Šoreiz par to, kādi var būt aizrīšanās riski un ko darīt, ja aizrijies zīdainis un jau nedaudz vecāks bērniņš, kādai jābūt vecāku pirmajai un pareizajai rīcībai. Vecākus izglīto ārsti, kuri Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā sagatavojuši īpašu informatīvo materiālu "Bērnu traumatisms".
Kādi var būt aizrīšanās riski
- Aizrīšanās ēdot – ar ēdiena fragmentu. Ļoti bīstami, ja ēdiena fragments nonāk elpošanas ceļos, jo tas var izraisīt bērna nosmakšanu;
- Aizrīšanās ar rotaļlietām un rotaļlietu detaļām, kas nav drošas un vecumam atbilstošas.
- Aizrīšanās ar baterijām un citām bīstamām lietām.
Kam pievērst uzmanību, kad bērns ēd?
- Ēšanas laikā neļauj bērnam spēlēties, skraidīt apkārt – t.i., maltītes laikā neatļauj bērnam jebkāda kustības telpā.
- Neļauj bērnam ar ēdienu rokās vai mutē iet spēlēties ar citiem bērniem, jo smejoties vai runājot liels ēdiena gabals var iekļūt barības vadā un iesprūst vai nokļūt elpceļos.
- Svarīgi jau no mazotnes bērnam iemācīt ēst pie galda.
- Ēšanas laikā sēdini mazuli bērnu sēdeklītī, pie galda virsmas vai vecākiem klēpī, kur tu vari sekot līdzi ēšanas procesam un uzraudzīt to.
- Neatstāj bērnu vienu, kad viņš ēd no pudelītes.
- Lielākiem bērniem neļauj ēdot atskatīties, lai neaizrītos.
- Nelaimes gadījumi visbiežāk notiek, našķējoties ar kādu gardumu – riekstu, sausu cepumu, maizes gabalu, burkānu u.c.
Par rotaļlietām
- Izmanto drošas un kvalitatīvas rotaļlietas! Svarīgs vecāku uzdevums ir izvērtēt, vai rotaļlietas, kuras piedāvājam bērnam, ir drošas.
- Rotaļlietām ir jābūt arī kvalitatīvām – par to liecina CE marķējums uz iepakojuma.
- Rotaļlietām ir jābūt bērna vecumam atbilstošām, ar attiecīgu norādi marķējumā. Ja uz rotaļlietas iepakojuma ir marķējums vai uzraksts, ka rotaļlieta nav piemērota bērnam līdz trīs gadu vecumam, tas ir jāievēro. Rotaļlietas bērniem līdz trīs gadu vecumam ir pakļautas īpaši striktām kvalitātes prasībām. Nereti bērni spēlējoties aizrijas ar lielāko brāļu vai māsu rotaļlietām un to sīkajām detaļām, konstruktoriem vai lego komplektu detaļām – seko līdzi, lai tavs mazulis nevar piekļūt nepiemērotām rotaļlietām (piemēram, uz grīdas).
Apkārtējā vide
Nodrošini vidi, kurā nav brīvi pieejamas sīkas lietas, ko bērns varētu norīt! Pievērs uzmanību, lai uz grīdas nemētātos sīkas rotaļlietu detaļas, ko bērns var paņemt mutē un aizrīties! Neatstāj mazus bērnus lielo māsu vai brāļu uzraudzībā. Nenovieto baterijas mazulim sasniedzamās vietās, jo tās ir ļoti bīstamas! Par baterijām un to, kādi nepatīkami gadījumi mēdz notikt, plašāk lasi rakstā šeit.
Ko darīt, ja aizrijies zīdainis
Jāpalīdz bērnam atklepot norītais priekšmets (ēdiena fragments), veicot uzsitienu starp lāpstiņām:
Vispirms pagriez zīdaini uz sāniem un ieliec bērna mutē pirkstu, lai pavērtu vaļā mutīti. Pēc tam novieto zīdaini ar vēderu uz viena no pieaugušā cilvēka augšstilbiem tā, lai mutīte un galviņa tiktu vērsta uz leju. Lai dabūtu ārā svešķermeni, jāizpilda pieci diezgan spēcīgi uzsitieni ar plaukstu starp lāpstiņām. Pēc tam pārbaudi, vai procedūra ir izdevusies un svešķermenis ir iznācis. Ja viss ir izdevies – iztīri mazulim muti.
Ja svešķermenis joprojām atrodas mazuļa elpceļos vai barības vadā – jāveic grūdiens paribē: novieto bērnu uz otras rokas, ar muguru uz rokas un skatu uz augšu, galviņu nedaudz vērstu uz leju. Netiešās sirds masāžas vietā (uz krūšu kaula) novieto trīs pirkstus, kuri jāsagriež uz augšu, lai varētu veikt piecus grūdienus uz krūškurvi. Pēc šīm darbībām pārbaudi, vai izdevies atbrīvot bērna elpceļus no svešķermeņa. Ja tas ir izdevies, iztīri bērna mutīti, ja nē – atkārto palīdzības sniegšanu, balstot zīdainīti uz augšstilba ar sejiņu uz leju un tad atkal uz rokas ar sejiņu uz augšu.
Ja aizrijies vecāks mazulis
Pirmās palīdzības sniegšana bērnam, kas vecāks par vienu gadu: ļauj bērnam izklepoties. Ja klepus kļūst neefektīvs (nekas netiek atklepots), jāveic uzsitiens starp lāpstiņām: nometies ceļos aiz bērna muguras, lai izlīdzinātos auguma starpība. Ar vienu roku turi bērnu pie krūtīm un saliec viņu gandrīz taisnā leņķī uz priekšu. Veic piecus uzsitienus starp lāpstiņām virzienā uz priekšu, uz pleciem. Sitieni jāizpilda saudzīgi, bet efektīvi. Pirmajos piecos uzsitienos būs lielākā iespējamība atbrīvot elpceļus no svešķermeņa. Ja elpceļi atbrīvojas un bērniņš sāk elpot un klepot, ļauj viņam izklepoties, lai svešķermeni pilnībā dabūtu ārā.
Ja uzsitieni starp lāpstiņām nav līdzējuši un svešķermenis joprojām atrodas elpceļos, jāveic grūdiens paribē: novieto bērnu sev priekšā ar muguru pret sevi un skatu uz priekšu, uz leju. Apliec rokas apkārt bērnam, novietojot dūri zem ribu loka. Šādā pozā veic trīs līdz piecus grūdienus virzienā uz sevi, uz augšu. Ja bērns ir lielāks, pieaugušajam jāatrodas stāvus, bet cietušajam bērnam pēc iespējas vairāk jānoliecas uz priekšu.
Ja bērnam vai zīdainim svešķermeni neizdodas atklepot un viņš zaudē samaņu, jārīkojas pēc atdzīvināšanas pasākumu principiem un nekavējoties jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Šos iepriekšminētos paņēmienus ieteicams patrenēties uz manekena, nevis uz bērna, jo tie var būt traumatiski bērnam. Tomēr jāatceras, ka ārkārtas situācijā tie var glābt bērna dzīvību!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
