Trešdaļa bērndārznieku našķojas biežāk nekā iesaka ārsti; kādi saldumi ir topā

80 procenti vecāku uztraucas par savu bērnu uzturu – galvenās bažas našķēšanās kontekstā ir cukura daudzums un zobu veselība, tas secināts Mazo ekspertu skolas un zīmola "Danonki" veiktajā pētījumā.

Lietuvā, piemēram, vairāk nekā divus našķus dienā saņem 59 procenti mazo bērnu, bet Igaunijā – 37 procenti. Atšķirībā no kaimiņvalstīm, Latvijā īpaši raksturīgi bērnu apbalvot ar našķi – 64 procenti vecāku to dod kā balvu, piemēram, par labu uzvedību vai kādu sasniegumu.

Teju visi Baltijas valstu vecāki atzīst, ka vēlas dot saviem bērniem piemērotus un vērtīgus našķus, taču vairāk nekā puse igauņu un lietuviešu, kā arī divas trešdaļas mūsu valsts vecāku atzīst, ka viņiem ir grūti atrast veselīgus un viegli pagatavojamus našķus. Puse Latvijas mazo bērnu vecāku atzīst, ka uztura vadlīnijas šķiet mulsinošas (piemēram, likumdošanā iestrādātās normas) un viņiem nav skaidrs porcijas lielums, kāds būtu jādod pamata maltītes laikā vai našķējoties (45 procenti), kā arī, cik daudz našķu dienas laikā būtu pieļaujami (43 procenti).

Galvenās Latvijas vecāku bažas našķēšanās kontekstā saistās ar sliktu ietekmi uz zobu veselību (89 procenti), iespējamiem gremošanas traucējumiem (70 procenti) un palielinātu svaru (62 procenti). Lielu daļu Latvijas iedzīvotāju (76 procenti) satrauc tieši cukura daudzums našķos. Viena no raizēm ir arī par našķu došanu bērnam brīžos, kad paši vecāki nav klāt. Turklāt aptuveni puse vecāku atzīst, ka vecvecāki pārkāpj viņu principus, piedāvājot bērnam našķus, ko paši vecāki neakceptē.

Populārākie Latvijas bērnu našķi ir augļi, saldumi un konfektes, biezpiena sieriņš, jogurts un cepumi. Interesanti, ka kaimiņvalstīs vecāki daudz retāk saviem bērniem ļauj našķēties ar saldumiem un konfektēm (Latvijā 51 procents, Igaunijā 29 procenti, Lietuvā 19 procenti). Ja dārzeņi Latvijas bērniem nav pat našķu topa desmitniekā, tad Igaunijā tie ir ceturtais populārākais pirmsskolas vecuma bērnu našķis.

Vairums Baltijas valstu vecāku vēlas bērniem dot veselīgus našķus – 96 procenti Latvijas, 97 procenti Lietuvas un 95 procenti Igaunijas. Vecāki arī atzīst, ka viņus uztrauc bērnu ikdienas uzturs (gan maltītes, gan našķi) – īpaši Lietuvas (84 procenti) un Latvijas (80 procenti), Igaunijas vecāki ir salīdzinoši mierīgāki un pārliecinātāki par šo jautājumu (uztrauc – 58 procentus).

Pediatre Gerda Lielause atzīst, ka savā praksē visai bieži saskaras ar bērnu gremošanas sistēmas, ādas, kā arī zobu veselības problēmām, ko izraisa nepareizi lietota pārtika. "Ir divi vecuma posmi, kad bērniem redzu parādāmies šādas problēmas – ap piecu gadu vecumu, kad pirmajos dzīves gados lietotais uzturs sāk atspoguļoties veselībā, un tad ap 9–10 gadiem, kad bērns jau iet skolā un nereti maltīti vai našķi izvēlas pats – ne vienmēr vecāku kontrolētu un veselīgu. Taču svarīgi saprast, ka bērni pārņem ģimenes uztura lietošanas tradīcijas un ieradumus, tāpēc vecākiem ir lieliska iespēja būt labiem paraugiem. Našķēties var un vajag. taču konfektes un citi saldumi būtu jānomaina pret veselīgiem produktiem – augļiem un dārzeņiem, piena vai pilngraudu produktiem".

Interesanti, ka 75 procenti Latvijas vecāku maldīgi uzskata, ka našķēšanās nav laba bērniem, tajā pašā laikā speciālisti apgalvo – tā ir viena no vērtīgākajām dienas maltītēm, ja vien tiek plānota pareizi. Uztura speciāliste Lizete Puga skaidro, ka "tieši uzkodas tiek uzskatītas par vienām no dienas vērtīgākajām ēdienreizēm, jo tās ļauj dažādot ikdienas ēdienkarti un nodrošina vienmērīgu sāta sajūtu, palīdzot izvairīties no pārēšanās galvenajās ēdienreizēs un no izsalkuma garākās pauzēs starp maltītēm".

