Četri izplatīti mīti par 'mēģenes bērniem'  (1)

Lai arī ir pagājuši teju 40 gadi, kopš Luīzes dzimšanas, sabiedrībā joprojām valda daudzi mīti par bērniem, kas ieņemti, pielietojot asistētas reproduktīvās tehnoloģijas. Greizos uzskatus kliedē biedrība "Taureņa Efekts" neauglības ārstēšanas kampaņas "Labu Darot" ietvaros. Kampaņa notiek sadarbībā ar Klīniku EGV.

Internetā atrodamas vairākas apšaubāma satura mājaslapas, pārsvarā radikāli reliģiskas tematikas, kas sniedz izdomātus un ar realitāti nesaistītus statistikas datus. Parasti tiek paņemts iespaidīgs skaitlis, kuram klāt piedāvāts apgalvojums – tik un tik procentiem bērnu, kas dzimuši pēc medicīniskās apaugļošanas, ir attīstības traucējumi. Dati var izklausīties biedējoši, taču jāapzinās, ka tā ir manipulācija ar mērķi iebiedēt. Ko saka pētījumi? Iedzimto saslimšanu biežums šādiem bērniem neatšķiras no bērniem, kas ieņemti mīlējoties. Tieši otrādi – medicīniskās apaugļošanas procedūra ļauj diagnosticēt vairākus hromosomālus defektus vēl embrija stadijā. Netiek apstiprināts, ka šie bērni biežāk slimo ar astmu un atopisko dermatītu, viņiem nav lielāks riska saslimt ar vēzi, savukārt viņu svara un garuma proporcijas ir tieši tādas, kādas tās ir viņu vienaudžiem.

Lai arī parasti pētījumi parāda, ka bērni, kas ieņemti, pielietojot asistētas reproduktīvās tehnoloģijas, tiek pakļauti kādai problēmai ne biežāk kā citi, šis ir gadījums, kad jāsaka – tieši tie bērni, kas ieņemti, veicot medicīnisko apaugļošanu, uzrāda labākus sasniegumus mācībās par saviem vienaudžiem. Taču tas ir saistīts nevis ar ieņemšanas metodi, bet ar sociālajiem faktoriem – ģimenes, kas piesakās medicīniskajai apaugļošanai, ir ļoti atbildīgas, motivētas un patiesi vēlas bērnu. Šādas ģimenes vēlas sniegt savam ilgi gaidītajam bērnam pašu labāko, ieguldot to izglītībā un audzināšanā.

Pētījumos tiek konstatēts, ka gan autisms, gan uzmanības deficīta sindroms šādu bērnu vidū nav sastopams biežāk, līdz ar to medicīnisko apaugļošanu nedrīkst uzskatīt par riska faktoru šīm saslimšanām.

Analizējot šo apgalvojumu, jāpatur prātā, ka neauglība nav vienots jēdziens – pie nespējas ieņemt bērnu noved daudzi faktori. Tās var būt gan iedzimtās reproduktīvās sistēmas patoloģijas, gan pārslimotas seksuāli transmisīvās slimības, gan audzēji, kā arī virkne citu patoloģiju. Neauglību kā diagnozi var nodot bērnam tikai tad, ja tai ir tendence būt ģenētiski mantotai, piemēram, vīrietim ar zemu spermas aktivitāti var piedzimt dēls ar identisku problēmu. Taču vaina ir meklējama, nevis bērna ieņemšanas metodē, bet ģenētiskajos faktoros.

Daudzi pāri, kas pie sava ilgi gaidītā bērna tikuši, pateicoties medicīniskajai apaugļošanai, ir spiesti slēpt savu veiksmes stāstu no apkārtējiem, lai pasargātu bērnu no nesapratnes un negatīvas attieksmes. Tāpēc ikvienam, kas izplata šādus uzskatus, der atcerēties, ka kompetentu viedokli par šo jautājumu spēj sniegt tikai ginekologs-reproduktologs. Gluži kā mūs visus, arī šo bērnu veselību un attīstību ietekmē vecāku ģenētiskais komplekts, sociālie faktori, apkārtējā vide, vecums, pašu bērnu dzīvesveids un uztura paradumi. Kopš apaugļotā olšūna tika pārnesta mātes ķermenī, šādi bērniņi aug un attīstās tapāt kā visi citi. Arī dzimst viņi pavisam dabiski, nevis "izlien" ārā no mēģenes, kā to mēģina parādīt vairāki dezinformējošie attēli internetā. Izmantojot asistētas reproduktīvās tehnoloģijas, pasaulē ir nākuši jau seši miljoni bērnu, kas dzīvo veiksmīgu un pilnvērtīgu dzīvi. Katrs šāds bērns ir brīnums un patiesa laime savā ģimenē, un šo laimi nevajadzētu nomelnot, izplatot nepatiesus mītus.