Bezjēdzīgi iemesli, kas liek mammai nervozēt pēc bērna nākšanas pasaulē

"Letidor" aplūko astoņus visizplatītākos iemeslus, kādēļ jaunās mammas mēdz pārāk kreņķēties, bet patiesībā nervu sistēmas bojāšanai nav nekāda pamata.

Bet kur gan tas paliks, pēc tavām domām, ja vien esi vesela? Ļoti mazs procents (ap trīs procentiem) sieviešu nevar pašas zīdīt bērnu, tāpēc – laktācijas process praktiski ir tikai sievietes vēlmju jautājums – gribi vai negribi bērnu barot ar krūti. Ja mamma vēl grūtniecības laikā ir sevi noskaņojusi, ka baros bērniņu, tad problēmu pēcdzemdību procesā nebūs, piens radīsies un laktācija normalizēsies.

Tāpat kā mēdz teikt, ka "viss ir galvā", to pašu var attiecināt uz "piens ir galvā", un tam ir vistiešākais sakars ar mammas personīgo noskaņojumu attiecībā pret šo jautājumu. Ja viņa patiesi vēlas bērnu barot pati, tad piens būs un vajadzīgajā daudzumā.

Protams, ar ļoti, ļoti retiem izņēmumiem. Ja tieši tu ietilpsi tajos mazajos procentos, ka kaut kādu iemeslu dēļ nevari zīdīt un mazulis saņem piena maisījumu – arī tajā nav nekā briesmīga. Bērns tāpat izaugs vesels un stiprs un ne ar ko neatšķirsies no tiem, kurus mammas barojušas ar krūts pienu. Šis patiešām nav iemesls raizēties un nodot savu trauksmi mazulim. Bērni visu jūt, un mammas garastāvokli – visupirms.

Kad sievietei nav nekādas pieredzes komunikācijā ar jaundzimušo un viņa ar grūtībām vispār spēj iedomāties, kādi viņi reālajā dzīvē ir, nevis tikai kino, nereti mamma ar šausmām saprot, ka baidās paņemt rokās pašas bērnu. Bailes savainot mazulīti parasti ir saistītas ar pārliecības par sevi trūkumu. Tā visbiežāk jūtas tās dāmītes, kuras pašas vēl nesen bijušas kā bērni un nav svarīgi, ka viņām jau tuvojas 26 vai pat 30 gadu slieksnis.

Taču viss ir atrisināms, turklāt tas notiek pats no sevis. Tā, kura vakar bija meitene, šodien kļuvusi par mammu, un viņai tagad ir bērns un tā vai citādi, bet nāksies viņu ņemt rokās, viss ir tikai prakses jautājums.

Bailes traumēt bērnu "dzīvo" no dažām stundām līdz dažām dienām un pazūd kā nebijušas.

Ļoti daudzi vecāki zīdaini liek gulēt savā gultā. Un tas nav nekas neparasts, šāda prakse kā reizi palīdz noregulēt laktāciju. Turklāt mammai nevajag naktī celties un ņemt bērnu no gultiņas, kad viņš pamodies, lai paēstu. Vecāku gultā mamma tikai iedos krūti, un mazulis paēdis, atkal varēs gulēt. Un arī jaunajai mammai būs iespēja vairāk pagulēt.

Taču ir situācijas, kad kopāgulēšana patiešām var radīt bīstamību. Piemēram, ja viens no vecākiem ir lietojis alkoholu vai miega zāles, vai arī kādam no vecākiem ir aptaukošanās nopietnā stadijā.

Mazuli var likt gulēt vecāku gultā, bet atsevišķi nodalītā vietiņā, piemēram, pakaviņā vai mīkstā kulbiņā. Tā būs ērti gan bērnam, gan vecākiem.

Vēders viņam kādreiz sasāpēsies noteikti, par to vari nemaz nešaubīties. No kolikām cieš visi zīdaiņi, atšķiras tikai, cik bieži un cik stipras tās ir. Tām nav nekādas īpašas ārstēšanas, to stāvokli var tikai nedaudz koriģēt.

Pirmkārt, mammai pašai nevajadzētu uzturā lietot produktus, kuri pastiprina gāzu veidošanos, bet, otrkārt, pēc pediatra ieteikuma, var bērniņam iedot medikamentus, kas dažreiz mēdz palīdzēt.

Nervozēšanai nav nekādas jēgas, kolikas pāries pašas no sevis, bet ēšanai gan vajag pasekot.

