Ja zīdainis dzird zināmu valodu no pirmajām dienām, attiecīgās smadzeņu runas centra šūnas augs, veidosies un attīstīsies, mazulis sāks runāt vecāku intonācijā bez akcenta. Turpretim, ja bērns mācās svešvalodu astoņu gadu vecumā, kad smadzeņu šūnu centri vairs nespēj attīstīties, bērns nekad nespēs runāt svešvalodā pilnībā bez akcenta.
Tātad, neapgūts vides ietekmes periods, rada zaudētu nervu funkcionālo kapacitāti – pazaudētu iespēju.
Jaundzimušo smadzeņu attīstība – pārstimulēšanas hipotēze
Mazuļa smadzenēm vajadzīga mierīga stimulācija, lai smadzeņu mierīgo šūnu centri attīstītos adekvāti, atbilstoši iepriekš minētajiem vides principiem. Turpretim pārstimulēšana veicina to smadzeņu nervu attīstību, kas noved līdz uzmanības traucējumiem, sliktām sekmēm skolā pusaudžu gados, lekcijā uzsvēra ārsts.
Kāpēc?
Pārstimulētās smadzeņu šūnas sagaida hiperstimulāciju un šo bērnu kognitīvās funkcijas nespēj integrēt normālu stimulāciju, kuru signālus mazulis nav saņēmis agrīnā vecumā, un līdz ar to mierīgo nervu šūnu attīstības iespēja jau sen ir nokavēta. Šiem bērniem ir nervu sistēmas attīstības deficīts, kas noved līdz nopietnai kognitīvo spēju disfunkcijai gan mājās, gan skolā. Šiem bērniem mācības liekas garlaicīgas un skolas apstākļos vai mājās, veicot uzdotos mājas darbus, tiek kavēta koncentrēšanās un domāšana.
Zīdaiņu un bērnu kognitīvo spēju veicināšana
Zīdaiņi, mazuļi un pirmsskolas bērni aug un attīstās vidē, kas ir pārsātināta ar jaunām tehnoloģijām, kas tiek akceptētas ar strauji pieaugošu likmi. Lai arī tiek liktas cerības uz šo tehnoloģiju izmantošanu izglītības sfērā, pastāv bažas par to pārmērīgu lietošanu. Bērnu, it sevišķi zīdaiņu vecuma kritiskajā periodā, kad attīstās bērna smadzenes, kognitīvās spējas. Diemžēl pētījumu šajā sfērā vēl ir samērā maz, secina Zālītis.
No dzimšanas līdz trīs gadu vecumam attīstās un nobriest 80 procenti no mazuļa smadzenēm.
Maksimālā smadzeņu attīstība šajā laika periodā ir atkarīga no vecāku, ģimenes locekļu un mazuļa mijiedarbības. Mazuļiem vajadzīga aktīva vides izpēte un sabiedriska mijiedarbība ar viņam uzticamām personām, lai attīstītos viņu kognitīvās spējas, valodas, sociālās un emocionālās prasmes.
Kopīgai rotaļāšanās, runāšanai, dziedāšanai ar mazuli ir liela loma viņa smadzeņu un kognitīvo spēju attīstībā. Veiksmīga valodas attīstība šinī vecumā ir saistīta ar lasīšanu, rakstīšanu un vēlāk – labām sekmēm skolā.
Ko vērts darīt ar mazo divatā
Divatā var palasīt pasakas, parotaļāties ar mazuli. Kad divi cilvēki koncentrējas uz vienu un to pašu aktivitāti vai priekšmetu, viņi ir saistīti vienotā uzmanības sfērā, kas ir ļoti nepieciešama mazuļa komunikācijas, valodas attīstībai, uzsver pediatrs ar bagātu pieredzi darbā ASV.
Nodarbības divatā ir arī ļoti būtiska socializēšanās prasme, kas ļauj mazulim dalīties ar tevi kādā piedzīvojumā un redzēt, dzirdēt citu cilvēku viedokli.
