Sieviete, viņai ir laba karjera, projekti, izstādes, koncerti, ārvalstu komandējumi un tad dzīvē ienāk mazulis. Dienas rit vienmuļi, vienīgais dienas notikums ir smuku atraudziņu sagaidīšana un regulāra vēdera izeja. Tā ir realitāte, turklāt pavisam reāla sieviete, kas meklēja palīdzību pie psihiatra. Jā, ne vienmēr pēcdzemdību periods saistās tikai ar skaisto, lielo laimes sajūtu, ka bērniņš ir piedzimis un ģimene staro vienā priekā. Šim laikam mēdz būt arī tumšās dienas, citām sievietēm – pat nedēļas. Par to, kas ir pēcdzemdību skumjas, kad jāsāk meklēt speciālista palīdzība, jo klāt piezagusies jau depresija, to portāla "Cālis" un veselības centra "Vivendi" kopīgi rīkotās Vecāku skolas trešajā lekcijā stāstīja psihiatre Inga Zārde.
Zārde, kurai pašai ir divas meitas, atklāja arī savu pieredzi. Viņa apliecināja, ka pati ļoti gatavojusies gan grūtniecībai, gan pēcdzemdību periodam, būdama mediķe, zināja šos psiholoģiskos knifus, taču vienalga kādu dienu pēc pirmās meitas dzimšanas sēdējusi mājās un raudājusi par visu un par neko. Asaras kā pupas pār vaigiem birst, bet tu pati pat nezini, kādēļ. Otrā dienā ne miņas no asarām. Šīs ir pēcdzemdību skumjas, un tas ir normāls process.
"Lai kā mēs gatavotos, ir jārēķinās, ka pēcdzemdību periods ir citādāks. Jā, varbūt to var pat nosaukt par krīzi, jo mainās fizioloģija, ķermenis, loma, dzīves izkārtojums, prioritātes. Principā mainās viss," uzsver psihiatre.
Speciāliste skaidro, ka grūtniecības laikā hormonālais līmenis ir ārkārtīgi augsts, bet pēc dzemdībām tas strauji krīt. Pamazāk sāk izstrādāties hormoni, kas atbild par saiknes veidošanos ar bērnu. Runājot par lomu maiņu – sieviete pirms dzemdībām un grūtniecības bija sieva, meita, māsa, draudzene, bet tagad parādījies jauns statuss. Tāpat pēc mazā nākšanas pasaulē jāapzinās, ka pastāv dažādi ierobežojumi – te ar ratiem nevar tikt veikalā, jāiet uz veikalu, bet, vai šajā brīdī tas ir iespējams? Nē, viss ir iepriekš jāplāno, jo tu nevari aizbraukt kaut kur, kad to iedomājies. Mainās prioritātes. "Ir ārkārtīgi daudz bērnam jādod, īpaši viņa dzīves pirmajos mēnešos, kad šķiet, ka pašai sev laika vispār pāri nepaliek," realitāti skaidro ārste.
Gaidas par mazuli jeb ko sievietēm neviens nepastāsta par dzīvi 'pēc'
Psihiatre skaidro, ka visbiežāk topošie vecāki tik daudz fantazē un domā, kā nu būs, kad mazais būs ieradies pasaulē – kā es pucēšu meitiņu, kādas kleitiņas vilkšu. "Mans vīrs ir cittautietis un viņa vecāki, kad dzima mūsu pirmā meita, sūtīja tik skaistas drēbītes. Atminos, ka mums bija tāds peldkostīmiņš uz trīs mēnešu vecumu. Tik skaists, ka šķiet, nekā skaistāka uz pasaules nevar saražot. Visādas kleitiņas bija. Un jūs domājat, ka es kaut reizi to visu uzvilku? Mums bērns bija pret šādiem skaistajiem tērpiem. Realitāte ir pavisam cita, un mans ierosinājums – būvēt gaidas, bet tām vajag realitātes piegaršu," mudina psihiatre.
Ārste apkopojusi 27 lietas, ko sievietēm neviens nepastāsta par dzīvi ar gaidāmo mazuli, bet atklāj visbiežāk pamanāmākās.
