Kāpēc vecāki soda bērnus un kā to pareizi darīt  (6)

Kāpēc pieaugušie soda bērnus un kā to pareizi darīt, "Parents" psihologu piedāvātajā materiālā.

Kādēļ vecākiem nereti rodas šāda vēlme – sodīt bērnu, pastāv trīs galvenie iemesli:

Vecāki nepareizi interpretē bērna uzvedību. Viņi domā, ka mazulis speciāli ir kaut kur ielīdis, kaut ko ķer, noķēpā apģērbu utt., taču jāņem vērā, ka bērns pastāvīgi atrodas pasaules iepazīšanas procesā: viņš sasit, met, izjauc, kaut ko atrauj, un nevis tāpēc, lai kaitētu un saniknotu vecākus, bet, lai iepazītu priekšmetu uzbūvi un iemācītos pareizi ar tiem apieties. Proti, tieši tādā veidā bērns mācās, apgūst jaunas prasmes. Bērns nomet krūzīti un, vērojot, kā tā sašķīst lauskās, pakāpeniski sāk saprast, ka tā ir trausla, ka ar šādiem priekšmetiem jāapietas uzmanīgi. Bērns ķer kaķi aiz astes ne tāpēc, ka grib to aizvainot vai izsmiet. Mazulis vienkārši mēģina kaķi dabūt sev tuvāk, lai iepazītu. Ja bērnam ir uzkritis saldējums uz biksēm, tas nenozīmē, ka viņš jau iepriekš bija to izplānojis. Vienkārši bērns nedaudz novērsās – paskatījās uz vārnu vai garāmgājējiem, un saldējums nopilēja tieši uz jaunajām biksēm.

Teju katram pieaugušajam jau ir izveidojusies sava sistēma ar konkrētiem noteikumiem, likumiem, scenārijiem, skatpunktiem. Kad bērna uzvedība neatbilst šiem scenārijiem, vecāki sadusmojas. Piemēram, pastāv noteikums: "netīras bikses – tas ir slikti". Pirmatnēji, iespējams, tas skanēja šādi: "Nabadzība, maz naudas, apģērbs ir jāsaudzē" Bet vēlākā paaudze par nabadzību jau bija piemirsusi, tādēļ palika vien beigas: "Apģērbs ir jāsaudzē, jo tā darīja mūsu senči, un tā ir labas audzināšanas iezīme". Un no tā izriet secinājums – ir slikti, ja apģērbs ir netīrs. Un vecāki ar šādu attieksmi rada tikai negatīvu nostāju, sodot bērnu, akli sekojot senču radītajiem noteikumiem. Nu nav taču nekā briesmīga, ja bikses ir netīras, un šī iemesla dēļ nav nepieciešams kliegt uz bērnu. Turklāt pastāv uzskats, ka sodot bērnu, pieaugušais kompensē savu neapmierinātību ar dzīvi.

Kad rodas impulsīva vēlme sakliegt uz bērnu, padomā, kādēļ tu vēlies tā rīkoties un kādi ir bērna sliktās uzvedības motīvi. Atrodi iemeslu, kādēļ bērns ir kaprīzs. Mēdz būt, ka bērns, raugoties no pieaugušo skatpunkta, dara kaut ko nepareizi tikai tādēļ, lai pievērstu sev uzmanību. "Labāk lai mamma sadusmojas un mani norāj, nekā uzvedas tā, it kā manis vispār nebūtu," dažreiz šādi var nodomāt bērns.

Bērnam vienmēr skaidri ir jāsaprot, kur viņam nebija taisnības. Ir ļoti svarīgi paskaidrot, kādēļ nevar tā rīkoties, kā viņš darījis.

