Bērna piebarošana dzīves otrajā pusgadā: ar ko sākt un nepiedodamās kļūdas

Zelta standarts vismaz līdz bērna sešu mēnešu vecumam – tikai mātes piens, taču, kā uzsver Sondore, Latvijā nepastāv stingri noteikti kritēriji, kad var sākt bērna piebarošanu un tāpat arī nav stingras rekomendācijas, ar ko uzsākt piebarošanu – dārzeņiem vai augļiem. Tiem mazuļiem, kuri tiek baroti ar piena maisījumu, piebarošanu var uzsākt, sākot no 4-6 mēnešu vecuma, bet ekskluzīvi (ar mātes pienu zīdītiem) barotiem bērniem tad, kad sasniegti pilni seši mēneši.

Vecumā no sešiem līdz pat 24 mēnešiem bērns 30-40 procentus no visas dienai nepieciešamās enerģijas saņem no taukiem. Tieši šī iemesla dēļ Sondore iesaka jaunajām mammām neizmantot nekādas diētas nolūkā pēc dzemdībām atgūt to ķermeņa formu, kas bijusi pirms grūtniecības. Tauki ir nepieciešami nervu sistēmas attīstībai, tādēļ mammām, pirms nolemt nomest kādus liekos kilogramus, vajadzētu padomāt par mazuļa vajadzībām.

Un noteikti jāņem vērā, ka bērna veselības stāvoklis – svars, augums, asins analīzes – ir noteicošais faktors, kad var sākt piebarošanu. Tiek uzskatīts, ka piebarošanu ieteicams sākt ne ātrāk kā pēc 17. dzīves nedēļas un ne vēlāk kā, sasniedzot 26. dzīves nedēļu. Sondore atzīmē, ka pēdējos gados parādījusies tendence – iespējami ilgāk barot bērnu ar mātes pienu un papildēdienu ieviest iespējami vēlāk, tomēr šī rekomendācija, uztura speciālistu ieskatā, nav tā vislabākā.

Viens ir skaidrs, govs pienu gan nevajadzētu dot ātrāk par gada vecumu.

Kā uzsver Sondore, piebarošana ir jāuzsāk ar mikroporcijām. Katru nākamo ēdienu var ieviest pēc trīs piecām dienām bērniem bez noslieces uz alerģiskām reakcijām, bet alerģiskākiem bērniem katru nākamo ēdienu var piedāvāt pēc piecām septiņām dienām. Nekad neievies vairākus produktus vienlaicīgi! Ja sāksi miksēt vairākus produktus uzreiz, bērna zarnu traktam var rasties problēmas.

Un nekad neuzspied bērnam savu viedokli ēšanas jautājumos, piemēram, ar izteicieniem – man garšo vai man negaršo. Sondore skaidro, ka bērnam ir jāredz, ka arī vecāko ēd tos pašus ēdienus, kas tiek piedāvāti viņam. Piemēram, ja ģimenē visiem pārējiem riebjas ķirbis un kāds no vecākajiem brāļiem vai māsām to arī atklāti demonstrē, ir pilnīgi aplami uzskatīt, ka mazajam ķirbis ies pie sirds. Mazulis burtiski jūt šo enerģiju, līdz viņam aiziet impulsi, ka šis nebūs garšīgs ēdiens. Pašiem vecākiem ir jābūt pozitīvai attieksmei pret ēdienu, kas tiek dots bērnam.

Vēl viena svarīga lieta – kārtība. Ar to uztura speciāliste domā, ka ēšanai jānotiek vienā konkrētā vietā – barošanas krēsliņš atrodas pie galda, kur arī tiek piedāvātas maltītes. Tādā veidā ēšana tiek uztverta kā rituāls.

"Mājās gatavots ēdiens ir labs, bet arī rūpnieciski gatavotais ir laba izvēle. Reizēm pastāv tāds mīts, ka tas nav labs, bet tā kvalitāte ir laba," norāda Sondore, apliecinot, ka pa retai reizei, piemēram, izbraukumos ārpus mājas, ar mierīgu sirdi bērnam var piedāvāt kādu ēdienu no burciņas. Tiesa, tam jābūt svaigam. Un bērniem nav vēlams dot atkārtoti uzsildītu ēdienu.

