Līdz 2 gadu vecumam gadžetiem jāsaka nē: ASV Pediatrijas akadēmijas ieteikumi par tehnoloģiju lietošanu  (1)

Lūk, piedāvājam ielūkoties ASV Pediatrijas akadēmijas ieteikumos vecākiem par to, kas būtu jāzina par jaunāko tehnoloģiju lietošanu. Ar jaunākajiem pētījumiem portāla "Cālis" un veselības centra "Vivendi" kopīgi organizētās Vecāku skolas lekcijā topošās un jaunās mammas iepazīstināja pediatrs Egils Zālītis.

Jāizglīto vecāki par mazuļa smadzeņu kognitīvo spēju attīstību un jāinformē par vajadzību pavadīt laiku kopā ar mazuli netraucētā komunikācijā, runājot, spēlējoties vienam ar vienu.

Līdz divu gadu vecumam vajadzētu atturēt mazuli no tehnoloģiju lietošanas. Vienīgais izņēmums – vecāku klātbūtnē video saruna uz ekrāna ar citiem ģimenes locekļiem (sākot no 18 mēnešu vecuma).

Pētījumi rāda, ka gan televizora, gan mobilo telefonu vai datora ekrāna lietošana pirms divu gadu vecuma bērnam ir kaitīga. Tehnoloģijās vizuālais temps ir pārāk ātrs, pārstimulējošs, sirreāls, kura rezultātā mazulis nespēj izprast saturu un to, kā tas attiecas uz viņa apkārtējo reālo dzīvi. To lietošana agrīnā vecumā kaitē mazuļa valodas attīstībai, turpmākajām lasīšanas iemaņām, īstermiņa atmiņai, kā arī veicina uzmanības un miega traucējumus.

No 2 gadu vecuma – ja vecāki vēlas sākt lietot digitālo saturu, tam ir jābūt augstas kvalitātes, piemērotam bērniem, pamācošam materiālam.

Vienmēr lieto to kopā ar mazuli, izskaidrojot saturu, veicinot bērna jautājumus par redzēto. Video laikā atkārto burtus, vārdus, skaņas, pamācoši sauc dzīvnieku vārdus, dziedi līdzi dziesmām. Tas mazulim veicinās izpratni par redzēto, dzirdēto. Šajā vecumā neļauj bērnam vienam pašam skatīties izvēlēto materiālu.

No divu līdz piecu gadu vecumam var atļaut bērnam lietot tehnoloģijas, bet ne vairāk kā vienu stundu dienā. Vecākiem vienmēr jānoskatās materiāls kopā ar bērnu, paskaidrojot to un veicinot bērna komentārus par redzēto.

Mazulis, kā arī bērns, kuram pieejams liels tehnoloģiju klāsts, var tikt pārmērīgi stimulēts ar ekrāniem un viedtālruņiem, kā rezultātā pietrūks adekvāts miega daudzums, kas nepieciešams normālai augšanai un attīstībai. Pie vainas ir redzētais stimulējošais saturs, kā arī ekrāna zilā gaisma, kas aiztur miega veicināšanai vajadzīgo melatonīna hormonu.

Tuklums. Tehnoloģiju lietošana mazuļu un pirmsskolas vecumā ir saistīta ar pārmērīgu pieņemšanos svarā. Ir pierādīts, ka bērniem no četru līdz deviņu gadu vecumam, kuri skatījuši televizoru vairāk nekā pusotru stundu dienā, ir paaugstināts risks uz tuklumu.

Tīņu vecumā TV skatīšanās piecas stundas dienā par piecām reizēm paaugstina risku uz tuklumu. To veicina fizisko kustību trūkums, kā arī neveselīga, nekvalitatīva ēdiena lietošana, kura bieži tiek reklamēta TV. Turklāt aizraušanās ar tehnoloģijām ēšanas laikā kavē bērnam dabisko sāta sajūtu, tādējādi veicinot pārēšanos.

Ir pierādīts, ka zīdaiņi, kā arī bērni, kuri pārmērīgi skatījušies datorā, mobilajās lietotnēs vai televizorā zīdaiņa un pirmsskolas vecumā, cieš no uzmanības, valodas attīstības, kognitīvo spēju un sabiedrisko prasmju deficītiem.