Dzemdības izrādīsies visa šī "pasākuma" vieglākā sadaļa. Tā ir, ka nereti sievietes domā – dzemdēšu un tad jau viss būs daudz maz kārtībā. Patiesībā jau tad tikai sāksies īstais darbiņš, rūpes par mazo prasīs milzu enerģiju un laiku.
Daži neiemīl savu bērnu uzreiz, daži iemīl tik ļoti uzreiz, ka cita pasaule vairs neeksistē. Un arī tas ir normāli. Oksitocīns ir hormons, kas atbild par pieķeršanos. Kamēr tad saražojas pietiekamā daudzumā, mamma var neizjust to milzu laimes un mīlestības devu pret pasaulē nākušo mazuli. Bet dažreiz ir arī tā, ka mamma pārlieku fokusējas tikai uz bērnu, ka aizmirst visu pārējo uz pasaules, un arī tas var radīt problēmas.
Krūts barošana var izrādīties sāpīga un piņķerīga. Jā, zīdīšana ir lieliska lieta, tomēr tai līdzi nāk virkne problēmu, par kurām sieviete iepriekš pat iedomāties nespēja.
Sava privātā laika paliek maz, nemaz nerunāsim par sociālo dzīvi. Un šeit iederas lieliskais piemērs par sievieti ar labo darbu aktīvo sociālo dzīvi, kurai tagad galvenais dienas notikums ir sagaidīt smukas atraudziņas, kas liecina – viss ir kārtībā, puncis nesāpēs.
Regulārs bezmiegs ir realitāte.
Biežāk var sarunāties "bēbīšu valodā", nekā jebkurā citā valodā, ko līdz šim pārzināji!
Bērna kaka, atraudziņa un puņķi var izrādīties dienas svarīgākais temats. Tā ir, ka pavisam ikdienišķas lietas jauno mammu var satraukt ne pa jokam.
Gājiens uz veikalu vienai var izrādīties kā atvaļinājums. Kad sieviete izrausies ārpus mājas, kaut vai tikai, lai nopirktu pārtiku, šī iziešana var būt kā atvaļinājums, kā ceļojums ārpus realitātes.
Kontrasts starp iepriekšējo dzīvi un pašreizējo var būt tik milzīgs, ka nereti šis periods var izraisīt negatīvas emocijas. 80 procentiem sieviešu rodas pēcdzemdību skumjas. Un tas notiek aptuveni otrajā vai trešajā dienā pēc bērna piedzimšanas, vai arī laikā līdz otrajai dzīves nedēļai.
Kā atpazīt pēcdzemdību skumjas un kad tās pāriet depresijā
Strauji krīt grūtniecības hormoni, bet pieaug laktācijas un pieķeršanās hormoni, līdz ar to sievietes organismā atkal notiek milzu izmaiņas. Izsīkums, miega trūkums un stress ir kā papildus iemesls, kādēļ prāts kļūst skumīgs.
Simptomi:
- emocionalitāte;
- asaras, aizkaitināmība;
- trauksme;
- garastāvokļa maiņas.
Parasti pēcdzemdību skumjas ir īslaicīgas – tās var turpināties vienu divas trīs dienas vai nedaudz ilgāk, bet ar katru dienu sieviete jūt, ka emocionālais stāvoklis tomēr uzlabojas. Ja skumjas ieilgst ilgāk par divām nedēļām, tad tā jau ir pēcdzemdību depresija. Tas var notikt laikā no 4. līdz 6. nedēļai pēc dzemdībām.
Kā izpaužas pēcdzemdību depresija
- Garastāvokļa maiņas, nomāktība;
- Raudāšana (bieža, ilga, bez īpaša iemesla);
- Grūti "uzskaņoties" bērnam, sajūta – "es neesmu laba māte";
- Nevēlēšanās nevienu redzēt, aizkaitināmība, prieka trūkums;
- Apetītes un miega ritma (kvalitātes, ilguma) izmaiņas;
- Slodzei neatbilstošs nespēks;
- Trauksme (pat panikas lēkmes);
- Domas par paškaitējumu.
