39 procenti pusaudžu reizi dzīvē ir piedzērušies: pētījums atklāj jauniešu iecienītākos dzērienus  (6)

Lai gan kopējās tendences par atkarību izraisošu vielu lietošanu uzlabojas jeb jaunieši, salīdzinot ar pāris gadiem iepriekš, smēķē, lieto alkoholu un citas apreibinošas vielas mazāk, tomēr dati tāpat liek aizdomāties, jo, piemēram, ap 10 procentiem aptaujāto bērnu atzinuši, ka pirmo reizi piedzērušies jau agrīnā vecumā – 11–12 gadu vecumā. Jaunieši arī atklājuši, ko viņi visbiežāk izvēlas – meitenes – vīnu, zēni – alu.

Līdzīgi kā iepriekšējos pētījumos, arī šajā pētījuma posmā pārliecinošs vairākums (76 procenti) aptaujāto 15–16 gadus veco jauniešu atzina, ka savā dzīvē ir lietojuši alkoholu. Veikto pētījumu dinamika kopumā uzrāda pozitīvu tendenci – alkoholu lietojušo 9.–10. klašu skolēnu skaits turpina nedaudz samazināties (2012. gadā tādu bija 88 procenti; 2014. gadā – 79 procenti).

Pētījuma rezultāti liecina, ka mazāk par 10 reizēm alkoholu dzīves laikā ir lietojuši 47 procenti aptaujāto jauniešu, 10–39 reizes alkoholu lietojuši 20 procenti, savukārt 40 un vairāk reizes – 10 procenti respondentu, un tas ir mazāk nekā iepriekšējos pētījumos (2010. gadā tādu bija 31 procents; 2012. gadā – 20 procenti; 2014. gadā – 11 procenti).

Nozīmīgs alkohola lietošanas ieradumu izpētes aspekts ir jauniešu piedzeršanās biežums dzīves laikā un pēdējā mēneša laikā. Piedzeršanās liecina par augstā mērā riskantu alkohola lietošanu. Šogad to jauniešu īpatsvars, kuri atzina, ka dzīves laikā ir kaut reizi piedzērušies, ir mazāks nekās visos iepriekšējos pētījumos kopš 2006. gada. Ja 2012. gadā tādu respondentu bija 57 procenti, 2014. gadā – 41 procents, tad 2016. gadā – 39 procenti.

Ar katru pētījumu sarūk arī alus popularitāte – pērn to pēdējā mēneša laikā lietojuši 26 procenti 15–16 gadus vecie jaunieši. Tikpat daudz (26 procenti) respondentu pēdējā mēneša laikā bija lietojuši stipros alkoholiskos dzērienus. Kā negatīvs jāatzīmē fakts, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo aptauju, 2016. gadā nedaudz pieaudzis (+2 procentiem) jauniešu skaits, kuri pēdējā mēneša laikā bija lietojuši stipros alkoholiskos dzērienus.

Pētījumā iegūto datu analīze pēc dzimuma pazīmes atklāj, ka meitenes biežāk priekšroku dod vīnam un alkoholiskajiem kokteiļiem, savukārt zēni – alum.

2016. gada rezultāti apstiprina iepriekšējās aptaujās iegūtos rezultātus, ka alkoholiskos dzērienus 15–16 gadus vecie jaunieši visbiežāk lieto mājas apstākļos – vai nu pie kāda cita (bieži vai dažreiz alkoholu lieto 23 procenti jauniešu) vai savās mājās (bieži vai dažreiz alkoholu lieto 11 procenti respondentu).

Pētījumā iegūtie rezultāti par pirmo alkohola lietošanas reizi ir līdzīgi rezultātiem par pirmo smēķēšanas reizi. Nedaudz vairāk par trešdaļu (34 procenti) jauniešu, kuri ir lietojuši alkoholiskos dzērienus, pirmo reizi tos ir pamēģinājuši 11–12 gadu vecumā vai agrāk; 41 procents aptaujas dalībnieku pirmo reizi alkoholu ir lietojuši 12–13 gadu vecumā, savukārt 23 procenti – 15 gadu vecumā. Agra alkohola lietošanas pieredze (11 gadu vecumā vai agrāk) salīdzinoši biežāk bijusi zēniem (25 procenti).

