Bet stāsts būs ne par to, jo ikvienam pieaugušajam patiešām ir dota iespēja izvēlēties, vai sekot kādām diētām vai nē. Taču par bērnu ēdināšanu un viņu veselību ir atbildīgi vecāki vai citi pieaugušie, kuri aprūpē bērns atrodas, tādēļ nevar vieglprātīgi attiekties pret mazuļa ēdienkartes veidošanu.
Pēdējos gados Latvijā pieaudzis to cilvēku skaits, kuri izvēlas veģetāro un vegāno diētu. Un šādās ģimenēs, kad ienāk mazulis, vecāki var izvēlēties divus ceļus – vai nu bērnu barot saskaņā ar saviem priekšstatiem, vai tomēr ļaut saņemt nepieciešamās uzturvielas dabiskā ceļā – ar ēdienu, nevis papildu vitamīnu devām.
Kā portāla "Cālis" un veselības centra "Vivendi" kopīgi veidotās Vecāku skolas pirmajā lekcijā, kuras viena no tēmām bija bērna uzturs pirmā dzīves gada otrajā pusgadā, uzsvēra uztura speciāliste Liene Sondore, ja vecāki ir veģetārieši, viņiem ir jābūt informētiem, kādu diētu ievērošana ietekmē bērna veselību un rada atsevišķu vitamīnu trūkumu organismā. Viennozīmīgi – svaigēšana un vegānisms nav piemēroti ne zīdaiņiem, nedz arī vecākiem bērniem.
Lūk, veģetāro diētu iedalījums un to ietekme uz bērna organismu:
Semi vai demi diēta – tiek izslēgta sarkanā gaļa, dažreiz arī mājputnu, bet zivis var lietot. Ietekme – dzelzs trūkums.
Pescatarian – tiek izslēgta sarkanā un putnu gaļa, bet paliek zivis un jūras produkti. Ietekme – dzelzs un cinka trūkums.
Lakto-ovo – izslēdz gaļu, zivis, paliek piena produkti un olas. Ietekme – dzelzs, cinka un omega-3 taukskābju trūkums.
Vegāni - izslēdz visus dzīvnieku valsts izcelsmes produktus. Ietekme – enerģijas, olbaltumvielu, B12, D vitamīna, kalcija, cinka un omega-3 taukskābju trūkums.
Svaigēšana – galējs vegānisms ar uzsvaru uz organisko pārtiku, 80 procenti no visa ēdiena tiek uzņemta ar svaigiem augiem. Bērniem nav pieļaujama šādas diētas ievērošana.
Frutarian (augēdāji) – 70-80 procenti tiek apēsti ar augļiem, mazliet pupas, maize, tofu, rieksti un sēklas. Bērniem nav pieļaujama šāda diēta, taču, kā uzsver Sondore, vismaz Latvijā viņa nav sastapusies ar šīs diētas cienītājiem.
Makrobiotika – ekstrēma 10 pakāpju diēta, uzturā tiek lietoti tiaki brūnie rīsi. Bērniem šī diēta nav pieļaujama.
Veģetārais un vegānu uzturs
- Bērnam jāsaņem vismaz 500 ml mātes piena vai maisījuma.
- Jāatceras, ka zīdaiņiem un maziem bērniem nav pieļaujama vegānu diēta.
- Jāseko B12 līmenim, kalcija, joda, dzelzs un cinka daudzumam organismā.
- Rieksti un pākšaugi ir alerģiski.
- Jālieto augsta tauku satura "piena" produkti, piemēram bio sojas piens.
- Jārēķina nepieciešamo olbaltumvielu daudzumu 1,3 salīdzinoši ar parasto uzturu.
- Dzelzs 1,8, jo augu valsts Fe ir zemāka biopieejamība.
- Uzturs ar augstu šķiedrvielu saturu kavē pārējo uzturvielu uzsūkšanos.
- Bērni ir ar mazāku svaru un augumu nekā visēdāju bērni, nereti bālāki.