Psihiatre skaidro, ka sievietei var šķist, ka viņai viss krīt uz nerviem, viņa nevēlas nevienu redzēt, lai gan tik daudzi labprāt ierastos uz raudzībām. Pēc pamošanās naktī var būt grūtības iemigt. Visi iepriekšminētie simptomi var liecināt par pēcdzemdību depresiju. Visai reti, bet mēdz būt arī, ka sievietei pēc dzemdībām pat parādās psihoze, dažādas dīvainas izpausmes, par ko tautas valodā mēdz teikt "aiziet ciet". Tas jau ir akūts un nopietns stāvoklis, kad vairs nevar gaidīt nevienu dienu un jādodas pie ārsta. "Tā ir tā sarkanā lampiņa, ko nevar ignorēt," uzsver Zārde.
Kā rīkoties, ja pie tevis atnākusi depresija vai skumjas
- Atceries, ka pēcdzemdību skumjas nav slimība, tā ir normāla parādība;
- Gatavoties jau grūtniecības laikā;
- Atļaut sev just emocijas, sarunāties;
- Atbalsts, atvieglota sadzīve;
- Mērenība ar raudzībām;
- Reālistiski mērķi.
Lielāks pēcdzemdību skumju vai depresijas risks ir tām sievietēm, kurām:
- Depresija vai citi psihoemocionālas grūtības bijušas iepriekš;
- Pēdējā gada laikā bijuši "stresaini" notikumi;
- Attīstības vai veselības problēmas gaidāmajam mazulim;
- Attiecību problēmas;
- Grūtniecība ir bijusi neplānota, negribēta;
- Vāja atbalsta sistēma (tai skaitā finansiāla).
Lai tiktu pāri šim periodam, sievietei jāprot un jāgrib parūpēties par sevi:
Neaizmirst par ēdienreizēm, miega daudzumu un kvalitāti, apzinātību un meditāciju, atrast kaut nedaudz laika savām aktivitātēm un noteikti par labu nāks svaigs gaiss, saule un kustības.
Svarīgi ir saglabāt attiecības ar partneri, jo jūs abi esat vienā laivā, ir jāatrod laiks sarunām ar mīļoto, kaut nedaudz privāta pieaugušo laika palīdzēs uzturēt jūsu partnerattiecības un "izvēdināt" galvu no ucināšanās ar mazo. Tāpat var palīdzēt sarunas ar citām mammām – forumos, blogos, varbūt parkā. Staigājot ar ratiņiem pa vienu un to pašu maršrutu, varbūt būsi ievērojusi kādu citu mammu, kuru sākotnēji var pasveicināt, varbūt vēlāk veidojas īsas sarunas. Tā, piemēram, psihiatre Zārde atklāj, ka viņa tieši parkā iepazinusies un iedraudzējusies ar kādu mammu, ar kuru draudzība turpinās jau ilgus gadus. Protams, ne ar visiem cilvēkiem ir jāveido tik cieša draudzība, bet kas to zina, varbūt tieši tur atradīsi kādu domubiedreni. Tikai pašai jābūt atvērtai, gatavai šādām jaunām iepazīšanām.
Ja tomēr viss paliek arvien sliktāk un sliktāk, ir jādodas pie ārsta. Ja nomāktība nekur nepaliek, nevelc garumā. Ārsts ar sarunām izpratīs, cik dziļo problēma tevī sakņojas, tev pašai palīdzēs atšķetināt un sadzirdēt sevi. Lekcijas laikā kādai topošajai mammai radās jautājums, kas veicina šādu depresijas parādīšanos. Zārde norādīja, ka smagākajos gadījumos parasti tiek minēti trīs galvenie faktori – bioloģiskais (ģenētika), psiholoģiskais (dzīves pieredze, bērnība) un sociālais faktors. Ja vairāki no tiem saiet kopā, rodas negatīvie riski, jo lielāka iespējamība, ka jaunajai mammai var būt pēcdzemdību depresija.
Zārde atzīst, ka sabiedrībā joprojām valda daudz aizspriedumu pret psihiskām slimībām un tie būtu jākliedē. Jo ātrāk problēma tiks risināta, jo laimīgāka mamma, bērns un visa ģimene kopā.
Nākamā Vecāku skolas lekcija gaidāma 10. maijā. par to plašāku informāciju atradīsi šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
