Kāda ir latviešu seksualitāte un kas īsti ir gadījuma sakari? Atklāti par šiem jautājumiem sarunu šovā "Starp mums runājot" diskutē psihoterapeite Aina Poiša, multimākslinieks Kaspars Bindemanis, kā arī raidījumu un pasākumu vadītājs Valdis Melderis.
Poiša uzskata, ka latviešiem mazliet pietrūkst iekšējās brīvības un atraisītības: "Seksualitāte saistās ne tikai ar konkrētām seksuālām nodarbēm un norisēm, bet ar attieksmi pret dzīvi, kurā cilvēks dzīvo pats ar savam emocijām un vēlmēm." Viņa pauž viedokli, ka cilvēks vai nu var "uzgāzēt" savam vēlmēm par prieku, vai tomēr ir ieaudzināta kaut kāda bremžu sistēma, kas kādreiz ir tā kā "ieklemmējusies".
Turpretī Bindemanis uzsver terminoloģijas jaukšanas problēmu: "Seksualitāte tiek jaukta ar izskatu. Nākas dzirdēt pat tādus apzīmējumus kā seksīga kleita, seksīgs telefons vai seksīga mašīna. Mākslīgā seksa afišēšana ir milzīga libido bremze." Viņš piebilst, ka seksualitāte ir tas, kas nāk no cilvēka: "Tā ir vibrācija."
Runājot par gadījuma sakariem psiholoģe Poiša uzskata, ka sievietes cer uz kaut ko vairāk: "Iekšēji sieviete jūtas, ka viņa devalvē savas patiesās vajadzības, jo tā ir pielāgošanās. Ja man tas čalis patīk, es parakstos spēles noteikumiem – es tev atstāju galveno lomu ludziņā. Bet patiesībā mana zemapziņa cer uz attiecībām."
"Es zinu, ka tas nav ideāls un prefekts attiecību modelis," atzīst Bindemanis. "Bet ir sievietes, kuras arī nav gatavas attiecībām – viņas vienkārši grib baudīt dzīvi." Viņš dalās pieredzē, ka neved mājās meitenes no kluba uz vienu nakti: "Man ir vajadzīga emocionāla saite. Vienalga, tas ir uz nedēļu vai uz divām."
Vēl Bindemanis piebilst, ka tas ir tikai stereotips, ka vīriešiem nevajag priekšspēli: "Tas ir izgudrojums. Priekšspēles garums ietekmē seksa kvalitāti ne tikai attiecībā uz sievietes sajūtām. Tas ietekmē arī pašu procesu visādos aspektos."