Puse padsmitnieču sevi vērtē kā neglītas: pusaudžu emocionālo pasauli atklāj pētījums  (3)

Šādus interesantus faktus par 15 – 16 gadus vecu Rīgas izglītības iestāžu skolēnu emocionālo stāvokli atklāj pētījuma "Riska un aizsargājošo faktoru ietekme uz atkarību izraisošo vielu lietošanas līmeni jauniešu vidū" 6. posma rezultāti. To pērnā gada nogalē pēc Rīgas domes Labklājības departamenta pasūtījuma veica Tirgus un sociālo pētījumu institūts "Latvijas Fakti", bet rezultāti publicēti pavisam nesen, aprīlī. Kopumā aptaujāti gandrīz 3000 jauniešu.

Salīdzinoši liela aptaujas daļa tika veltīta jautājumiem, kas ir saistīti ar jauniešu apmierinātību ar sevi un savu dzīvi, saskarsmi ar stresa situācijām, vardarbību un sociālām deviācijām, kā arī priekšstatiem par morāles un uzvedības normām. Visi minētie faktori zināmās savstarpējās kombinācijās var darboties kā motivatori atkarību izraisošu vielu pamēģināšanā un lietošanā. Par to, kādas atkarības jauniešiem ir topā, lasi šeit.

Kopumā jauniešu pašvērtējums divu gadu periodā nav būtiski mainījies – 2016. gada aptaujas dalībnieku atbildes būtiski neatšķiras no 2014. gada atbilžu sadalījuma. Novērojams neliels kritiskas attieksmes pieaugums, novērtējot apgalvojuma "es spēju visu darīt tikpat labi kā vairums apkārtējo cilvēku" atbilstību savām spējām – no 84 procenti 2014. gadā uz 79 procenti 2016. gada aptaujā, tomēr tas nav uzskatāms par būtisku, jo noliedzošo atbilžu skaits nepārsniedz kopējo paškritisko atbilžu īpatsvaru, kas svārstās robežās no 17 līdz 24 procentiem.

Aplūkojot atbilžu sadalījumu izteikumiem par izteikti kritiskām pašvērtējuma izpausmēm, ir novērojams neliels depresīva noskaņojuma pieaugums – būtiskākās izmaiņas notikušas izteikuma "dažreiz jūtos nekam nederīgs" vērtējumam, kam piekritēju skaits no 31 procenta (2014. gada aptaujā) ir pieaudzis līdz 37 procentiem pērnā gada, kas loģiski atbilst jau pieminētajam paškritikas pieaugumam attiecībā uz spēju darīt lietas tikpat labi, kā vairums apkārtējo cilvēku.

Tradicionāli meiteņu viedoklim raksturīga lielāka paškritika un neapmierinātība ar sevi nekā zēniem – ja 82 procenti zēnu ir pozitīva attieksme pret sevi, tad meiteņu vidū tādu ir 71 procents; ja 81 procents zēnu ar sevi ir apmierināti, tad meiteņu vidū līdzīgi sevi vērtē 70 procenti; ja 30 procenti zēnu dažreiz jūtas "nekam nederīgi", kamēr meiteņu vidū tādu ir 44 procenti; ja "sevi vairāk cienīt" gribētu 57 procenti zēnu, tad meiteņu auditorijā savu pašvērtējumu celt gribētu 75 procenti aptaujas dalībnieču.

Salīdzinoši zemāk jaunieši vērtē apmierinātību ar savu ārējo izskatu. Tradicionāli nedaudz vairāk nekā trešdaļa (39 procenti) aptaujas dalībnieku domā, ka ir neglīti/nepievilcīgi, un tik pat daudzi šobrīd ir neapmierināti ar savu ķermeni (jāatzīmē, ka nākotnē jaunieši skatās optimistiskāk – attiecībā uz izskatu nākotnē pesimistisko viedokļu īpatsvars sarūk līdz 19 procentiem).

Atbilstoši fiziskās attīstības atšķirībām attiecīgajā vecuma posmā un sabiedrībā valdošajiem stereotipiem par ārējās pievilcības svarīgumu sievietes dzīves "veiksmes stāstā" ar ārējo izskatu saistītiem pašvērtējuma elementiem, meiteņu auditorijā tiek izvirzītas krietni augstākas prasības nekā zēnu vidū, kā rezultātā meitenes tradicionāli daudz kritiskāk vērtē savu ārējo izskatu – 46 procenti meiteņu uzskata sevi par neglītām un nepievilcīgām, kamēr zēnu auditorijā šāds viedoklis tiek pausts 21 procentā gadījumu.

