čīkst, jo klusāk runā tu pats. Tev jārunā mierīgi, maigi. Jā, tas prasīs izturību, bet būs tā vērts.

Čīkstēšanu nav vērts mēģināt apklusināt, izmantojot šķietami elementāru metodi – piedāvājot kaut ko saldu, garšīgu, izklaidējošu. Tā tu tikai bērnā šo nelāgo ieradumu – čīkstēt – vēl vairāk nostiprināsi. Katrā ziņā, šo metodi vari izmantot tikai galējas nepieciešamības gadījumā.

Ja redzi, ka bērns čīkst aiz nekā nedarīšanas, tad pacenties viņa uzmanību pārslēgt uz kādu interesantu un lietderīgu nodarbi.