Pilnīgi iespējams, ka tā tas arī ir, taču, ja šī problēma patiešām pastāv, tad ar to visbiežāk saskaras ar krūti barotie bērni, jo tie, kuriem dod mākslīgo piena maisījumu, visbiežāk svarā ņemas labāk.

Ja tu baro ar krūti pēc pirmā pieprasījuma, bet bērns šķiet visu laiku izsalcis, tad šo jautājumu – vai viņam piena ir pietiekami, vari pārbaudīt ar veco, labo metodi – kontrolsvēršanu. Piefiksē mazuļa svaru pirms ēšanas un uzreiz pēc. Pieraksti šos rādījumus. Tad palūkojies vai nu kādā labā grāmatā, vai pavaicā ārstam, aptuveni cik daudz bērnam šajā vecumā vajadzētu apēst. Ārsts tev arī pateiks – problēma pastāv vai nē.

Daudzas mammas, nolemjot, ka piena nepietiek, panikā skrien uz veikalu un iepērk piena maisījumu pēc pārdevējas ieteikuma. Te atradīsi vēl pāris pārbaudītas metodes, kas palīdzēs noteikt, vai tev ir pietiekams daudzums piena.

Neizlem šo jautājumu bez konsultēšanās ar pediatru vai krūts barošanas konsultantu. Šādiem lēmumiem jābūt labi apdomātiem gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Vienreiz piedāvājot bērnam pienu no pudeles, pastāv risks atvadīties no krūtsbarošanas uz visiem laikiem.

Šis jautājums satrauc daudzas mammas, un cik daudz karstu diskusiju par šo tēmu noris dažādos vecāku forumos! Jāatceras, ka ikviens no vecākiem ir atbildīgs par sava bērna dzīvi un ir labi jāpadomā, pirms atteikties no bērna vakcinēšanas tikai tāpēc, ka esi izlasījusi kādu satraucošu stāstu kaut kur internetā. Protams, gadījumi mēdz būt dažādi, bet izvēloties par labu potei, ir svarīgi pirms tam visu izrunāt ar bērna ārstu, kā arī ievērot pediatra sniegtās rekomendācijas pēc potes saņemšanas.

Vakcinācija nav iemesls nervozēšanai un karstiem strīdiem, ir vienkārši jāpieņem pareizais lēmums, kas var ietekmēt mazuļa veselību.

Varbūt, ka arī slimība, tā mēdz gadīties, bet visbiežāk jaundzimušajam uz sejas parādās tā sauktās sviedru pumpiņas dzeltenīgi baltā krāsā, un tās rodas, jo ir bloķēti tauku dziedzeri. Galvenais – tās nedrīkst aiztikt, nekādā gadījumā spaidīt vai citādi mēģināt tās likvidēt. Viss pāries pats no sevis.

Bet var parādīties arī sarkanīgi izsitumi, un tad gan mazuli vajadzētu parādīt ārstam. Te var būt runa par pavisam banālu iemeslu, piemēram, ja mazulīti pārāk cieši tin un viņš vienkārši pastiprināti svīst, vai arī par nopietnāku alerģisku reakciju, kad ar krūti barojošā mamma ir kaut ko ne tādu apēdusi. Tātad, ja tev ir radušās kādas šaubas, pavaicā padomu ārstam, bet neizliec sava mazuļa fotogrāfijas vecāku forumos, lūdzot apstiprināt kādu diagnozi citām mammām. Tas tevi tikai lieki sanervozēs.

Elpo, elpo viņš! Bet tu netraucē viņam gulēt! Zīdaiņi patiešām elpo daudz klusāk, nekā vecāki bērni un pieaugušie. Ļoti daudzas mammas uzreiz pēc dzemdībām vairākas reizes naktī ceļas augšās, lai pieliktu ausi pie mazā deguntiņa, tverot katru skaņu un baidoties palaist garām ieelpu un izelpu. Te var ieteikt – vai nu pati nomierinies vai guli mierīgi, kamēr vien tāda iespēja pastāv, vai arī pilnīgam sirdsmieram iegādājies video-aukli ar monitoru, kas fiksē mazuļa elpošanu, un, ja nu kas, pados tev signālu.

Un vispār – mazuļa piedzimšana tomēr ir iemesls priecāties, nevis traumēt savu nervu sistēmu. Tādēļ centies būt mierīga, atceries, ka bērns visu jūt un arī sāks raizēties, ja mamma būs uztraukusies. Protams, ir jāvēro savs mazulītis, nedrīkst palaist garām vizītes pie ārsta, mazāk klausies draudzeņu "šausmenītes" un izmanto katru izdevību, lai pati pagulētu! Tad arī būs spēki un veselība, labs noskaņojums un piena upes!