Foto: Privātā arhīva foto.
"Mammu, panašķēsimies ar pienenēm?!" – pērn pavasarī diezgan bieži šādu aicinājumu dzirdēju no savas meitas Elzas. Saka – ābols no ābeles tālu nekrīt. Savvaļas augus jeb nezāles, kā tās mēdz dēvēt, jau teju desmit gadus esmu iekļāvusi savā uzturā. Tādēļ tikai pašsaprotami šķiet tos parādīt un iedot nogaršot arī saviem bērniem.

"Es esmu kā bite, ēdu medutiņu," saka Elza, plūkājot dzeltenās ziedlapiņas un liekot mutē. Ir bijuši gadījumi, kad līdzcilvēki satraukti pie manis atskrien un aizrāda – tava meita ēd pienenes! Jā, zinu, es atbildu, viņai tās garšo. Tāpat kā citi mazie, zaļie našķi, ar ko pavasarī dāsni dalās daba – mazās gārsiņas, zaķkāposti, pļavas skābenes, pumpuri, dzinumiņi un lapiņas. Vērot, meklēt, atrast, noplūkt un pagaršot. Priecāties un spēcināties. Savvaļas zaļumu ēšana ir brīnišķīgs process, kuru vērts ierādīt saviem bērniem.

Jāiemāca bērnam dažādība

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!