Arī 2016. gadā, līdzīgi kā iepriekšējos aptauju posmos, meitenes pauž kritiskāku viedokli nekā zēni, runājot arī par fiziskās veselības pašvērtējumu un apmierinātību ar savu dzīvi kopumā, ko, iespējams, lielā mērā ietekmē jau pieminētais ārējā izskata faktors.

Meitenes salīdzinoši saasinātāk nekā zēni uztver un izjūt psiholoģisku diskomfortu – gandrīz trešdaļa meiteņu bieži jūtas apbēdinātas, zaudē interesi kaut ko darīt; katra ceturtā meitene pēdējās nedēļas laikā bieži bija izjutusi nervozitāti, bet katra piektā – saspringumu, miega traucējumus, nospiestību un sakāpinātu emocionālu uzbudināmību, kas izpaudās kā vēlme raudāt (zēniem populārākā atbilde bija intereses trūkums kaut ko darīt (kā biežu atzīmējuši 12 procenti zēnu) un miega traucējumi (kā biežu parādību pēdējās nedēļas laikā atzīmējuši 11 procenti zēnu).

Garastāvokļa maiņu un nenosvērtības rādītāji no aptaujas uz aptauju ir svārstīgi un neuzrāda konkrētas likumsakarības, tomēr pēdējos gados kopumā tiem ir vērojama tendence tām samazināties – aizvien biežāk tiek sniegta atbilde "gandrīz nekad".

Salīdzinot dažādās dzimumu auditorijās iegūtos rezultātus, pētījuma autori atzīmē, ka meitenes biežāk nekā zēni ir atzinušas, ka saskaras ar garastāvokļa maiņām un nenosvērtību, kas ir izpaudusies emociju izlādē vai pat agresijā – katra ceturtā respondente atzinusi, ka pēdējās nedēļas laikā viņu bieži varēja viegli aizkaitināt vai satraukt (zēni šo atbildi izvēlējušies 13 procentos gadījumu). Kā nākamā biežāk minētā garastāvokļu maiņas izpausme, līdzīgi kā iepriekšējās aptaujās, tika minēti "strīdi".

2016. gada aptaujā, salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem, novērojams tādu dusmu izpausmju, kā "dusmu uzliesmojums, ko nevarēja kontrolēt" un "es gribēju lauzt vai bojāt apkārtējās lietas", minēšanas biežums (vidēji par pieciem procentiem katrā auditorijā).

Līdzīgi kā iepriekšējos aptauju posmos, zināmas atšķirības ir vērojamas dažādu tautību aptaujas dalībnieku grupās – nelatvieši salīdzinoši biežāk atzīmējuši, ka pēdējās nedēļas laikā ir saskārušies ar krasām garastāvokļa maiņām, kas izpaudušās kā strīdi ar apkārtējiem (22 procenti atzīmējuši atbildi "bieži" un 36 procenti "dažreiz"; latviešu grupā attiecīgi – 10 procenti un 28 procenti), kā arī tradicionāli salīdzinoši biežāk bija saskārušies ar situācijām, kad emocijas bija grūti kontrolēt un apvaldīt, kā arī gribējās lauzt vai bojāt apkārtējās lietas. Tomēr jāatzīmē, ka jaunākā aptauja arī te, salīdzinājumā ar 2014. gada aptaujā iegūtajiem rezultātiem, uzrāda pakāpenisku situācijas uzlabošanos – abās auditorijās, izvērtējot abu pieminēto emociju piedzīvošanas biežumu pēdējās nedēļas laikā, vērojams neliels (četri procenti cittautiešu un pieci procenti latviešu grupā) atbilžu "gandrīz nekad" kāpums.

2016. gada pētījumu rezultāti būtiski neatšķiras no iepriekš veikto pētījumu rezultātiem, norāda aptaujas veicēji.

Pētījuma dalībniekiem tika uzdoti jautājumi arī par pašnāvību pieredzi un domām par to. Iegūtie rezultāti liecina, ka 29 procenti aptaujāto jauniešu ir domājuši par pašnāvību (biežāk meitenes – 36 procenti, retāk puiši – 21 procents) un 14 procenti ir nopietni apsvēruši iespēju to izdarīt (biežāk meitenes – 17 procenti, retāk zēni – 10 procenti).

Septiņi procenti jauniešu ir kādam stāstījuši par savām domām par pašnāvības izdarīšanu (biežāk meitenes – 22 procenti, retāk zēni – 11 procenti), savukārt seši procenti respondentu apgalvoja, ka ir mēģinājuši izdarīt pašnāvību (biežāk meitenes – deviņi procenti, retāk zēni – četri procenti).