Anželika un Arvīds Lazovski viens otrā ieskatījās pirms diviem gadiem, tomēr jau deviņus mēnešus dzīvo kā ģimene, jo ir precējušies un dzīvo laimīgā un mīlestības pilnā kopdzīvē. Lai gan abi nāk no Ludzas, viņi satikās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD), kur Anželika ir ārsta palīgs, bet Arvīds – autovadītājs. Pirms tam viņi viens otru nebija pat satikuši.
Anželika jau skolas laikā zinājusi, ka vēlas savu nākotni saistīt ar medicīnu. Uzsākot studijas, viņa saprata, ka ārsta palīga profesija ir domāta viņas temperamentam. "Mans darbs kļuva par manu dzīves sastāvdaļu, es pilnībā tam atdodos un nevaru vairs sevi iedomāties bez šīs profesijas," stāsta sieviete. Sākotnēji gadu viņa nostrādājusi Ludzā, pēc tam savus spēkus izmēģinājusi Rēzeknē. Pēc pieciem nostrādātiem gadiem viņa atgriezusies savā pilsētā. "Lai gan Ludza ir maza pilsētiņa, spēju sevi atrast un realizēt tajā." Atsākot darba gaitas Ludzā, viņa pirmo reizi ieraudzīja Arvīdu, laika gaitā attīstot spēcīgākās jūtas, kādas viņai jebkad ir bijušas.
Savukārt Arvīda izvēlētais ceļš ir nedaudz citādāks. Pabeidzot vidusskolu, viņš turpinājis mācības auto mehānikas jomā. Pēc mācībām viņš devās uz ārzemēm, bet bijusi vēlme atgriezties. "Kad uzzināju, ka ir iespēja doties strādāt par autovadītāju NMPD, nekavējoties izmantoju šo iespēju, pat ne mirkli neaizdomājoties, jo tieši šis darbs ir tas, kas mani veido. Es pat nevarēju iedomāties, ka tieši šajā profesijā satikšu savu īsto mīlestību, kas man ir liela dāvana," stāsta Arvīds.
"Atzīsimies godīgi, tā nebija mīlestība no pirmā acu skatiena. Man Arvīds no paša iepazīšanas mirkļa nemaz nepatika, un tāpēc es visādi centos viņu aizķert ar kādu asu vārdu. Mūsu mīlestība dzima, paejot kādam laikam. Tiklīdz sapratām, ka mēs nevaram dzīvot viens bez otra, gandrīz uzreiz – mēneša laikā – sākām dzīvot kopā. Mūsu attiecību attīstība bija tik ātra, kā darbs NMPD," stāsta Anželika.
Arī turpmākā notikumu gaita bija visai ātra – pēc pusgada būšanas kopā Arvīds nolēma bildināt Anželiku. Tiesa, vēlēšanās to izdarīt esot bijusi vēl agrāk. "Bija pilnīga pārliecība, ka tieši Anželika ir tā vienīgā, kuru vēlos redzēt sev blakus un nekad vairāk nelaist vaļā," tā Arvīds. Anželika stāsta, ka bildinājums bija negaidīts.
"Es zināju, ka Arvīds mani ļoti mīl, ka esmu tā vienīgā, jo pirms manis viņš negribēja nekādas attiecības un par precēšanu vispār nedomāja." Tomēr kādā Ziemassvētku pasākumā ar kolēģiem, priekšniece negaidīti izsaukusi sievieti zāles centrā un veltījusi labus vārdus par abiem, tomēr Arvīdu Anželika nekur nemanīja. Tas bija mirklis, kad viņai radās aizdomas par tālāko scenāriju. Un tā arī notika – Arvīds ienāca zālē ar lielu rožu pušķi, gredzenu un svarīgo jautājumu, uz kuru, protams, Anželika atbildēja ar jāvārdu. "Sajūtas bija neaprakstāmas. Es biju tik laimīga, kā nekad dzīvē," atminas Anželika. "Protams, ka jebkura cilvēka dzīve kardināli mainās, precoties ar mīļoto cilvēku. Precības pats pa sevi ir viens no laimīgākajiem mirkļiem dzīvē. Mēs pilnībā sākām baudīt viens otra klātbūtni, pieskārienus un apskāvienus. Visas emocijas, kuras mēs dāvājām viens otram, kļuva vēl izteiktākas. Lai cik neticami tas skanētu, bet dzirkstele mūsu starpā negaist," skaidro Anželika.
Gan Arvīdam, gan Anželikai ir dēli no iepriekšējām attiecībām – Artjoms un Matvejs, tomēr abi kādudien sapņo arī par kopīgiem bērniem. "Mūsu darba grafiks noteikti nav šķērslis šī jautājuma risināšanai."
Runājot par darbu, abu ikdiena ir atkarīga no izveidotā darba grafika – ja abu maiņas sakrīt, tad nākas būt plecu pie pleca visu laiku. "Vienā maiņā mums strādāt sanāk, bet ne vienmēr. Kad maiņas sakrīt, tā mums ir visai priecīga ziņa, jo tā ir iespēja vismaz būt klāt viens otram – kaut gan darbā savas jūtas mēs neizrādām, jo darbs ir darbs, attiecību kaislību mēs atdalām no tā. Darba grafiks mūsu dzīvi īpaši neietekmē. Mums tā ir normāla un ierasta dzīve. Protams, dažreiz rodas nesaprašanās mūsu starpā, bet mēs nebūtu cilvēki, ja tā nenotiktu. Tas mūs satuvina un padara attiecības ciešākas, jo mēs neredzamies katru dienu. Katrs mirklis, kas tiek pavadīts kopā, ir ļoti svarīgs. Bet, arī neredzoties katru dienu, mēs neieslīgstam garlaicīgā un viendabīgā ikdienas dzīvē, vienmēr laiku cenšamies saplānot pēc iespējas aktīvāk un interesantāk," stāsta Anželika.
Arvīda kaislīgais hobijs ir autosacīkstes un arī Anželikai šis sporta veids iepatikās, tāpēc brīvo laiku labprāt abi pavada šādā veidā. Abi dodas izbraucienos arī ar velosipēdiem, jāj ar zirgiem vai dodas tuvāku un tālāku vietu apskatīšanā. Lai arī abu darbs ir viņu aicinājums, atpūtu vajag ikvienam!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