- Mājās gatavots ēdiens, papildus labie tauki.
Veģetāriešu/vegānu bērniem jāēd
- Lēcas, graudaugi;
- Graudu putras, tumes ar sojas pienu;
- Siers, siera mērces – tofu mērces, tofu omletes;
- Pasta, rīsi ar pākšaugiem;
- Rīsi ar lēcām;
- Linsēklu eļļa;
- Kvalitatīvs, vegāniem domāts margarīns ar A,D vitamīniem.
- Pēc konsultācijas ar ārstu vegānu bērniem papildus jādod pilienu veidā B12, ja izvēlas nedot dzīvnieku valsts uzturu – visu mūžu.
- Mājās gatavots ēdiens, ir speciāli vegānu sausie piena maisījumi, putras bērniem.
Un tomēr... Vecāku izvēle, kas ne vienmēr ir laba bērna veselībai un attīstībai. Ieteikums tomēr zīdaiņus nepadarīt par vegāniem! Ļaut bērnam izaugt un pašam pieņemt lēmumu. Ja ne – konsultācija pie ārsta un uztura speciālista, tā norāda Sondore.
Uztura speciāliste uzsver, ka maziem bērniem gaļa tomēr būtu jādod. Pat ja vecāki paši to neēd, nav jau lielu problēmu to mazumiņu, kas bērnam dienā nepieciešama, pagatavot. Gaļu var sākt dot aptuveni no septiņu mēnešu vecuma, vislabāk sākt ar liellopa vai jēra gaļu. Var dot arī vistas gaļu, bet tajā būs mazāk dzelzs. Ap gada vecumu bērnam dienā būtu vēlams apēst 25-30 gramus pagatavotas gaļas. Sondore iesaka mazajiem dot bio gaļu, no labi zināmas saimniecības, un, ņemot vērā to, ka bērnam gaļa ir nepieciešama pavisam maz, tas nebūt nebūs dārgs prieks.
Arī pediatrs Egils Zālītis lekcijā uzsvēra, ka gaļa un tās izstrādājumi ir visbagātākie dabīgā dzelzs avoti. Gaļas biezenis, piemēram liellopu vai jēra gaļas, apgādā mazuļa organismu ar dzelzi, mazulim piemērotā formā. Un dzelzs ir nepieciešams mazuļa smadzeņu attīstībai. Tas arī palīdz apgādāt ķermeņa šūnas ar skābekli.
Sondore arī uzsvēra, ka bērns nespēj tādā daudzumā uzņemt citu pārtiku, lai kompensētu olbaltumvielu trūkumu, ko viņš saņemtu, uzturā lietojot gaļu, tādēļ vecākiem būtu nopietni jāapsver, vai patiešām uzspiest savu ēšanas kultūru, vai tomēr ļaut saņemt bērna organismam nepieciešamās vielas, bet jau vēlākā vecumā, kad bērns pats būs spējīgs izvērtēt plusus un mīnusus savā ēdienkartē, viņš varēs izlemt - gaļu ēdīšu vai neēdīšu.
Zivis mazulim var sākt dot no 8-9 mēnešu vecuma, sākumā reizi nedēļā pa mikroporcijai, un, protams, rūpīgi pārliecinoties, ka zivs gaļa ir atbrīvota no asakām.
Šeit atradīsi citu rakstu par mazajiem veģetāriešiem, bet te ir stāsts par mazajiem vegāniem un to, vai šādas diētas ievērošana atstās sekas nākotnē.
Nākamā Vecāku skolas lekcija notiks 15. martā. Tajā gan pediatrs Zālītis, gan klīniskā bērnu un ģimenes psiholoģe Kristīne Dūdiņa stāstīs par to, kā attīstīt bērna intelektu un nepārdozēt modernās tehnoloģijas. Savukārt šeit vari iepazīties vēl ar pārējo nodarbību tematiem, bet te redzēsi, kā noritēja pirmā lekcija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
