Bērns baidās no svešiem cilvēkiem: ko darīt vecākiem

Kā "Parents" skaidro psiholoģe Natālija Lavrova, šis baiļu tips parādās krietni agrāk nekā baidīšanās no rūķiem vai raganām. Bailes no svešiniekiem ir vienas no pirmajām, kuras bērns izjūt. Ap 8–9 mēnešu vecumu bērns apzinās, ka mamma ir pilnīgi atsevišķs cilvēks no viņa paša.

Kad mamma aiziet, mazulis baidās viņu pazaudēt uz visiem laikiem. Vienlaicīgi ar to bērns arī sāk saprast atšķirību starp svešām un pazīstamām sejām, un ar katru nedēļu to prot arvien labāk un labāk.

Dažiem bērniem trauksmes sajūtu var radīt ne tikai nepazīstama seja, bet pat mamma, ja viņa radikāli maina matu krāsu vai frizūru. Bet ja vēl pazīstamas sejas vietā parādās nepazīstama, jā, ja vēl tā ir vīrieša un ja vēl bārdaina vīrieša, nav nekāds brīnums, ja bērns pēkšņi sāks skaļi raudāt.

Te gan jāatceras, ka bailes no svešiniekiem nav saistītas ar to, bērnu pārāk aprūpē un tādēļ viņš ir pārāk piesaistīts mammai, nekā būtu nepieciešams. Bērns, kurš attiecībā pret nepazīstamiem vai mazpazīstamiem cilvēkiem izrāda piesardzību un demonstrē spēcīgu piesaisti pie tuviniekiem, kuri par viņu rūpējas, uzvedas pilnīgi normāli.

Bailes ir pašsaglabāšanās instinkta izpausme, un to var uzskatīt kā pozitīvu pašaizsardzības mehānismu, kas ļauj meklēt iespējas, kā apiet briesmas. Pašiem mazākajiem bērniem baiļu demonstrēšana ir veids, kā sev nodrošināt uzticamu drošību no mammas un tēta. Proti, runa ir par absolūti dabisku bērna attīstības posmu. Tomēr katrs bērns var reaģēt citādāk. Kāds sāk skaļi raudāt, ja redz svešinieku, kāds tikai izrāda knapi pamanāmu neapmierinātību. Daudz kas ir atkarīgs no drošības sajūtām, kuras pirmajās dzīves dienās bērnam sniedz mamma.

Bieži vien vecāku trauksme tiek nodota bērnam un veido viņa zemapziņā "neuzticēšanās" sajūtu. Satrauktiem vecākiem ir nemierīgi bērni – bieži vien tā ir norma. Jo, redz, zemapziņā bērnā veidojas pārliecība – ja jau stiprie un lielie pieaugušie tik bieži izjūt trauksmi, tas nozīmē, ka pasaule ir pilna briesmu. Un šī nepazīstamā seja, kas pēkšņi parādījusies bērna priekšā, visticamāk, ir viena no tām.

Nevajag uzskatīt šo "cilvēku nemīlēšanas" periodu par kaut ko sliktu – bērni aug un attīstās, tikai pārvarot savas bailes. Bailes no svešiniekiem pāriet, un tas notiek aptuveni pusotra gada vecumā, kad, savukārt, parādās cita veida bailes, un arī tās nāksies pārdzīvot un tikt tām pāri. Īpaši jutīgāki bērniņi gan var bailes no svešiniekiem izjust nedaudz ilgāk. Taču vienalga mazulis kļūst sabiedriskāks, pat ja tas notiks nedaudz vēlāk par viņa vienaudžiem. Un tikai vecāku spēkos ir palīdzēt bērnam pārdzīvot šo etapu, uzsver psiholoģe.

Ja tu mazuli iepazīstini ar kādu nepazīstamu cilvēku – turi mazuli pie rokas. Nepieprasi, lai bērns ietu pie svešā uz rokām vai tiktu ņemts klēpī (pat ja tā ir tava labākā draudzene no skolas laikiem, kura braukusi tālu ceļu, lai iepazītos ar tavu atvasi). Un neļauj arī bērnam svešiem cilvēkiem viņu aiztikt un bučot, ja mazais to nevēlas.

Neizsaki šāda veida piezīmes: "Neuzvedies kā maziņais" (viņš taču ir vēl mazs) vai "Tu uzvedies nepieklājīgi" (līdz divu gadu vecumam pieklājības noteikumi nedarbojas). Jā, un arī jau krietni vecākus bērnus var izbiedēt pārāk uzbāzīgas mīlestības izpausmes no mazpazīstamu cilvēku puses. Trīs gadus vecam bērnam ir pilnas tiesības nesniegt roku un neatbildēt uz cilvēku jautājumiem, ja viņi tos redz pirmo reizi dzīvē. Šeit ir svarīgi būt bērna pusē – kaunināt un censties piespiest kaut ko darīt pretēji bērna gribai – nedrīkst, uzsver psiholoģe.

Ir svarīgi likt bērnam saprast, ka jauns cilvēks priekš viņa ir personība ar pozitīvu attieksmi. Pastāsti bērnam par viņu, pat ja viņš nesaprot tevis teikto, jo tavs sacītais "caur smaidu" sniegs bērnam signālu, ka nekādas briesmas nedraud.

Smaidi, runājoties ar nepazīstamiem cilvēkiem uz ielas, veikalā, poliklīnikā – tā tu liksi bērnam saprast, ka jauna seja ir pozitīvu emociju avots un ka tu esi priecīgs ar šo jauno cilvēku iepazīties.

Palūdz draugiem un paziņām uzvesties atbilstošā veidā. Gadās, ka bērni sāk reaģēt ar asarām, ja viņiem tuvojas svešāks cilvēks. Paskaidro, ka šis ir dabisks un pats galvenais – pārejošs etaps, un palūdz draugus būt taktiskiem. Jo mazāk uzstājības viņi izrādīs, jo vairāk iespēju, ka piesardzības periods vai vispār svešinieku nepieņemšana ilgi neievilksies.

Šajā periodā nav vērts mainīt ģimenē izveidojušos kārtību. "Prognozējamība" – atslēgas vārds, lai saprastu, kas mazulim ir nepieciešams šajā vecumā, uzsver psiholoģe. Nogaidi dažus mēnešus, ja plāno algot vai mainīt auklīti, aizbraukt kaut kur ar partneri, atstājot bērnu radiniekiem, kuri dzīvo atsevišķi no bērna.