Dzemdības: priekšvēstneši, norises gaita, sāpju remdēšana

Ir pieejamas dažādas metodes, kas varētu kliedēt bailes par dzemdību norisi un sāpēm. Katra no mums ir tik ļoti īpaša un atšķirīga, un tādas ir arī katras dzemdības. Atšķiras ne tikai dažādu sieviešu dzemdības, bet var atšķirties pat vienas sievietes dažādas dzemdības.

Runājot par dzemdībām, ārsti vienmēr uzsver, ka tas ir smags darbs un dzemdības ir sāpīgas, ir ļoti, ļoti reti gadījumi, kad bērniņš pasaulē nāk nesāpīgi. Plašāk par to, cik svarīgi pašai sievietei apzināties, ka dzemdības ir darbs, kuram laikus un apzinīgi jāgatavojas, lasi sarunā ar Rīgas Dzemdību nama galveno vecmāti Viju Bathenu. Tomēr ir arī vecmātes, kuras apgalvo, ka dzemdības bez sāpēm ir iespējamas. Par to rakstu atradīsi šeit.

Tomēr labā ziņa ir tā, sieviete ir radīta tam, lai spētu laist pasaulē bērniņu pati saviem spēkiem, bet mēdz būt arī situācijas, kad ir nepieciešama papildus medicīniska iejaukšanās, kad ir svarīgi pieņemt palīdzību un klausīt ārstu norādījumiem.

Sākoties dzemdību darbībai, ko arī uzskata par dzemdību sākšanos, tu jutīsi vienmērīgu dzemdes saraušanos – kontrakcijas, taču tās ir citādas, nekā esi izjutusi grūtniecības laikā. Dzemdību kontrakcijas ir regulāras un atkārtojas pēc zināma intervāla. Pirmās kontrakcijas ilgst 30–40 sekundes un atkārtojas ik pēc 10–15 minūtēm. Dzemdību darbības gaitai tu vari sekot pati – ar pulksteņa palīdzību.

Tomēr dari to tikai neilgu laiku – dzemdībās vairāk palīdz prāta "atslēgšana", sekošana savām sajūtām. Atbrīvojies un nesatraucies – dzemdības ir vienmērīgs un kontrolējams process.

Ja noplūst augļa ūdeņi, tad paskaties, kādi tie ir. Augļūdeņu noplūšana ne vienmēr liecina par dzemdību procesa sākšanos. Normā tiem jābūt gaišiem, caurspīdīgiem, bez smakas. Ja ir iespējams, sazinies ar savu aprūpējošo vecmāti vai ārstu un vienojies par tālāko darbību. Ja tev nav iespējas sazināties ar speciālistu, tad dodies uz dzemdību nodaļu. Bet, ja tie ir zaļgani vai ļoti asiņaini, steigšus sazinies ar savu aprūpējošo vecmāti vai ārstu vai steidzies uz dzemdību nodaļu.

Kad tev noteikti jādodas uz dzemdību vietu, to uzzināsi rakstā šeit, kurā visu skaidro Rīgas Dzemdību nama Uzņemšanas nodaļas vadītāja Dr. Agnese Stūrmane. Bet ņem vērā to, cik tālu atrodas tava izvēlētā dzemdību iestāde, kāds ir kontrakciju biežums un cik tās spēcīgas, kā arī kuras dzemdības pēc kārtas tās ir, jo pirmās parasti ir ilgākas, bet ar katru nākamo bērnu tās var noslēgties ātrāk.

Atvēršanās periods ir garākais dzemdību periods, kad dzemdes kontrakcijas kļūst garākas un spēcīgākas, tādējādi atverot dzemdes kaklu. Dzemdību atvēršanās periods iedalās divās fāzēs: latentajā fāzē un aktīvajā fāzē. Pirmā perioda ilgums pirmo dzemdību gadījumā var ilgt 12–18 stundas, atkārtotu dzemdību gadījumā tas var būt divreiz īsāks.