Nedrīkst piemērot fiziskus soda mērus. Bērns ir pilnībā atkarīgs no vecākiem un tādēļ nav spējīgs noteikt savas personiskās telpas robežas. Viņš acīmredzami konfliktā zaudēs, un viņam būs liela diskomforta sajūta. Tāpat nedrīkst manipulēt ar jūtām: "Es ar tevi nesarunāšos", "Slikti uzvedīsies – atdošu raganām", "Ar tādu briesmīgu bērnu nevar nekur iet", "Es tevi tādu riebīgu nemīlēšu". Saņemot jebkādu sodu, bērnam jābūt pārliecinātam, ka ar viņu rīkojas taisnīgi, ka viņu joprojām mīl un pat tad, kad viņš būs sodīts, viņš nepaliks bez vecāku mīlestības.

Katram bērna nedarbam ir jāizvēlas samērīgs sods. Nedrīkst sodīt, ja bērns kaut ko dara pirmo reizi. Ir iepriekš jāpabrīdina, par kādu rīcību sekos sods. Par to, kā patvaļīgi sodi var saindēt vecāku un bērnu attiecības, plašāk uzzini rakstā šeit.

Jācenšas, lai sods veicinātu to, ka bērns labo savu uzvedību: salabo sabojātu lietu, savāktu izmētātās mantas utt.

Sodam jābūt piemērotam ierobežotā laikā. Draudus šādā garā: "Saldējumam naudu tu vairs nedabūsi nekad", "Datoram vairs netuvojies" – bērni neņem nopietni.

Ieteicams izstrādāt vienotu noteikumu sistēmu un precīzi tai sekot. Turklāt šos noteikumus jāievēro visiem ģimenes locekļiem bez izņēmuma. Jautājumos par bērnu audzināšanu abiem vecākiem jābūt vienotam viedoklim. Bet par to, ka kāds tiks sodīts, jāpaziņo mierīgi, bez kliegšanas.

Bērns nesargā savas rotaļlietas. Saki: "Lūk, tev mašīna. Ja tu viņu salauzīsi, tev tās vairs nebūs". Un nepirkt jaunu auto ne pie kādiem apstākļiem. Bērnam ir nepieciešams laiks, lai izdarītu secinājumus. Ja šajā situācijā bērnu norās, bet pēc nedēļas nopirks jaunu mašīnīti, bērns izstrādās shēmu "salauzi mantiņu – nedaudz tiki norāts, bet toties dabūji jaunu mantu!" Šis uzvedības modelis var atkārtoties visu turpmāko dzīvi.

Bērns izmētā mantas. Ir jāmāca aiz sevis visu savākt. Mēdz būt, ka mamma gadiem ilgi visu aiz bērna vāc, bet pēc tam vecāki pēkšņi izlemj, ka viņam pašam aiz sevis ir jāvāc. Ir vēl sliktāk, ja tā vietā, lai bērnu mudinātu mācīties savākt savu istabu un mantas, mamma un tētis viņu vēl kritizē: "Tu ne tā izdarīji, nesavāci visu!". Šādā situācijā bērnā rodas iekšēja pretošanās: "Bet kāpēc vākt? Vāc vai nevāc, vienalga mamma ir neapmierināta". Lai tā nebūtu, paslavē bērnu: "Malacis! Vēl nedaudz un būs viss kārtībā, palikušas vien piecas mašīnas uz grīdas".

Ja vecāki bērnu norāj, piemēram, par rupjiem vārdiem, bet pēc tam paši tos lieto, bērnā rodas priekšstats, ka mamma un tētis nezina, kas ir "labi" un kas ir "slikti".

Vai drīkst iepļaukāt bērnu? Nē, jo tavs galvenais mērķis taču ir audzināt bērnu, iemācīt, paskaidrot, nevis nobiedēt. Tāpat par vardarbību tiek uzskatīti tādi soda mēri kā miega vai ēdiena aizliegums. Nedrīkst nedz slavēt, nedz sodīt, izmantojot ēdiena došanu vai nedošanu. Alternatīvas, kā bērnu disciplinēt bez kliegšanas un pēršanas, atradīsi rakstā šeit.

Tomēr bērna sodīšanai vari izmantot alternatīvas, piemēram, liegt kādas izklaides – skatīties multfilmu, nepaņemt līdzi ciemos vai spēlēšanās vietā pielikt pie kāda mājas darba izpildes.