Trīs problemātisku bērnu piemēri skolas dzīvē; ieteicamā rīcība vecākiem  (1)

Piedāvājam ieskatu trīs "problēmu" bērnu skolas dzīvē un Labklājības ministrijas speciālistu sagatavotus padomus, kas apkopoti īpašā materiālā "Vēstules vecākiem". No tiem izriet, ka galvenais, lai bērnam palīdzētu tikt galā ar problēmām, nebaidīties un lūgt palīdzību pie speciālistiem, pašiem nebūt vienaldzīgiem.

Patiesībā Ieva labprāt iet uz skolu, taču jau no paša sākuma viņai viss padodas smagi. Stundām ilgi viņa sēž pie mājas darbiem un viņas domas, šķiet, ir visur kur citur, tikai ne burtnīcā. Tā vietā, lai uzrakstītu desmit teikumus par pavasari, viņa sāk stāstīt par rotaļām ar draugiem.

Pēc tam katrā teikumā vārdu "pavasaris" viņa uzraksta atšķirīgi – taču diemžēl vienmēr nepareizi. Un ar dzejoļu mācīšanos no galvas Ievu var mocīt pat pusi dienas, taču atsevišķas rindiņas galvā vienmēr kaut kur pazudīs. Aizvien biežāk Ieva zaudē drosmi iet uz skolu. Ievas vecākajai māsai nekad nav bijis šādu problēmu skolā, arī viņas vecāki sākumā nezina, ko lai dara. No draugiem viņi uzzina, ka ir iespēja meiteni bez maksas ļaut notestēt ekspertei, kas specializējas jautājumos par problēmām skolā. Un lūk, patiesībā Ievai tiek konstatēta legastēnija jeb disleksija un vāja uzmanība. Turklāt dzirdēto viņa spēj sliktāk iegaumēt nekā citi bērni.

Visa ģimene uzelpo. Tagad ir skaidrs, ka Ieva nav ne dumja, ne slinka. Dažās jomās viņas smadzenes vienkārši nestrādā tik labi kā citiem bērniem. Tagad vairāk nekā gadu viņai mērķtiecīgi notiek īpaši treniņi speciālista vadībā, un viņa aizvien labāk mācās tikt galā ar savām nepilnībām.

Nepilnības rakstīšanā viņa drīz iemācās kompensēt ar labu mutvārdu darbu un mutvārdu pārbaudījumiem. Pildot uzdevumu, viņai ir nepieciešams vairāk laika, un pareizi izpildīti mājas darbi, izlīdzina dažu sliktāku atzīmi klases darbos.

Arī Ievas vecāki no labiem konsultantiem ir daudz iemācījušies un savu meitu mājās var atbalstīt aizvien labāk. Ar labu vecāku un skolotājas sadarbību meitenes attīstība tiek veicināta maksimāli labi.

Ja bērniem ir problēmas ar mācībām vai skolā, to iemesli var būt visdažādākie. Kā vecākiem jums jāuztver šīs problēmas nopietni un jāatrod ceļš, kā tās pārvarēt. Nevilcinies lūgt arī eksperta palīdzību. Medicīnā, smadzeņu pētījumos un psiholoģijā ir daudz jaunu atklājumu, kas var palīdzēt tavam bērnam.

Vēl par disleksiju un mācīšanās traucējumiem vari lasīt šeit.

No rīta viņš pats ir pārsteigts un jūtas ļoti nepatīkami. Viņa vecāki iet uz konsultāciju pie urīna nesaturēšanas speciālista. Papildu izmeklējumi pierāda, ka hormonu stāvoklis – tostarp hormons, kas samazina urīna daudzumu naktī – ir kārtībā. Tātad organisms ir vesels. Arī skolotāja apgalvo, ka nav pamanījusi, ka Māris būtu pārpūlējies. Ģimenē nav notikušas nekādas pārmaiņas vai papildu slodze. Taču situācija nemainās, gandrīz katru dienu no rīta palags ir slapjš. Tā kā Māris kļūst aizvien nelaimīgāks, vecāki vēršas pie skolas psihologa. Kopējā sarunā viņi tomēr vienojas ļaut Mārim iet sākumskolā. Pēc trim nedēļām slapināšana gultā pāriet. Tagad Māris jau mācās ģimnāzijā un nekādu problēmu vairs nav.

Par to, kādi vēl iemesli var būt enurēzei, uzzināsi rakstā te un arī te. Savukārt šeit atradīsi speciālistu skaidrojumu par tipiskākajām bērnu neirozēm un kas tās izraisa, tostarp čurāšanu gultā.

Māte tieši pašlaik ir nodarbināta ar to, kā tikt galā ar šo jauno situāciju. Viņa dzīvo ar Robertu jaunā dzīvoklī, un viņai bieži jāstrādā virsstundas, lai būtu pasargāta no atlaišanas. Viņa tēvs satiekas ar Robertu ik pēc divām nedēļām. Arī pēc šķiršanās vecāku attiecības ir naidīgas, un puika ir pa vidu. Tikai māte šad tad pēc skolas viņam pajautā, kā viņam iet. Tēvam acīmredzot ir citas rūpes. Atklātā sarunā ar skolotāju māte pārrunā pašreizējo situāciju.

Viņas spriež, kā varētu mazināt šķiršanās sekas gan mātei, gan Robertam. Arī kontakti ar dienas pagarinātās grupas audzinātājiem sniedz zēnam nepieciešamo atbalstu. Tā Robertam ir iespēja "sagremot" šo smago situāciju un vienlaikus pēc iespējas labāk tikt galā ar prasībām skolā.

Par to, kā vecāku šķiršanās var ietekmēt bērna psiholoģisko veselību, laši šeit, kur plašu skaidrojumu sniedz Aloizs Leiendekers (Aloys Leyendecker), diplomēts pedagogs, ģimenes konsultants un mediators "AL-Institut dibinātājs", kopš 1997. gada pašnodarbināts mediators, mediācijas apmācības vadītājs Vācijā.

Zināmu cilvēku, piemēram, vecmāmiņu, cilvēks spēj simtprocentīgi atpazīt apmēram 500 milisekundēs. Dators to nespēj, lai gan viņa rēķināšanas spējas (apmēram 1000 MHz) ievērojami pārsniedz cilvēka spējas (apmēram 1 MHz). Tā iemesls ir paralēlie slēgumi, atpazīstot iemācīto. Tikai ar to, ka vienai nervu šūnai ir kontakts ar līdz 10 000 citām nervu šūnām, ir iespējams, ka šajā laikā teorētiski var tikt iesaistīta katra galvas smadzeņu garozas nervu šūna.

Ir trīs galvenie mācīšanās veidi. Sociālā mācīšanās, mācīšanās pēc objekta un mācīšanās pēc instruēšanas. Sociāli mācoties, bērns orientējas pēc uzticama cilvēka parauga. Atdarinot bērns, piemēram, mācās, kā uzvesties svētkos un kad jāatnes ūdens glāze. Pēc priekšmetiem bērns galvenokārt mācās, tos izmantojot. Ielejot ūdeni dažādos traukos, bērns saprot, kāda ir katra trauka ietilpība. Un ar mācīšanos pēc instruēšanas mēs visi esam labi pazīstami, jo to mēs zinām no mūsu skolas laika. Šajā mācīšanās veidā mēs gūstam pieredzi, proti, izmantojam citu cilvēku zināšanas. Mēs ļaujam sev kaut ko paskaidrot, uzņemam šīs zināšanas un, cerams, patstāvīgi domājam tālāk. Ar šo mācīšanās veidu mums viss nav jāizmēģina pašiem.