"Ja bērns ir vesels un omulīgs, jūtas kā vienmēr, tikai ilgāku periodu neiziet vēders, bet gāzītes nāk, apetīte ir, ar viņu viss ir kārtībā," atzīst pediatre Vizma Meikšāne.
"Pat pēc ilgas nekakāšanas zīdaiņa fēces būs mīkstas. Dažkārt bērniem mēdz būt piena cukura nepanesamība, bet tad ļoti pūšas vēders un tādēļ ir apgrūtināta fēču virzīšanās uz priekšu. Tā būs vēdera izejas aizture, nevis aizcietējums. Tad var maigi pamasēt zīdaiņa vēderu. Šādā gadījumā ļoti labi palīdz osteopāts, jo vēdera izejas aizture var būt saistīta ar zīdaiņa pozas asimetriju, kas ietekmē arī zarnu darbību."
Taču, ja zīdainim ilgāku laiku neiziet ne vēders, ne gāzītes, turklāt viņš vemj, noteikti jāmeklē ārsta palīdzība.
Antroposofā ārste Anda Flaumane-Jahensa zina teikt, ka zīdaiņiem periodā, kad viņi tiek baroti ar krūti, dažkārt vēders 2–3 dienas var neiziet tikai tāpēc, ka mammas piens labi sagremojas un uzsūcas organismā.
Savukārt ājurvēdas speciāliste Ilona Ābele-Šrenka ir striktāka – kaphas tipa bērnam ir raksturīgāki aizcietējumi, tomēr visiem, un jo īpaši šim tipam, jāpanāk regulāra vēdera izeja: "Uzskatu: ja bērnam vēders iziet regulāri, bet katru otro dienu, tad tas nav normāli. Vēderam jāiziet katru dienu, citādi organismā uzkrājas toksīni."
Pediatre novērojusi, ka pusē regulāra aizcietējuma gadījumu vainīgs uzturs jeb diētas kļūdas. Otras puses cēlonis ir stress. "Piemēram, mazais bērnudārzā baidās iet uz tualeti, 2–3 gadus vecs bērns negrib sēdēt uz poda – pieradis pie pampera vai ir citi psihoemocionāli cēloņi." Tad rodas tā sauktais sekundārais aizcietējums, kas veidojas no ilgstošas vēdera izejas aiztures.
Lielākiem bērniem bieži aizcietējumi ir nopietna problēma. "Noteikti jādodas pie ģimenes ārsta, kurš nepieciešamības gadījumā nosūtīs pie proktologa. Ja aizcietējumam ir psihoemocionāli iemesli, pirmais uzdevums ir tos noskaidrot un censties novērst," uzsver antroposofās medicīnas ārste.
Kas palīdz aizcietējuma gadījumā
- Uzturā jāiekļauj dārzeņi, kuros (jo īpaši kāpostos un bietēs) ir daudz šķiedrvielu, pilngraudu produktu un pietiekami daudz šķidruma. Jāierobežo balto miltu (baltmaizes, makaronu, pelmeņu u. c.) patēriņš. Tiesa, līdz trīs gadu vecumam ar šiem ieteikumiem var nepietikt, jo šajā vecumā aizcietējumam biežāk ir citi, psihoemocionāli, ar nervu sistēmu saistīti iemesli.
- Arī ājurvēdas ārste uzsver nervu sistēmas ietekmi. "Bieži aizcietējumi parasti raksturīgi vatas tipa bērniem, kuri šī došas disbalansa dēļ ir ļoti emocionāli, jūtīgi, varētu pat teikt – nervozi. Viņiem svarīgi, lai ēdiens un dzēriens būtu silts, ēdienreizes regulāras; tātad dienas režīmam jābūt diezgan stingram – regulāri jāpaēd, laikus jāiet gulēt. Ēdiens nedrīkst būt sauss, teiksim, ja ēd kartupeļus, tiem vajadzētu pievienot pilīti eļļas, lai tie būtu eļļaināki, slidenāki. Jācenšas nomierināt nervu sistēmu, ārstniecībā izmantojot eļļas, masāžas, piemērotus augus," skaidro Ilona Ābele-Šrenka.
- Aizcietējuma rašanos veicina savelkoši produkti – redīsi, hurma, sausmaizītes, zaļumi, termiski neapstrādāti svaigi dārzeņi. Vatas tipa bērniem nebūtu ieteicams dzert svaigi spiestas sulas, jo viņiem tas var izraisīt vēdera pūšanos un aizcietējumu.
- Zarnu traktu palīdz iedarbināt žāvēti, pirms lietošanas izmērcēti augļi. Tos ieteicams bērnam dot no aptuveni divu gadu vecuma.
- No divu gadu vecuma bērna ēdienam – salātiem, maizei, zupai u. c. – var pievienot linsēklas (sākumā labāk samaltas); tās darbojas kā pudeļbirstīte zarnām.
- Ir bērni, kuriem emocionālu iemeslu dēļ vēders neiziet kādā noteiktā vietā, piemēram, bērnudārza vai publiskajā tualetē. Parasti tie ir jūtīgi, mīlīgi bērni, kuriem ir svarīga atmosfēra. Ar laiku tas diemžēl izveidojas par ieradumu – nekakāt bērnudārza, vēlāk – arī skolas tualetē. Vēdera izejas aizture kaitē resnās zarnas darbībai, tā tiek staipīta un veidojas paradoksālā enkoprēze (fēču nesaturēšana; tas nozīmē, ka resnā zarna ir pilna ar izkārnījumu masām, svaigās fēces "tek gar malu" un smērē biksītes). Šādā gadījumā bērnu vajadzētu modināt laikus – tik agri, lai mierīgi paspētu aiziet uz labierīcībām un vēders izietu mājas tualetē, kur apstākļi psihoemocionāli netraucē, iesaka Anda Flaumane-Jahensa.
- Jāpievērš uzmanība attiecībām un gaisotnei ģimenē – iespējams, bērns kaut ko nespēj emocionāli "pārstrādāt".
- Fizioterapeite Līga Barone-Tamoviča vēdera izejas uzlabošanai iesaka bērnam iemācīt elpošanas vingrojumus, kā arī kādu jocīgu vingrojumu. Piemēram, uz vēdera ar acu zīmuli uzzīmē cilvēka seju. Bērns var puncīti piepūst un ievilkt – zīmētā sejiņa mainīs izskatu. Šādi tiks trenēta vēdera muskulatūra un veicināta zarnu darbība.
- Var ar siltu roku ar vai bez eļļošanas pamasēt vēderu.
- Klizma, izmantojot, piemēram, sezama sēklu vai rīcineļļu, ir tikai īslaicīgs risinājums. Regulāra klizmu veikšana zarnu darbību var padarīt vēl kūtrāku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