Iemesls attīstības aizturē ir saistīts ar to, ka viņiem pietrūkusi normāla mijiedarbība ar vecākiem un ģimeni televizora un digitālā satura dēļ.

Pārmērīga interneta lietošana. Bērni, kuri pārmērīgi skatās un spēlē video spēles, ir pakļauti video spēļu traucējumam. Šiem bērniem ir raksturīgi pavadīt visu brīvo laiku, spēlējot video spēles. Tā ir nopietna atkarība, jo viņiem zūd interese par reālo dzīvi un tie ir vairāk pakļauti depresijai, it sevišķi pusaudžu gados.

Varmācīga satura sižeti sekmē uzvedības traucējumus, jo bērns kļūst bailīgs vai apmulsis saistībā ar redzēto materiālu. Var arī gadīties, ka bērns sāk atdarināt redzēto.

Bērna raksturs arī ir faktors, kas var iespaidot to, cik daudz laiku viņš pavada pie ekrāniem.

Pārmērīga skatīšanās ekrānā saistīta ar smagu bērna raksturu vai nenobriedušām pašregulēšanās spējām.

Vecāki bieži vien padodas šādām bērna vēlmēm, lai tik mājās būtu miers. Tomēr ir jābūt normām un vienalga, lai cik grūti tās ieviest – vecākiem ir jābūt "pie stūres"!

Problēma nav saistīta tikai ar to, ko mazulis dara, skatoties ekrānā, bet vairāk ar to, ko viņš nedara tajā brīdī.

Mazulis pēc dabas ir ieprogrammēts mācīties no mijiedarbības ar ģimenes locekļiem. Viņš vēro un reaģē uz cilvēku skatienu, smaidu, sejas izteiksmi, balss toni un ķermeņa valodas. Ja šajā vecāku un zīdaiņa mijiedarbībā viens partneris iztrūkst, vai nu vecāks, vai mazulis, kas skatās televizora ekrānā, tad tā mijiedarbība, diemžēl, nenotiek.

Zīdaiņi un mazuļi visvairāk zināšanu iegūst caur mijiedarbību ar vidi un ģimenes locekļiem. Viņiem nepieciešams aiztikt, kratīt, sviest priekšmetus pa gaisu un redzēt cilvēku sejas, dzirdēt to cilvēku balsis, kurus viņš visvairāk mīl. Televizors to nekad neaizstās.

Pētījumi rāda, ka tie mazuļi, kuri pārmērīgi skatījuši televizoru dzīves pirmajā gadā, vēlāk var sirgt no uzmanības traucējumiem, kognitīvu spēju attīstības aizkavēšanās, valodas un sociālo prasmju problēmām. Pat ja televizors ir visu laiku ieslēgts, bet neviens to neskatās, tas ietekmē mazuļa valodas attīstības aizturi.

Vārdu apmaiņa starp vecākiem un mazuli pie ieslēgta televizora samazinās par 80 procentiem, kā tika pierādīts nesenajā pētījumā.

Vecākiem arī jāizstrādā savas robežas/noteikumi. Ja tās tiek pielietotas apdomāti un pienācīgi, tehnoloģijas var uzlabot ikdienas dzīvi. Tomēr neapdomāta un pārmērīga to lietošana ikdienas dzīvē var atņemt laiku ģimenei, laiku nodarbībām ar savu mazuli, kā arī bērnam un pašam vajadzīgo miega daudzumu.

Jānosprauž robežas un jāveicina kopīga rotaļāšanās ar bērnu!

Necenties iepazīstināt mazuli ar tehnoloģijām agrīnā vecumā! Uzsākot skolas gaitas, bērns ātri vien iemācīsies datora prasmes.

Izvairies lietot tehnoloģijas kā līdzekli mazuļa nomierināšanai. Izņēmuma gadījumos, piemēram, lidojuma laikā vai pie ārsta, veicot procedūru, to lietošana ir pieņemama uz īsu brīdi.

Pastāv teorija, ka tehnoloģiju izmatošana, lai nomierinātu bērnu, var ierobežot vai pat kavēt bērna pašnomierināšanās regulēšanas spēju attīstību.