Ģimene ir bērna ēšanas spogulis, uzsver Sondore, aicinot vecākus būt saprātīgiem un nekad bērnu nebarot ar varu. Ja bērns ir sliktā omā, nevajag viņam uzbāzties ar kārtējo karoti ēdiena. Pienāks dabiskais izsalkums un bērns paēdīs. Nav bērnam pa istabu jāskrien nopakaļus, lai mēģinātu pierunāt kaut ko apēst. Pēc Sondores teiktā, bērnam ir jāsajūt dabiskais izsalkums. Pretējā gadījumā, - ja viņš būs pieradis jau mazā vecumā, ka tiek nemitīgi barots, pieaugot viņam arī būs izveidojušies priekšstati, ka visu laiku jāēd, bet tad jau tas var draudēt ar liekā svara problēmām.

Tieši tas pats attiecināms uz jaunu ēdienu pagaršošanu – bērnam ir jāsajūt ēdiena garša. Bērns, pirmo reizi pagaršojot kaut ko jaunu, var to izspļaut no mutes. Un tas var būt divu iemeslu dēļ, pirmkārt, jauna garša, otrkārt, viņam ir jāiemācās ēst, jo līdz tam viņš ir tikai zīdis. Tādēļ, ja mazulis pirmo putras vai dārzeņu biezeņa karoti ar mēli izstumj, tas nenozīmē, ka viņam negaršo. Pēc laika piedāvā atkal.

Pirmie dārzeņi varētu būt gaišais ķirbis, kabacis, ziedkāposts, brokoļi, kukurūza un kartupelis. Tiesa, dažreiz bērniem no kartupeļiem var rasties aizcietējumu risks.

No putrām kā pirmās tiek rekomendētas rīsu, griķu, auzu un kukurūzas, vēlams – bio.

Savukārt par augļiem nekādu īpašo ieteikumu nav – banāns, ābols, bumbieris. Kas nu katram vairāk garšo, bet sākumā vēlams augļus dot nevis svaigus, bet viegli tvaicētus. To pašu var sacīt par burkāniem, kas dažiem bērniem var izsaukt alerģisku reakciju.

Gaļa – ne ātrāk par septiņiem mēnešiem. Kā pirmo Sondore iesaka izvēlēties jēra, liellopu gaļu, var dot arī vistas gaļu, taču tajā nebūs tik daudz olbaltumvielu un dzelzs. Lai nepārslogotu aknas un nieres, dienas gaļas deva ir pavisam maza. Piemēram, ap gada vecumu bērniem dienā vajadzētu 25-30 gramus pagatavotas gaļas.

No 8-9 mēnešu vecuma uzturā var ieviest zivis. Sākumā tās var piedāvāt vienu reizi nedēļā pa mikroporcijai, protams, ļoti uzmanoties no asakām.

Bērna uzturam nepievieno sāli un cukuru. Kā uzsver Sondore, tas ir maldīgs priekšstats, ka ēdiens bez šīm garšvielām nav ēdams, var pamēģināt ēdiena gatavošanas laikā garšu paspilgtināt ar mazu daudzumiņu timiāna, ķiploka, bet sāli un cukuru – nelietojam. Ja runā par gaļu, tad bērnam vislabāk ieteicams dot vārītu vai tvaicētu, vecākiem bērniem, kuriem jau garšo arī grilēts ēdiens, tādu var piedāvāt pa retai reizei.

Nākamā Vecāku skolas lekcija notiks 15. martā. Tajā gan pediatrs Zālītis, gan klīniskā bērnu un ģimenes psiholoģe Kristīne Dūdiņa stāstīs par to, kā attīstīt bērna intelektu un nepārdozēt modernās tehnoloģijas. Savukārt šeit vari iepazīties vēl ar pārējo nodarbību tematiem, bet te redzēsi, kā noritēja pirmā lekcija.