bērns, ģēnijs
Foto: Panthermedia/Scanpix
Mūsdienās teju vispopulārākie jautājumi vecāku vidū ir: "Bet jūs kādu attīstības centru apmeklējat?", "Cik pulciņos ejat?", "Jums ir privātskolotājs?", "Dejošana – obligāti. Kā tad bez tās!" Dažiem vecākiem šķiet, ka bērns bez visa tā noteikti aizies pa slikto ceļu vai palaidīs garām kaut ko ļoti vērtīgu, kas traucēs viņam gūt panākumus.

Mēs dzīvojam panākumu kulta apstākļos. Tev jābūt veiksmīgam visur un it visā. Bet panākumi ir izredzēto lieta, tādēļ cītīgi jāstrādā, lai tos gūtu un nopelnītu. Un tādēļ arī mēs, vecāki, bērnus jau no autiņu vecuma gatavojam labākai dzīvei. Dažreiz pat sevi un uzmanību, ko varētu veltīt bērnam, aizstājam ar vēl papildu nodarbībām vokālajā dziedāšanā vai matemātikā, mācībām ārzemēs, noslogojot bērna grafiku līdz pēdējam, situāciju "Ihappymama" ieskicē psiholoģe Katerina Demina.

Mūsdienu pasaule sniedz tik daudz iespēju un mēs ļoti vēlamies, lai mūsu bērni to visu varētu izmantot. Un, protams, jūtamies sarūgtināti, ja mūsu titāniskie pūliņi nesniedz gaidīto rezultātu. Mūsu bērns negūst vai arī nemaz nevēlas sasniegt kaut ko, vai arī neiztur šo lielo slodzi. Kāpēc? Vai mēs par maz esam centušies vai arī bērni nav pateicīgi? Bet varbūt mūsos visu šo laiku ir runājušas mūsu ambīcijas, aiz kurām mēs atsakāmies saskatīt savu bērnu, kurš domā un jūt pavisam ne tā, kā vecāki?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!