Lūk, psihologi "Mama" skaidro to, ko vecāki nedrīkst darīt, pat ja bērns uzvedas vienkārši neizturami un tev no tā mati slienas stāvus!
Karot līdz uzvarošām beigām
Ja tu pastāvīgi diktē savu gribu un ierobežo bērna patstāvību, bet viņa iniciatīvu un priekšlikumus kārtējo reizi noraidi vai kritizē, bērnam citas izvēles neatliek, kā vien parādīt protestu. Saķeršanās ar bērnu kļūs vēl trakākas, ja tu turpināsi savu meitu vai dēlu uztvert kā pārkāpēju, kurš ielaužas tavā varā. Fiziska spēka pielietošana jeb duelis ar mazu bērnu tev godu nedara, nepaaugstina, bet gluži pretēji, grauj tavu autoritāti.
Bērnu mēģināt padarīt par "paklausīgu jēriņu"
Tu neesi vilks, bet bērna nav jēriņš. Katram cilvēkam no divu gadu vecuma ir nepieciešams iziet caur negatīvisma fāzi. Jā, ne vienmēr tā paiet bez kaitējumiem vecāku psihei. Taču ir gadījumi, kad viss neveidojas nemaz tik dramatiski. Tad, lūk, lai šis mazāk dramatiskais problēmas risinājums būtu jūsu. Kaut vai uz tā pamata, ka tu esi pieaugušais, tātad – daudz pieredzējušāks cilvēks.
Pacelt roku? Nekad un ne par ko!
Draudi un uzšaušana pa dupsi rada pretēju efektu, bet bieži arī traumē bērna nenobriedušo psihi.
Bez priekšstatiem par to, kā attīstās bērns
Bez zināšanām par bērna psiholoģisko un intelektuālo pieaugšanu, tas ir kauns tev. Lasi grāmatas, apmeklē speciālistus. Nepareizas audzināšanas metodes un visupirms – cenšanās salauzt bērna gribu un viņa personīgo "es", mazajam cilvēkam var kaitēt un negatīvi ietekmēt viņu nākotnē. Laužot bērna gribu bērnībā, mēz salaužam bērna likteni.
Ierobežot bērna izteikšanās vēlmes – noziedzība
Bērns personīgo gribu var izpaust dažādos veidos. Jā, kāds arī rotaļlietas plēš, burtus negrib mācīties… Bet, redz, tu taču arī visbiežāk dari to, ko vēlies. Ja iegrožosi bērna mēģinājumus izrādīt pašam savas vēlmes, tas var ietekmēt bērna rakstura veidošanos, turklāt atkarībā no paša bērna īpatnībām, viņa spēka vai vājuma, fiziskiem ierobežojumiem, jutīguma un impulsivitātes, kā arī intelektuālajām un radošajām spējām.
Nerēķināties ar bērna domām
Tas jau ir aizvēsturiski. Tagad arvien vairāk jauno vecāku saprot, ka bērnam ir jāzina, ka viņa domas ģimenē tiks ņemtas vērā. Pretējā gadījumā viņš izaugs par cilvēku bez savas gribas un viegli varēs tikt ietekmēts no citu cilvēku puses. Bērns, kura intereses un vēlmes regulāri tiek ignorētas vai vēl sliktāk – rupji no pieaugušā puses noraidītas, uzvedīsies daudz sliktāk – viņš centīsies pastāvēt uz savu, nepievēršot uzmanību citiem cilvēkiem, un visupirms – pašiem tuvākajiem. Tas attiecas tieši uz vecākiem.