Uz konsultācijām par uzvedību VBTAI izveidojušās rindas; jaunākais 'huligāns' – divgadniece  (3)

Kopš pagājušā gada rudens Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā (VBTAI) ar iedzīvotājiem strādā īpaša Konsultatīvā nodaļa, kurā var pieteikties konsultācijām un atbalsta programmas izstrādei bērniem ar uzvedības traucējumiem un saskarsmes problēmām. Nodaļu vada Inga Millere, kura arī atklāj, ka četru mēnešu laikā ir saņemti 180 iesniegumi no vecākiem, un patlaban uz konsultācijām jau ir izveidojusies rinda līdz maijam. Jaunākais bērns, kurš līdz šim pabijis pie speciālistiem, bijis trīs gadus vecs, bet pavisam nesen nodaļā saņemts divus gadus vecas meitenes vecāku iesniegums. Par to, kādas problēmas vecākiem radušās ar divgadnieci, vēl nav zināms.

Četru mēnešu laikā no visiem iesniegumiem 79 procenti bijuši par zēnu uzvedības problēmām, bet pārējie – 21 – par meitenēm. Ja runā par vecumu grupām, visvairāk iesniegumu nodaļa saņēmusi par pamatskolas vecuma bērniem – 46 procenti, sākumskolas – 33 procenti, 13 – pirmsskolas, bet tikai astoņi procenti par vidusskolas vecuma jauniešiem.

Pirmsskolas vecuma bērnu galvenās problēmas ir nekontrolētas dusmu lēkmes, agresivitātes izpausmes pret vienaudžiem un pieaugušajiem un grūtības veidot draudzīgas attiecības ar vienaudžiem.

Savukārt sākumskolas vecuma bērniem biežāk novēro grūtības ievērot noteikumus un iekļauties mācību procesā, vecāku, skolotāju prasību neievērošana un fiziska un emocionāla vardarbība pret vienaudžiem.

Pamatskolas un vidusskolas vecuma bērniem problēmu topā ierindojas neattaisnoti mācību stundu kavējumi, vāja mācību motivācija, interešu, hobiju trūkums, noteikumu neievērošana, vecāku, skolotāju prasību ignorēšana, klaiņošana, atkarību izraisošu vielu epizodiska lietošana un fiziska un emocionāla vardarbība pret vienaudžiem un pieaugušajiem.

Pēc Milleres ieteikumiem, ikvienam pirmsskolas vecuma bērna vecākam biežāk sev vajadzētu uzdot šādus jautājumus:

Kāpēc tas ir svarīgi? Kā skaidro Millere, īpaši svarīgs dzīves posms ir pirms bērna nonākšanas bērnudārzā. Uzslavējot par labu rīcību, samīļojot un apskaujot, izveidojot dienas režīmu un iemācot konfliktu risināšanas prasmes, vecāki bērnu sagatavo nākamajam solim – dārziņam, kur būs daudz citu bērnu. Jo ātrāk tiks risinātas kādas bērna uzvedības problēmas, jo mazāk to būs vēlākā vecumā, ir pārliecināti speciālisti. Tādēļ Millere pat slavē tos vecākus, kuri nenobīstas un meklē risinājumus, padomus, kā pareizāk audzināt bērnu, vēl pirms nopietnāku problēmu parādīšanās.

Lūk, šīs ir speciālistu nosauktās pirmsskolas vecuma bērnu uzvedības problēmas:

Jā, Millere apstiprina, ka nereti vecākiem ir pārspīlēti augstas prasības pret bērnu vai neizpratne par konkrēta vecumposma īpatnībām, tādēļ viņi vērsušies pie speciālistiem, lai gan patiesībā problēma ir pašos vecākos. Ja tas tiek secināts konsultāciju laikā, tad speciālisti strādā tieši ar vecākiem, izskaidrojot, ka attiecīga vecuma bērnam šāda uzvedība ir normāla vai arī to, ka nav vajadzības un tādu resursu, lai bērns apmeklētu 10 pulciņus vienlaicīgi un vēl mācībās būtu teicamnieks. Bet VBTAI priecājas par ikviena vecāka iesniegumu, jo tas vien nozīmē, ka pieaugušie jūtas atbildīgi par savu bērnu audzināšanu, un tas nekas, ka dažreiz ir jāpalīdz izglītoties pašiem vecākiem, jo ieguvums tāpat ir redzams.