Pirmā piedzeršanās pieredze visbiežāk (77 procentos gadījumu) bijusi 14 gadus vecumā vai vēlāk. Agrīnā vecumā (11–12 gadi) pirmoreiz piedzērās 10 procenti jauniešu (no tiem, kuri vispār bijuši piedzērušies).

No 2010. līdz 2016. gadā veikto pētījumu rezultātu salīdzinājums atklāj pozitīvu tendenci – kopumā pieaug alkohola lietošanas uzsākšanas vecums. 2016. gadā kā pirmā alkohola lietošanas pieredze, retāk nekā iepriekšējos pētījumos, tika atzīmēts vecums no 11 līdz 12 gadiem (2012. gadā – 49 procenti; 2014. gadā – 42 procenti; 2016. gadā – 36 procenti), savukārt biežāk atzīmēts, ka tas noticis 14 gadu vecumā vai vēlāk.

Dažādās skolēnu grupās, kas izveidotas pēc dzimuma, skolas valodas un klases pazīmēm, neatklāj kādas ievērojamas atšķirības. Smēķētāju īpatsvars nedaudz lielāks ir 10. klases audzēkņu vidū, kā arī meiteņu vidū (pamēģinājušas smēķēt – 51 procents; smēķējušas 40 un vairāk reizes – 14 procenti).

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, ikdienas smēķētāju (izsmēķē vismaz vienu cigareti dienā) īpatsvars sasniedz 11 procentus un tas ir mazāk nekā visos iepriekš realizētajos pētījuma posmos kopš 2006. gada (2008. gadā tādu bija – 30 procenti; 2010. gadā – 26 procenti; 2012. gadā – 20 procenti; 2014. gadā – 12 procenti).

Pētījuma rezultāti apliecina tendenci, ka mazinoties smēķēšanas izplatībai sabiedrībā kopumā, mazinās arī smēķētāju skaits jauniešu vidū. Pētījuma rezultāti liecina, ka jauniešu ģimenēs aizvien retāk smēķē gan vecāki, gan brāļi/māsas – ikdienas smēķētāju skaits ģimenes locekļu vidū kopš 2010. gada ir samazinājies.

Pārsteidzoši liels smēķētāju skaits vērojams respondentu labāko draugu vidū. Ja pašu aptaujāto skolēnu vidū ikdienas smēķētāju skaits sasniedz 11 procentus, tad atbildot par labāko draugu, 23 procenti jauniešu norādīja, ka viņi smēķē.

Kā pozitīva tendence tiek atzīmēts, ka ar katru pētījumu sarūk to skolēnu skaits, kuri ir smēķējuši ūdenspīpi. 2016. gadā pirmo reizi (kopš 2008. gada) vispār ūdenspīpi smēķēt pamēģinājušo jauniešu skaits bija mazāks par pusi (39 procenti). 2008.–2012. gadā pētījumos ūdenspīpi smēķēt pamēģinājušo 9.–10. klašu skolēnu skaits pārsniedza 60 procentus.

Šņaucamo, košļājamo (zelējamo) tabaku vai cita veida tabakas izstrādājumus savas dzīves laikā lietot ir izmēģinājuši 15 procenti aptaujāto 9.–10.klašu skolēnu. Iegūtie rezultāti, salīdzinājumā ar iepriekšējiem pētījumiem, nav būtiski mainījušies.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, katrs trešais (34 procenti) smēķēt pamēģinājušais jaunietis atzina, ka pirmo cigareti ir izsmēķējis 12 gadu vecumā vai agrāk. 42 procenti aptaujas dalībnieku pirmo cigareti ir izsmēķējuši 12–13 gadu vecumā, savukārt 22 procenti – 15 gadu vecumā.
17 procenti regulāri smēķējošo jauniešu ikdienā sākuši smēķēt 12 gadu vecumā vai agrāk, 39 procenti respondentu pirmo cigareti izsmēķējuši 13–14 gadu vecumā, savukārt 43 procenti – 15 gadu vecumā vai vēlāk.

Elektroniskās cigaretes parasti pamēģinātas vēlākā vecumā – vairāk nekā trīs ceturtdaļas elektroniskās cigaretes lietojušo jauniešu pirmo reizi tās smēķējuši 14 gadu vecumā vai vēlāk.

