Bērnam nepieciešamais vecāku uzmanības un dārgā laika ikdienas minimums

"Rimi bērniem" emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte dalās pieredzē, kā veltīt nedalītu uzmanību, ja ģimenē ir vairāk nekā viens bērns, un kādas būs piemērotākās aktivitātes un ikdienas tradīcijas, kas satuvinās vecākus un viņu atvases.

"Bērniem līdz 12 gadu vecumam vecāku nedalīta uzmanība ir ļoti būtiska, lai bērns izaugtu dzīvespriecīgs un justos mīlēts. Ja ģimenē ir vairāki bērni, tad katram no tiem būtu jāvelta 15–20 minūšu individuāla pieeja, kas iekļauj gan sarunas, gan rotaļas. Ne mazāk svarīgi ir būt visai ģimenei kopā vismaz vienu reizi dienā, piemēram, vakariņojot vai apmeklējot kino. Pusaudžu vecumā bērniem mainās intereses, vecāki it kā tiek atlikti otrajā plānā, bet atceries saglabāt komunikāciju ar bērnu, lai viņš sajustu tavs rūpes un gādības tuvumu," skaidro psiholoģe Aunīte.

Noteikti ikviens vecāks ļoti labi pārzina savu bērnu intereses. Piemēram, bērniem līdz trīs gadu vecumam iemīļotas nodarbes būs bumbas ripināšana un klucīšu likšana. Turpretim piecu līdz septiņu gadus veciem bērniem interesē lomu spēles un sižetu veidošana, kā arī dažādas attīstošas galda spēles. Āra aktivitātes, pikošanās, sniega vīru velšana būs aktuāla jebkurā vecumā. Ņem vērā, ka dauzīšanās arī ir aktivitāte, kura var būt attīstoša un intelektuāla nodarbe vienlaikus. Eksperte stāsta: "Nokavēt var tad, ja bērni nebūs izdauzījušies un izspēlējušies. Ja vecākam šķiet, ka ārā iešanai nav piemēroti laika apstākļi, tomēr ir jāsaņemas, jāsaģērbjas un jāiet ar bērnu ārā. Jo iziešana ārā ir ne tikai norūdīšanās, bet arī kopābūšana, kustību aktivitāte un enerģijas izlādēšana."

Nenoliedzami, ka ikdienā veltītais laiks bērniem būs kā ilgtermiņa ieguldījums nākotnē. Vecāku uzmanības trūkums uz bērnu nākotnē var atsaukties dažādi, piemēram, pārāk jūtīgiem bērniem var parādīties enurēze, izteikts raudulīgums vai nervozitāte. Turpretim aktīvākiem bērniem var attīstīties agresivitāte un trauksme. Nākotnē, audzinot savas atvases, tagadējie bērni var pieņemt līdzīgu audzināšanas modeli, kurā kopā pavadītais laiks ir niecīgs vai tieši pretēji – pārāk liela un sargājoša uzmanība.

Brokastu laiks. Lai bērnā neradītu pārlieku lielu stresu un sāktu dienu mierīgā un stabilā gultnē, vecākiem ļoti būtiski ir plānot savas rīta aktivitātes, kas nāk komplektā ar agrāku celšanos, brokastu pagatavošanu un nesteidzīgu ceļu uz skolu.

Sagaidīšana mājās no skolas. Ja mamma auklē jaunāku atvasi, tad arī vecākais bērns vēlēsies būt mīļi sagaidīts un uzklausīts, pārnākot mājās.

Vismaz viena kopīga ēdienreize. Vecāki ģimenes kopības sajūtu var veidot pie vakariņu galda, bet tikpat labi tā var būt jebkura cita kopīga ēdienreize, galvenais, lai būtu patīkamas sarunas bez telefoniem un televizora fonā.

Ikvakara rituāls. Pirms gulētiešanas ikviens bērns vēlas dzirdēt pasaku vai stāstu vai vienkārši tikt samīļots.

Iepriekš minētās aktivitātes un laika sadalījums ir ļoti ideāls modelis, būtiski – atrast līdzsvaru. Ir vecāki, kuriem darba dienās neizdodas atlicināt laiku kopīgai laika pavadīšanai ar bērnu, taču viņi to cenšas kompensēt brīvdienās. "Šis nav labākais modelis, jo mazam bērnam sāta sajūta kopābūšanai ir jāiedod katru dienu, taču ir apsveicami, ka vecākiem vispār rūp šis jautājums," teic speciāliste. "Apkopojot iepriekš sacīto, skaidrs ir viens – bērna vajadzību pēc uzmanības nedrīkst ignorēt. Tajā brīdī, kad bērns ir piedzimis, jāsaprot, ka vecāku dzīve būtiski izmainās. Bērni ar ienākšanu mūsu dzīves sistēmā nopietni pārkārto dienas kārtību un prioritātes."