Tomēr biežāk jau esot tie gadījumi, kad patiešām bērna uzvedībā vai saskarsmē ar citiem ir kādas problēmas – tās var būt arī veselības dēļ, kā arī nepareizu audzināšanas metožu pielietošanas dēļ. Konsultāciju laikā bērnu "izpēta" dažādi speciālisti, un tas nozīmē, ka to laikā iespējams arī pamanīt, piemēram, autiska spektra traucējumus vai uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu. Ja pastāv aizdomas par veselības problēmām, vecākiem tiek sniegtas rekomendācijas, kas tālāk būtu jādara.

Millere martā notikušajā VBTAI organizētajā konferencē "Viens bērns divās pasaulēs", kas pulcēja desmitiem pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogus no visas Latvijas un arīdzan vecākus, uzsvēra: "Ja vecāks, apzinās, ka ikdienā sniedz bērnam visu kas, kas vajadzīgs, bet bērns tomēr ir agresīvs, tad jāmeklē ceļi, kā palīdzēt, nevis jādusmojas uz bērnu". Millere akcentēja, ka nereti vecāki cenšas aizsargāt ģimeni, vainīgos meklējot izglītības iestādē. Tomēr liela nozīme esot tam, lai vecāki nevis nobīstas no kādām problēmām, bet meklē palīdzību. Millere arī aicināja pedagogus nepalikt vienaldzīgiem, kas ir lielākais posts. "Ja vecāki nereaģē, atcerieties, ka katrā pašvaldībā ir sociālie darbinieki, ārsti un bāriņtiesa. Nebīstieties un neesiet vienaldzīgi," mudinot ziņot par kādām problēmām ģimenē, sacīja Millere.

Konsultācijas var pieteikt bērna vecāki, aizbildņi, bērnu ārpusģimenes aprūpes iestāžu vadītāji, bāriņtiesas (ja individuālā atbalsta programma jāizstrādā bērnam, kurš ievietots audžuģimenē).

Nodaļa atrodas Ventspils ielā 53, Rīgā, kontakttālrunis uzziņām: 67359129.

Lai Konsultatīvā nodaļa varētu sniegt konsultāciju un izstrādāt atbalsta programmu bērnam, VBTAI ir jāiesniedz iesniegums un aizpildīta sākotnējās novērtēšanas anketa. To var izdarīt šeit.

Iesniegumu un aizpildītu sākotnējās novērtēšanas anketu var iesniegt personīgi, nosūtot pa pastu (Ventspils iela 53, Rīga, LV-1002) vai elektroniski (e-pasts: konsultativaiscentrs@bti.gov.lv).

Konsultatīvās nodaļas speciālisti, atbilstoši bērna uzvedības problēmām:

Nodaļā darbojas sociālie darbinieki, psihologi, speciālais pedagogs, atkarību profilakses speciālists un psihiatrs.

Jau vēstīts, ka VBTAI no 2016. gada aprīļa līdz 2021. gada martam īsteno Eiropas Sociālā fonda projektu "Atbalsta sistēmas pilnveide bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē", lai pilnveidotu atbalsta sistēmu bērniem ar uzvedības traucējumiem un saskarsmes grūtībām, viņu likumiskajiem pārstāvjiem vai aprūpētājiem, kā arī pašvaldību speciālistiem, kuri ikdienā strādā ar šiem bērniem.

Kopējais Eiropas Sociālā fonda projekta "Atbalsts speciālistiem darbam ar bērniem ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē" aktivitāšu finansējums ir līdz 2,4 miljoniem eiro, tostarp Eiropas Sociālā fonda finansējums 2 miljoni eiro un valsts budžeta finansējums 0,4 miljoni eiro.