Emocionālie manipulatori. Kā viņus atpazīt un kādas metodes izmantot, lai pasargātu sevi  (3)

Padomos dalās psiholoģe Kristīne Maka.

Ir svarīgi būt pašam un apzināties savu būtību – stiprās un vājās puses. Ja to atzīstam, tad, dzirdot manipulatora tekstus, piemēram, "redz, kāds tu tāds", spējam pilnīgā mierā atbildēt – "jā, dažkārt mēdzu būt ARĪ tāds". Jāpiebilst, ka viens no manipulatora jājamzirdziņiem ir ieslēgt mūsos vainas un nepilnvērtības sajūtu. Tādos gadījumos šis vārds "arī" parāda, ka spējam atzīt kādu savu ēnas pusi, taču redzam arī savas gaišās puses, jo no kritizējošās puses būs grūti tikt galā ar manipulācijām. Kad ejam no pieņemošās puses – "es apzinos sevi tādu, kāda esmu, es redzu, reaģēju, spēju just, dzirdēt otru", mums būs daudz vieglāk.

Vēl viens labs veids, kā runāt ar manipulatoru – uzdot jautājumus: "ko tu tieši ar to domā", "kad tieši tas notika", "kā tas saistās ar to, kas šobrīd notiek" utt. Nebaidies uzdot jautājumus, ļauj izrunāt visu. Visbiežāk tādā veidā mēs ļaujam manipulatoram sapīties savos tekstos.

Dzirdot vārdus "vienmēr", "nekad", "visi", "neviens" un citus vispārinošos vārdus, ieturēt distanci un būt uzmanīgiem. Šie vārdi ir tie, kas ieved strupceļos. Un, galvenais, tie jau norāda uz nepatiesību. Piemēram, "tu vienmēr kliedz" ir nepatiesība, jo kaut vai tad, kad cilvēks guļ, viņš nekliedz. Vēl viens piemērs – "ar tevi neviens neko nevar sarunāt". Vai tiešām visi seši miljardi cilvēku ir mēģinājuši ar mani kaut ko sarunāt?

Atspoguļot savas sajūtas, kad manipulators kaut ko saka vai dara. Ja manipulators identificē notiekošo un savas sajūtas ar citiem, t.i. neuzņemas atbildību, tad, spējot atspoguļot savas sajūtas, mēs, no vienas puses, parūpējamies par sevi. Piemēram, "kad dzirdu tevi tā sakām, man kļūst bēdīgi", "kad klausos tevī tik ilgi, es nogurstu". Manipulatori mīl runāt ilgi vai arī tieši otrādi – demonstrēt klusumu. Nebaidīties no otra izpausmēm ir svarīgs aspekts attiecībās ar manipulatoru. Un nepadarīt viņa procesus (sajūtas, emocijas, izpausmes) par savējām. Tiklīdz mēs uz tām sākam reaģēt, tās ir kļuvušas par mūsējām.

Manipulatori salīdzina ar citiem, viņi it kā piedāvā ieņemt labākā cilvēka vietu. Tiklīdz mēs sākam tam pakļauties, uzsākam dzīšanos pēc ideālā tēla un tas automātiski ieslēdz vainas sajūtu. Tāpēc, pirmkārt, nepieciešams apstādināt salīdzināšanu. Ir tāds labs teiciens – "es jau neesmu pieci lati, lai visiem patiktu". Viņi grib, lai mēs jūtamies slikti, domājam, ka esam nepietiekoši labi. Tāpēc veselīgs pašvērtējums ir mūsu spēks. Tas ir mūsu mugurkauls. Vai spējam stāvēt taisni savā dzīvē? Vai spējam sevi atbalstīt, vai ticam sev, vai esam interesanti paši sev, vai apzināmies savu varēšanu un vai pieņemam savas nevarēšanas un spējam atzīties, kad kļūdāmies? Šie ir tie parametri, kas parādīs, cik stabili spējam sevi turēt, sastopoties ar manipulatoriem.

Galvenais – nereaģēt emocionāli. Emocijas ir galvenā manipulatora "maize". Lai to spētu, jātrenē šī "tagadnes" sajūta, sevis apzinātība. Vienkāršākais, ko parasti darīt – pievērst uzmanību savam ķermenim, kā es sēžu, vai manai mugurai ir ērti, kā es jūtu savas pēdas, kā es elpoju šobrīd. Šī nelielā uzmanības deva savam ķermenim palīdz nokļūt tagadnē, un jau pēc apmēram pusotras minūtes spējam būt šeit. Nelielā uzmanības pārslēgšana jau smadzenēs dod citu komandu, mainās bioķīmija, mainās mūsu sajūtas, uztvere, līdz ar to arī reakcijas.

Ar manipulatoru nav vērts strīdēties. Labākais risinājums ir piekrist. Piemēram, ja viņš saka "tu esi slikta", mēs varam atbildēt – "jā, ir brīži manā dzīvē, kad esmu bijis patiešām slikta". Manipulators var mums draudēt, var "pumpēt" mūsu palīdzību, likt izjust vainu par to, ka neesam pateicīgi. Attiecīgi no tā, kā viņš rīkosies, mēs reaģēsim – vai nu jutīsimies vainīgi, vai tas mūs sadusmos, vai liks mums justies iztukšotiem.

Atzīt, ka manipulatori spēj mūs ietekmēt, tikai pateicoties mūsu "iekšējam kritiķim". Ja tas ir spēcīgs, tātad manipulatoram durvis ir vaļā. Ko varam darīt? Apzināties iekšējo "savas dzīves zooloģiskā dārza direktoru". Un visi mani stāvokļi, reakcijas, emocijas ir tikai šī zoodārza zvēriņi. Visbiežāk manipulatoram ir vajadzīgs, lai mēs nogultos un neko nedarītu jeb nemainītos, neattīstītos, neizietu no viņa piedāvātās lomas.

Nereti attiecībās ar manipulatoru palīdz humors. Ja smejamies, līdz ar to jūtamies brīvi, tas samazina kritikas spēku. Kad esam brīvi, manipulators mūs nespēj emocionāli sapīt, it kā saslēdzot kādās važās.

Vēl viens veids – darīt iesākto tik un tā, neskatoties uz to, ko jums saka. No sērijas – ja zirgs, ejot mājās, apstāsies pie katra rejoša suņa, līdz mājām viņam būs ļoti garš ceļš.

Kad apzināmies sevi, mēs spējam redzēt, dzirdēt un reaģēt veselīgi. Un tas palīdz būt attiecībās, pat tad, kad no manipulatora dzirdam kritiku. Piemēram, priekšnieks kliedz un apvaino par to, ka neesam sagatvojuši atskaiti, tad var mierīgā balsī teikt: "Tas, ka es nesagatavoju atskaiti, tur tev taisnība, bet par to idiotu – tas nav par mani."