2010. līdz 2016. gadā veikto pētījumu rezultātu salīdzinājums atklāj pozitīvu tendenci – kopumā pieaug vecums, kad jaunieši izsmēķē pirmo cigareti vai uzsāk tās smēķēt regulāri. 2010. gadā retāk nekā iepriekšējos pētījumos tika atzīmēts vecums no 11 līdz 13 gadiem, biežāk atzīmēts, ka šīs darbības uzsāktas 14 gadu vecumā vai vēlāk.

Pētījuma rezultātu analīze atklāj, ka zēni smēķēt uzsāk agrāk nekā meitenes.

Līdzīgi kā iepriekšējos pētījumos (2006.–2014. gadā), arī 2016. gada rezultātos izplatītākā narkotiskā viela 9.-10.klašu skolēnu vidū ir marihuāna/hašišs.

Marihuānu/hašišu vismaz vienu reizi ir pamēģinājuši 16 procenti 9.–10.klases skolēnu. Identiski rezultāti tika iegūti arī 2014. gada pētījumā un tas ir mazāk nekā 2006.–2012. gada pētījumu rezultātos.

Citas biežāk lietotās apreibinošās vielas ir mājās taisīts alkohols (18 procenti), bezrecepšu miega zāles vai trankvilizatori (12 procenti), augu valsts maisījumi (7 procenti).

Citas narkotiskās un psihotropās vielas (kā ekstazī, amfetamīni, halucinogēnās sēnes, kokaīns, LSD u.c.) lietotas nosacīti reti – tās pamēģinājuši 3 procenti vai mazāk jauniešu.

Pētījuma rezultāti liecina, ka marihuānas/hašiša, kā arī citu narkotisko vielu lietošana vairāk izplatīta ir zēnu auditorijā, savukārt meiteņu vidū – bezrecepšu miega zāļu, trankvilizatoru un mājās gatavota alkoholisko dzērienu lietošana.

Līdzīgi kā iepriekšējos pētījumos, arī šogad pārliecinošs vairākums (79 procenti) jauniešu, kuri lietojuši marihuānu/hašišu, to pirmo reizi pamēģināja salīdzinoši vēlāk (14–15 gadu vecumā) nekā alkoholiskos dzērienus vai smēķēšanu. Tomēr rezultātu salīdzinājums ar iepriekšējiem pētījumiem atklāj bīstamu tendenci – pieaug to jauniešu skaits, kuri marihuānu/hašišu izmēģina agrā vecumā. Marihuānas/hašiša lietošana 11–12 gadu vecumā vairāk raksturīga zēniem.

Pētījuma rezultāti atklāj, ka no kofeīnu saturošajiem dzērieniem gandrīz visi (90 procenti) 9.–10. klašu skolēni ikdienā dzer tēju. Puse (50 procenti) aptaujas dalībnieku vidēji dienā izdzer 1–2 tējas krūzītes, 40 procenti respondentu – trīs un vairāk krūzītes.

Nedaudz vairāk par pusi (52 procenti) aptaujāto jauniešu ikdienā dzer kafiju. 30 procenti skolēnu vidēji dienā izdzer vienu krūzīti kafijas, 21 procents respondentu – divas un vairāk krūzītes.

Arī kolas dzērienus (kā Coca Cola, Pepsi) ikdienā dzer nedaudz vairāk par pusi (52 procenti) jauniešu. 40 procenti 9.–10. klašu skolēnu vidēji dienā izdzer vienu kolas bundžiņu/pudeli, 12 procenti respondentu – divas un vairāk bundžiņas/pudeles.

11 procenti aptaujāto jauniešu ikdienā lieto kofeīnu saturošus enerģijas dzērienus. Septiņi procenti respondentu vidēji dienā izdzer vienu enerģijas dzēriena bundžiņu/pudeli, savukārt četri procenti skolēnu apgalvoja, ka vidēji dienā izdzer divas un vairāk enerģijas dzēriena bundžiņas/pudeles.

Pētījuma rezultātu analīze atklāj, ka meitenes salīdzinoši biežāk dzer tēju un kafiju, savukārt zēni – kolas dzērienus un kofeīnu saturošus enerģijas dzērienus.