Gādā, lai bērna guļamistaba, ēdienreizes un rotaļāšanās laiki ar vecākiem ir bez modernajām tehnoloģijām. Arī vecākiem ir ieteicams izslēgt savus mobilos telefonus tajā laikā.

Ņemot vērā, ka bērns ļoti labi māk imitēt pieaugušos, ieteicams arī vecākiem ierobežot savu internetā pavadīto laiku. Labāk pavadīt laiku, samīļojot un rotaļājoties ar savu bērnu, nevis nemitīgi skatoties ekrānā.

Bērns visu redz un no vecāku priekšzīmes daudz ko mācās.

Neļauj bērnam lietot datoru, mobilo telefonu vismaz vienu stundu pirms gulētiešanas laika.

Izslēdz televizoru un citas digitālās ierīces, kad tās netiek izmantotas.

Attiecies pret tehnoloģijām tā, kā tu attiektos pret jebkuru citu vidi jūsu bērna dzīvē. Audzināšana ir viena un tā pati, neatkarīgi no tā, vai tā ir reālā vai virtuālā pasaulē.

Lielākiem bērniem no vecākiem jāmācās arī laipnība, labas interneta manieres, komunicējot ar saviem tiešsaistes draugiem.

Jānosprauž robežas – bērnam tās ir būtiskas, un viņš arī tās sagaida. Skaidri jāzina, kādas lietotnes vai programmatūras tiek izmantotas, t.i., kā bērns pavada laiku internetā (vēlāk – jāzina, ar kuriem bērniem viņš kontaktējas, kas tie par interneta draugiem).

Ir jābūt stingrām normām. Bērnam ir nepieciešams katru dienu spēlēties "offline", pavadīt laiku nestrukturētā vidē, kas veicina jaunradi. Tā ir prioritāte, it sevišķi jaunākiem bērniem. Vecākiem obligāti jāpiedalās šajos brīžos.

Pēc iespējas atrodi sev un bērniem laiku, kas brīvs no tehnoloģijām – ēdienreizēs vai ciemiņu viesošanās laikā nepieļauj to lietošanu ne sev, ne bērnam. Izslēdz televizoru, ja neviens to neskatās, jo tā skaņas var traucēt, sarunājoties ar bērnu. Šādas izmaiņas veicinās ģimenes aliansi, labākus ēdienreižu ieradumus, veselīgāku miegu – visu to, kas nepieciešams bērna fiziskajai un garīgajai veselībai.

Vecāki ārpus darba aptuveni deviņas stundas dienā pavada, lietojot savus datorus, viedtālruņus, tas secināts "Northwestern University's Center on Media and Human Development" veiktajā pētījumā.

Ņemot vērā, ka tehnoloģiju izmantošana strauji izplatījusies ASV ģimenēs, vecāki saņēmušies nospraust laika ierobežojumus viņu bērniem to lietošanā. Tomēr vecāki nav attiecinājuši šos ierobežojumus paši pret sevi.

"Bailes, ka kaut ko nepalaižu garām" – šāds secinājums: ja pieņemam, ka vecāki naktī guļ astoņas stundas, darbā pavada astoņas stundas un brīvajā laikā mājas pavada vēl astoņas vai deviņas stundas ar viedtālruņiem vai pie ekrāna – kur tad radīsies laiks ģimenei, kopīgai izklaidei, rotaļām, āra nodarbībām ar bērniem? Vai šādi vecāki ir labs paraugs saviem bērniem?

Pārmērīga tehnoloģiju lietošana var novest gan vecākus, gan bērnus līdz zināmām lamatām, ieskaitot materiālismu un nespēju nofokusēties. Un sarakstam vēl klāt var pieskaitīt nevērību pret bērnu.

2014. gadā publicētais pētījums, kas Jēlas Universitātē ilga septiņus gadus, pierādīja, ka nejaušas mazu bērnu traumas daudzkārt saistītas ar vecāku nevērību. Atgadījuma laikā vecāki bija lietojuši savus viedtālruņus un tādējādi nespējuši laicīgi novērst nelaimi.

Nākamā Vecāku skolas lekcija notiks 12. aprīlī, tajā aplūkojamās tēmas būs pāra attiecības gaidību laikā un pēc mazuļa piedzimšanas. Plašāk par šo nodarbību, kā arī pieteikšanās anketu atradīsi šeit.