Latentajā fāzē jeb atvēršanās lēnajā un mierīgajā periodā sajutīsi regulāras dzemdes kontrakcijas. Vai tiešām jau sākušās dzemdības? Tāds jautājums ļoti bieži rodas māmiņām, jo īpaši, ja tiek gaidīts pirmais bērniņš. Šajā dzemdību fāzē dzemdes kakls sācis vērties no 0 cm līdz apmēram 5 cm. Tu sajutīsi no vieglām līdz vidēji stiprām kontrakcijām.

Šīs fāzes laikā tu vari novērot arī "gļotu korķa" izdalīšanos no maksts, kas var būt arī ar asins piejaukumu, kas liecina, ka dzemdes kakls sāk gatavoties un atvērties. Tu vari arī piedzīvot nepatīkamas izjūtas vēderā un caureju. Gremošanas trakts attīrās, lai dotu mazulim ceļu. Dažas sievietes var izjust sāpes vēdera lejas daļā vai mugurā, līdzīgi kā menstruāciju laikā. Lielākai daļai sieviešu šī fāze nebūs ļoti nepatīkama.

Atceries, ka:

Ja nevari saprast, vai ir sākušās dzemdības vai nē – ieej vannā. Ja tās būs "treniņkontrakcijas", tad drīz vien tās arī norims, bet, ja būs sākušās dzemdības, tās nekur nepazudīs. Īstās dzemdību kontrakcijas pieņemsies spēkā – starplaiki starp kontrakcijām samazināsies, kontrakcijas ilgums kļūs lielāks. Neīstās kontrakcijas ir ar neregulāru (dažādu) intervālu, dažādas intensitātes. Mainot nodarbošanos un uzmanību koncentrējot uz sadzīves lietām, tās izzūd.

Ja ir nakts – guli! Diezgan grūti īstenojams ieteikums, bet noteikti ir vērts mēģināt, jo dzemdības var būt garas un spēka vēl vajadzēs daudz. Vēl arī ieteikums – tuvojoties dzemdību termiņam, ej gulēt laikus – lai nebūtu tā, ka pulksten 1 tikai aiziets gulēt, bet pulksten 3 naktī pamodies ar dzemdību sāpēm. Šajā dzemdību posmā neaizmirsti arī paēst.

Dzemdību aktīvā fāze

Kad būs pienākusi aktīvā dzemdību fāze, kontrakcijas kļūs biežākas un stiprākas un tev vairs nebūs jautājums - vai es dzemdēju? Tu sajutīsi, ka kontrakcija pieprasīs visu tavu uzmanību, liekot fokusēt elpošanu, domas, kustības, lai spētu pārvarēt tās intensitāti. Vidēji kontrakcija ilgst līdz minūtei un atelpa starp kontrakcijām ir ne mazāk kā piecas minūtes.
Aktīvajā fāzē lielākai daļai sieviešu pazūd apetīte, bet reizēm pat doma par ēdienu var izsaukt nelabu dūšu. Liela daļa sieviešu, dzemdībām progresējot, sāk arvien mazāk runāt. Sākumā pārtraucot runāt kontrakciju stiprākajā punktā, tad kontrakciju laikā vispār un, iespējams, kaut kādā brīdī negribēs runāt arī starp kontrakcijām. Līdzīgā progresijā var zust arī vēlme klausīties, ko runā citi.

Tu un dzemdības – kļūsti par vienu. Uzmundrini sevi ar domu – katra sāpe tevi tuvina tikšanās brīdim ar mazuli.

Otrais dzemdību periods – izstumšanas periods ilgst no brīža, kad dzemdes kakls ir pilnībā atvēries, līdz brīdim, kad bērns ir piedzimis.

Izstumšanas periods pirmdzemdētājām vidēji ilgst 1–2 stundas, bet atkārtoti dzemdētājām līdz vienai stundai. Kaut kādā brīdī kontrakciju sajūtu nomainīs sajūta, ka vēlies spiest. Sajūta ir tāda pati, it kā ļoti gribētos uz tualeti "pa lielam". Tas var notikt pēkšņi un neviļus, bet var arī paiet vairākas kontrakcijas līdz radīsies stipra vēlme spiest. Daļai sieviešu tiek dots brīdis atpūtai, kura laikā nav "stipro" kontrakciju tieši pirms brīža, kad viņas sajutīs vēlmi spiest.

