Soda vietā meditācija – līdzeklis bērna nepaklausības novēršanai  (1)

Kā liecina šo skolu pieredze, meditācijas ieviešana ir nesusi rezultātu. Bērni kļūst mierīgāki, viņu uzvedība uzlabojas, tāpat novērojams arī koncentrēšanās spēju pieaugums un mācību rezultātu uzlabošanās. Sociālā pedagoģe Vineta Preisa gan norāda – nevar viennozīmīgi pateikt, ka meditācija vienmēr ir efektīva audzināšanas metode. Pats galvenais ir iemācīt bērnam viņa rīcības sekas, lai viņš saprastu, kāpēc noteiktas lietas ir jādara, bet citas nē.

ASV skolās ieviestā programmas ir nesusi rezultātus, jo pēc tās ieviešanas bērni daudz retāk fiziski ietekmēja savus skolasbiedrus, tāpat samazinājās strīdi skolēnu starpā. Uzlabojās arī citi rādītāji, piemēram, bērniem bija vieglāk noturēt uzmanību, kā arī palielinājās to skolēnu skaits, kurus mācību gada beigās pārcēla uz nākamo klasi.

Viens no meditācijas uzdevumiem ir nomierināt bērnu un mazināt stresu un problemātisku reakciju uz dažādiem satraukumiem. 2010. gadā publicētā pētījumā secināts, ka programmas, kuru laikā bērni meditē un strādā ar savām emocijām, ievērojami uzlabo viņu uzvedību jau trīs mēnešu laikā. Šāda veida programmas ir ļoti efektīvas bērniem un pusaudžiem, kas dzīvo skaļā un stresa pilnā vidē, piemēram, pilsētas centrā.

Viens no galvenajiem uzdevumiem meditācijas un sevis apzināšanās ieviešanai skolās ir palīdzēt bērnam saprast, ka tas nav nekas slikts justies bēdīgam, dusmīgam vai satrauktam. Nozīme ir tam, kā bērns reaģē šādās situācijās, ir svarīgi viņam iemācīt, ka šādos brīžos nevajadzētu aizskart citus ne fiziski, ne ar vārdiem. Programmas laikā bērniem māca atpazīt savas emocijas un to, kā rīkoties dažādās nepatīkamās situācijās.

Pētījumi pierāda, ka meditācija un savu emociju apzināšanās prasmju apgūšana ne vien palīdz nomierināties, uzlabo bērna saskarsmes prasmes un pozitīvi ietekmē viņa sekmes mācībās, bet arī sniedz būtiskus ieguvumus vēlāk. Izrādās, ka cilvēki, kas apguvuši sevis apzināšanās prasmes, pieaugot veiksmīgāk veido attiecības un risina konfliktus. Tāpat savu emociju izprašana un nomierināšanās prasmes pozitīvi ietekmē gan emocionālo, gan fizisko veselību.

Mācot bērnam meditēt, nomierināties un apzināties sevi un savas emocijas, sāc pamazām un izskaidro viņam darāmo vienkāršiem vārdiem. Pastāsti, ka viņam ir jāpievērš uzmanība tam, kas notiek pašlaik – tam, ko viņš domā, kā jūtas, ko redz un ko pamana sev apkārt. Gadījumā, ja bērns pretojas sarunām un vingrinājumiem, kas attīsta sevis apzināšanos, nespied viņu.

Daži pavisam vienkārši sevis apzināšanās vingrinājumi iekļauj ieklausīšanās kādā noteiktā skaņā, piemēram, zvana skaņā. Tāpat iedarbīga var būt iemācīšanās ieklausīties savā elpā – bērns apguļas, apskaudams kādu rotaļlietu. Viņa uzdevums ir novērot, kā rotaļlieta kustas, kad viņš ieelpo un izelpo. Tu vari arī ieviest kādus uzmanības trenēšanas vingrinājumus jūsu kopīgajās pastaigās, piemēram, liec bērnam uzskaitīt visas lietas, kas kādā bieži mērotā ceļa posmā nebija redzamas iepriekšējās pastaigas laikā. Tas var būt taurenis, mašīna ceļa malā vai jebkas cits.

Neaizmirsti, ka svarīgi ir iemācīties novērtēt visu labo savā dzīvē – reizi dienā, vaicā bērnam, par ko viņš ir priecīgs vai pateicīgs. Varat to ieviest kā nelielu rituālu pirms vakariņām. Protams ir arī ļoti daudz citu vingrinājumu, kas palīdzēs bērnam labāk apzināties gan savas emocijas, gan to, kas notiek viņam apkārt.

Runājot par soda aizvietošanu ar meditāciju, Preisa skaidro, ka dažādu audzināšanas metožu pielietošana ir atkarīga gan no bērna vecuma, gan viņa spējas izprast cēloņu un seku sakarību. Ja bērnu soda, bet viņam nav skaidrs, par ko vai kāda ir bijusi viņa rīcības nozīme, tas var būt bezjēdzīgi. Tomēr ir gadījumi, kad sods var palīdzēt bērnam mainīt kādu uzvedības modeli.

Bērnam ir jāsaprot ne vien tas, ka viņa rīcība var tikt sodīta, bet arī kā tā ietekmē viņu un līdzcilvēkus. Bērnam, kas nevēlas kārtot savu istabu, ir jāizprot, kāpēc tas ir svarīgi. Tas pats attiecas arī uz citām jomām.