Puga saka: "Lai našķēšanās būtu vērtīga, svarīgi to plānot pareizi un izvēlēties veselīgus našķus. Būtiski ievērot, ka dienā ir trīs pamata ēdienreizes: brokastis, pusdienas, vakariņas, kā arī divas uzkodas: otrās brokastis un launags. Starp ēdienreizēm vajadzētu ievērot 2–3 stundu pauzi. Tāpat jāpiedomā pie našķa lieluma – tam jābūt aptuveni bērna saujas lielumā. Piemēram, viens neliels ābols, 4–5 rieksti, viena glāze sulas, 100–200 g jogurta. Vērtīgi un veselīgi našķi ir augļi, dārzeņi, piena produkti, pilngraudu produkti, rieksti un sēklas".

Mazo ekspertu skola kopā ar Pugu ir izstrādājusi padomu materiālu "Našķētiesprasme" veselīgai un pārdomātai uzkodu izvēlei, ko vecāki var izmantot kopā ar bērniem. To iespējams lejupielādēt šeit.

Pētījums veikts 2017. gada janvārī, aptaujājot 750 respondentus – vecākus, kuriem ir 3–6 gadus veci bērni.

"Ikdienas ēšanas paradumi ir dzīvesveida, ritma un ieradumu diktēti. Mūsu ģimenē nav konkrētu laiku, kad ieturam maltītes. Tajā pašā laikā cenšamies ievērot noteiktu dienas ritmu, lai nerosinātu bērnus un arī sevi našķēties, jo bērni taču mācās no vecākiem. Ikdienā, galvenokārt, izvēlamies veselīgus produktus, un tāpēc arī našķi pārsvarā ir sagriezti augļi, dārzeņi vai siers. Neveselīgo našķu, piemēram, saldumu vai cepumu, mājās ir maz.

Visbiežāk pati parūpējos par daļēji veselīgiem našķiem – pašceptām kūkām un cepumiem. Uzskatu, ka arī tādi ikdienā ir vajadzīgi, bet ar mēru. Saldinātie, gāzētie dzērieni gan ir teju izslēgti no mūsu ēdienkartes. Taču našķis, no kura mūsmājās grūti atteikties, ir paštaisīts popkorns, kas tiek baudīts kopā skatoties filmas.

Kopumā cenšos ar uzkodām nekad neaizstāt galvenās maltītes, bet gan izmantot tās pārgājienos vai garākos braucienos ar mašīnu. Protams, dažkārt krāsainie našķi ar smukiem zīmējumiem bērniem šķiet saistošāki par burkāniem, taču parasti risinājumu rodam sarunās. Saruna ar bērniem par to, kas labs vai slikts ir kādā produktā, kādu ietekmi tas atstāj uz cilvēka ķermeni un prātu, bieži palīdz mazajam pieņemt patstāvīgi diezgan prātīgu lēmumu našķēšanās sakarā".

"Mana meitiņa Emīlija pārsvarā našķējas mājās, ārpus mājām cenšamies koncentrēties uz pamata ēdienreizēm. Kopumā ar mani viņa našķējas reti, izņēmums varētu būt publiski un kultūras pasākumi, kā piemēram, teātris vai kino, kur tā ir jau kā neatņemama tradīcija. Iespējams, ne vienmēr veselīga našķēšanās ir ciemošanās reizēs pie vecvecākiem, kuri zina manu nostāju šajā jautājumā, tomēr esmu pārliecināta, ka reizēm vēlme palutināt mazmeitiņu ņem virsroku, tāpēc neiebilstu.

Emīlijas iecienītākie našķi mājās ir dateles, rozīnes, žāvētas aprikozes un svaigi augļi, ka arī īpašs gardums – rudzu maize ar medu. Vasarās tās ir ogas un citi sezonas dārza labumi. Gatavojam arī "veikala saldumu" mājas versijas – cepam cepumus bez miltiem, cukura un sviesta, taisām saldējumu tikai no augļiem, konfektes – no riekstiem un žāvētiem augļiem.

Ne vienmēr šie mani eksperimenti Emīlijai "iet pie sirds", bet kādreiz viņa atzīst tos par gana labiem. Ārpus mājām našķi mēdz būt arī saldumi, tomēr cenšos turēt balansu starp mājas "vērtīgo našķēšanos" un ārpus mājas "cukuroto piedāvājumu", jo droši vien neviena no galējībām nav simptoventīgi laba. Izaicinājums ir kafejnīcu ēdienkartes un veikalu skatlogi, kas vilina ar ļoti cukurotiem un garšas pastiprinātāju bagātiem saldumiem, kuriem alternatīvas vai nu nav vai arī tās zaudē izvēlē pret pirmajiem, tāpēc uz pārtikas veikaliem es cenšos iet viena.