Tas ir normāli, ka tev katrā kontrakcijā būs trīs līdz piecas atsevišķas vēlmes spiest. Tavs darbs ir strādāt saskaņā ar savu ķermeni un spiest, kad rodas tāda vēlme. Spiešana, jo sevišķi sievietēm, kuras laiž pasaulē pirmo mazuli, var aizņemt stundu vai divas. Tas ir pacietības pārbaudījums, kura laikā progress nav uzreiz redzams. Tu spiedīsi un spiedīsi, un spiedīsi, bet vēl aizvien neredzēsi bērna galviņu. Tas ir normāli. Tikai tad, kad bērns būs jau gandrīz piedzimis, būs redzamas skaidras progresa zīmes. Sāks parādīties galviņa, kas atkal pazudīs, kad kontrakcijas spiediens būs izzudis. Bērnam virzoties zemāk un makstij iestiepjoties, varēs redzēt arvien vairāk un vairāk no mazuļa galviņas. Kaut kādā brīdī bērna galva aizvirzīsies garām tavam kaunuma kaulam un vairs nevarēs atslīdēt atpakaļ kontrakcijai beidzoties.

Tālāk mazulim ir jāpagriež galviņa uz sāniem, lai ietu cauri iegurnim un pēc tam atkal atpakaļ tai brīdī, kad viņš virzās zem kaunuma kaula. Brīdī, kad maksts izplešas apkārt tava bērna galvas platākai daļai, vari izjust dedzināšanu, plēšanu, vilkšanu starpenes rajonā. Tā ir zīme ķermenim, ka jāapstājas spiešanā un jāļauj ādai izstiepties. Rodas it kā pretrunīgas sajūtas – vēlme spiest iepretī dedzinošai sajūtai, kas saka – pietiek spiest. Ieklausies savā ķermenī, strādā lēnām, sākot un beidzot spiešanu pēc nepieciešamības.

Kad galviņa būs piedzimusi, bērniņš atkal sāks griezties, šoreiz, lai atbrīvotu pleciņus. Kad pleciņi būs atbrīvoti, drīz vien mazulis jau būs klāt.

Kad bērns ir piedzimis, sākas 3. dzemdību periods – placentārais. Tā laikā no dzemdes sienas atdalās un "piedzimst" placenta. Pirms tam, brīdī, kad beidzas abas saites pulsācija, to noklemmē un pārgriež. Uzreiz pēc mazuļa piedzimšanas ļauj mazulim zīst, tas veicina oksitocīna izdali, kas palīdz dzemdei ātrāk sarauties, tādējādi veicinot placentas atdalīšanos no dzemdes sienas.

Ar to dzemdības beidzas – sākas pēcdzemdību periods!

Pēcoperācijas brūce pilnīgi sadzīs, sāpes izzudīs, un ādas jutība pilnībā atjaunosies gada laikā pēc operācijas. Ķeizargrieziena veikšanas iemesli var būt gadījumi, kad citādi, kā bez ķeizargrieziena, bērns piedzimt nevar, un gadījumi, kad ķeizargrieziens ir labākā dzemdību izvēles metode mātes vai bērna saslimšanas vai stāvokļa dēļ. Plānots ķeizargrieziens nenovērš jau pirmsdzemdību periodā noteiktās veselības problēmas bērnam.

Plānveida operācijas laikā bērns nav gatavs piedzimt un viņš pat nenojauš, ka tūlīt viņu izņems no ierastās vides un viņam pašam būs jāsāk elpot. Tas notiek tik pēkšņi, ka reizumis neatskan pirmais kliedziens, jaundzimušais neierauj plaušās gaisu un nonāk intensīvās terapijas nodaļā elpošanas problēmu dēļ.

Ir pierādīts, ka dabiskas dzemdības ir ļoti būtiskas bērna imunitātei. Nākot pasaulē pa dabiskajiem dzemdību ceļiem, bērns sastopas ar mātes zarnu floru, kas nostiprina viņa imūnās sistēmas reakcijas spējas.

