"Vospitaj" piedāvā psihologu ieteiktus kaitīgos padomus, kā bērnu izaudzināt par īstu sliņķi.
Nekādas vēlmes mācīties!
Lai bērnā veicinātu slinkuma rašanos un nevēlēšanos mācīties, tev nemaz tik daudz pūliņu nebūs jāpieliek, jo patiesībā tas ir ļoti viegli un vienkārši. Pirmkārt, par katru slikto atzīmi jāseko sodam, jo, redz, divnieks – tas ir ļoti slikti, bet augstākā balle – absolūta norma. Protams, par zemu atzīmi ir vērts bērnu norāt tā pavairāk, nekā paslavēt par labu, jāsoda ir tā, lai šīs atzīmes liktu par tām atcerēties vēl ilgi, bet pamudināšana pavisam nav obligāta, jo tas taču ir bērna pienākums – labi mācīties.
Var sodīt, piemēram, ar rāšanos, ar siksnas pielietošanu, ar aizliegumu iet ar draugiem pastaigāties, skatīties televizoru vai spēlēt datorspēles. Sodi bērnu ne tikai fiziski, bet obligāti arī morāli – lasi morāli un pacenties izdarīt tā, lai bērns justos iespējami sliktāk.
Nekādas pozitīvas motivēšanas
Pāris minūtes pēc bērna sodīšanas uzreiz pieprasi, lai viņš nekavējoties sēstos pie mācībām, no kā viņa zemapziņā veidosies savstarpēja saikne starp pilnību bezspēcību, bezizeju, niknumu, aizvainojumu un mācībām kopā ar visu skolu. Tādēļ jebkuras domas par skolu pavadīs negatīvas emocijas.
Tieši tāpat tu vari izmantot tā dēvēto sētnieka metodi, pastāvīgi bērnu pārliecinot, - ja viņš slikti mācīsies, tad kļūs par sētnieku un neatradīs normālu darbu. Negatīvi motivējot bērnu, visticamāk tu kā reizi audzini topošo sliņķi. Un nekādā gadījumā viņam nepaziņo, kas var notikt, ja atzīmes būs teicamas, jo pozitīvi motivējot bērnu, tu nekad nepanāksi slinkošanu no viņa puses. Bet tas taču tev neder, vai ne?
Istabā jābūt kārtībai!
Ja tu iegāji bērna istabā un ieraudzīji bardaku, kurā tavs bērns aizrautīgi spēlējas vai nodarbojas ar citādākām nodarbēm, uzreiz piespied viņu visu savākt, bet, ja viņš pretojas, vienalga pastāvi uz savu.
Iespējams, viņš tevi lūdz atlikt sakārtošanu uz vēlāku laiku, bet tev vienalga nevajadzētu pieļaut nekādus kompromisus, jo ieviest kārtību taču nepieciešams šajā pašā minūtē, un absolūti nav nekādas nozīmes tam, ka bērns spēlējas, zīmē vai nodarbojas ar kaut ko citu interesantu. Ja bērns vienalga iebildīs - vari uzkliegt uz viņu, piedraudēt ar siksnu.
Kārtošana un tīrīšana – tas ir slikti
Ja šādu audzināšanas metodi pielietosi regulāri, vari nemaz nešaubīties, ka iegūsi labus darba augļus, jo kārtošana un tīrīšana bērnam asociēsies tikai ar naidu, ar izdomātām atrunām, lai tikai neviens viņu nepiespiestu veikt kārtošanu. Bet zemapziņā bērnam veidosies šāda ķēdīte: es nodarbojos ar iemīļotām lietām – istabā ienāk vecāki, apmulst un brīnās, kāpēc istabā ir bardaks, piespiež visu savākt, neatstājot citu izvēli, man ir ļoti nepatīkami, es nevaru nodarboties ar to, kas man patīk, tādēļ, ka man ir jāievieš kārtība. Kārtošana ir kaut kas ļoti slikts, tā ir kā negaiss nodarbju laikā, kuras man patīk. Tieši tas pats attiecas uz trauku mazgāšanu un iešanu uz veikalu pēc pārtikas.
Nepieļauj kļūdas
Pievērs uzmanību kļūdām, kuras nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut, jo, redz, bērns tādā gadījumā par sliņķi neizaugs.
Nevajag māju kārtot un traukus mazgāt pietiekami bieži, jo tādā veidā tavs bērns kā sūklis uzsūks tavu uzvedību. Un ja tu nepiespiedīsi viņu to darīt, bet vienkārši klusējot visu novāksi, tad bērns noteikti nokopēs tavu rīcību. Bet šāda iekšēja motivācija nepavisam neder, jo bērns pēc kāda laika pats sapratīs, kad pienācis laiks uzkopt apkārtējo vidi.
Tādēļ katru reizi centies bērnu piespiest visu novākt. Vari savu sakāmo paspilgtināt ar tekstiem, ka tu caurām dienām esi darbā, centies tikai viņa dēļ, bet viņš tikai sēž mājās un neko nedara. Tieši tāpat vari pielietot salīdzināšanas metodi, lai bērns justos vēl sliktāk, - re, kā kaimiņienes Ineses dēlēns Jānis, kurš vienmēr visu aiz sevis sakopj un mājās nes labas atzīmes.
Tā kā slinkuma audzēšana ir tikai vecāku rokās. Cerams, ka saprati, kā tev nevajadzētu rīkoties, jo šie bija kaitīgie padomi…