Koncentrēšanās uz aktivitāti kopā ar mazuli ļauj viņam saprast, ko vecāki saka vai domā. Kad vecāki pārmērīgi nodarbojas ar savu mobilo telefonu vai datoru, viņi nefokusējas uz mazuļa vajadzībām, palaižot garām brīžus, kad mazulis mācās veidot sasaisti.
Vai tas nozīmē, ka vecākiem pilnībā jāatsakās no viedtālruņu lietošanas? Saprotams, ka nē. Tomēr jāatceras, ka nekas neaizstāj nepastarpinātu komunikāciju, kas attiecas uz bērna runas, valodas attīstību un mācībām, uzsvēra Zālītis.
Dialogs
Mazuļi vislabāk iemācās valodu un veido savas kognitīvās spējas caur dialogu. Aktīvas sarunas ir tās, kuras veicina mazuļa valodas attīstību, nevis pasīva klausīšanās vai vienpusīgs kontakts ar datora vai mobilā telefona ekrānu.
Mazuļa neverbālie signāli
Ir svarīgi saņemt un saprast mazuļa neverbālos signālus. Runāšana ar mazuli, mēģinājumi saprast viņa teikto ir tikai viena daļa no komunikācijas puzles. Neverbālie signāli, kā piemēram, acu kontakts, sejas izteiksme, žesti - dod papildus informāciju par viņa vēlmi kontaktēties ar citiem. Ja vecāki ir aizņemti ar datoru, saviem viedtālruņiem, šie mazuļa neverbālie signāli samazinās vai pat pilnībā izzūd, kā rezultātā rodas neatgriezeniska attīstības aizture.
Rezultātā šiem bērniem zūd iespēja sūtīt un saņemt atpakaļ signālus no vecākiem, kas ir ļoti svarīga daļa no tā, kā mazulis mācās komunicēt. Vecāki var palaist garām informāciju, ko mazulis grib darīt vecākiem zināmu, rādot uz to vai nu ar pirkstu, vai ar žestiem, vai arī ar neatlaidīgu skatienu uz kādu priekšmetu, mantiņu.
Šie ir smalki un ļoti būtiski signāli, it sevišķi ņemot vērā, ka mazuļa runas spējas šinī vecumā ir minimālas, un viņš vēl nespēj izteikt savas domas.
Savu pirmo dzīves gadu mazulis pavada mācoties paļāvību, drošību, balstoties uz saņemto mīlestību no vecākiem, citiem ģimenes locekļiem. Tas viņam dos fizisku spēku turpmāk ātrāk novērst slimības, vairos emocionālo spēku justies pašpārliecinātam un intelektuālo spēju mācīties.
Tehnoloģijas to nespēj aizstāt!
Jaunākā ASV statistika ir šāda: 92 procenti vecāku atzīst, ka 12 mēnešu veci bērni jau skatījuši mobilā telefona ekrānu, dažs pat četru mēnešu vecumā! Aptaujās vairums vecāku komentē, ka mazuļiem tas patīk.
Protams, zīdaiņi skatīsies uz spilgtajām krāsām, vēros priekšmetu kustību, bet viņu smadzenes vēl nav spējīgas saprast to nozīmi. Tikai ap 18 mēnešu vecumu bērns uz ekrāna attēloto sasaista ar reālo, kad zīdaiņa kognitīvās spējas ir pietiekami attīstījušās, atzīmēja Zālītis, aicinot vecākus vairāk sava laika un uzmanības veltīt "dzīvai" komunikācijai ar mazuli.
Nākamā Vecāku skolas lekcija notiks 12. aprīlī, tajā aplūkojamās tēmas būs pāra attiecības gaidību laikā un pēc mazuļa piedzimšanas. Plašāk par šo nodarbību, kā arī pieteikšanās anketu atradīsi šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