Bērniem, kuri dzimuši ar ķeizargriezienu, sākuma posmā var būt grūtības apgūt krūts ēdināšanu. Viens no iemesliem - bērns uzreiz pēc ierašanās pasaulē nevar nokļūt pie savas māmiņas, un krūts ēdināšana sākta par vēlu. Tāpēc svarīgi, ja iespējams, bērnu uzreiz, atgriežoties palātā, ar medicīnas vai ģimenes personāla palīdzību turēt pie krūts.

Tuvredzība neliedz sievietei dzemdēt pašai un dzemdības neapdraud mātes acu veselību.

Tomēr, ja ķeizargrieziens ir nepieciešams (to ir nozīmējis ārsts) – tad neuztraucies, tātad tas ir veids, kā tavam mazulītim jāierodas šajā pasaulē. Plašāk par to, kādos gadījumos tiek veiktas ķeizargrieziena operācijas, lasi rakstā šeit. Bet te atradīsi Rīgas Dzemdību nama Anestezioloģijas dienesta vadītāja Dr. Egīla Lapiņa skaidrojumu par to, kas tev būtu jāzina pirms plānotas ķeizargrieziena operācijas.

Rēta uz dzemdes pēc iepriekš pārciesta ķeizargrieziena – tas gan Latvijā, gan pasaulē ir biežākais iemesls, kādēļ izšķiras par atkārtotu ķeizargrieziena operāciju. Ja ir rēta uz dzemdes, dzemdībās ir nedaudz paaugstināts dzemdes plīsuma risks.

Taču aptuveni puse sieviešu par spīti rētai pēc iepriekšēja ķeizargrieziena operācijas var veiksmīgi dzemdēt pašas. Pirms izšķirties, kā dzimt nākamajam bērnam, dzemdību speciālistam dzemdību iestādē (nevis grūtniecības aprūpes sniedzējam) būtu jāizvērtē situācija un jāplāno dzemdības: jānovērtē dzemdes rētas stāvoklis sonogrāfijā, placentas novietojums, bērna guļa un lielums, kā arī – kāds ir bijis iepriekšējā ķeizargrieziena iemesls, un kā noritējis pēcoperācijas periods.

Sāpēm dzemdībās ir arī emocionāls skaidrojums – tās ir šķiršanās sāpes, atvadīšanās no ciešās saistības ar mazuli, gatavošanās vecāku lomai.

Par dzemdību deju, kā vienu no veidiem, kā vieglāk sagaidīt sava bērniņa nākšanu pasaulē, lasi šeit. Savukārt te atradīsi vecmātes Dinas Ceples ieteikumus dzemdību atsāpināšanai.

Spazmolītiķi – medikamenti, kas var mīkstināt dzemdes kaklu, tādējādi atvieglojot tā atvēršanos.

Epidurālā anestēzija – tiek izmantota dzemdību atsāpināšanai. Šo manipulāciju veic ārsts - anesteziologs. Dzemdētājai būtu jāsaglabā spēja kustēties. Atsāpināšanu iespējams lietot, kad dzemdes kakls ir atvēries līdz 4–5 cm, ir adekvāta dzemdību darbība, gaiši augļa ūdeņi. Lietojot epidurālo anestēziju, var rasties vajadzība pēc dzemdību stimulācijas. Otrais dzemdību periods var ieilgt, un dzemdētāja var nejust vajadzību spiest un nejust, kad un kā tas jādara, tāpēc, atvieglojot bērna stāvokli, var tikt izdarīts starpenes iegriezums.

Ko īsti nozīmē epidurālā anestēzija, uzzini šeit, kur visu sīki izstāsta Egīls Lapiņš, anesteziologs.

Spinālā anestēzija – tiek izmantota ķeizargrieziena operācijās, ja operācija ir plānveida, vai ir nedaudz laika tai sagatavoties. Šo manipulāciju veic ārsts anesteziologs. Tiek pilnībā atslēgts jutīgums no jostas uz leju. Kāju jutība atjaunojas 3–6 h laikā pēc anestēzijas.

Raksts tapis, izmantojot portāla "Cālis" arhīva materiālus un Rīgas domes Labklājības departamenta izdevumu "Māmiņas dienasgrāmata".