Lai arī plašsaziņas līdzekļos laiku pa laikam izskan aicinājumi nesūtīt savu kailfoto nepazīstamiem cilvēkiem, Drošāka interneta centrs regulāri saņem lūgumus palīdzēt izkļūt no interneta izspiedēju tīkla. Katru mēnesi centrs saņem lūgumu pēc palīdzības vēršas pieci līdz seši neuzmanīgi pieaugušie.
Drošāka interneta centra pārstāvis Kaspars Līcītis stāsta, ka naudas izspiedēji parasti izmanto viltotus profilus sociālajos tīklos un iepazīšanās portālos. Tiklīdz ir izveidojusies sarakste ar upuri, viņam tiek nosūtīts internetā atrasts kailfoto ar aicinājumu atsūtīt savu intīma rakstura fotogrāfiju. Līdzko naudas izspiedēji ir saņēmuši fotogrāfiju, no upura tiek pieprasīta nauda par kailfoto tālāku neizplatīšanu globālajā tīmeklī.
"Drošākais veids, kā nekļūt par izspiešanas upuri, ir nekādā gadījumā nesūtīt savus intīma rakstura fotoattēlus cilvēkiem, kuri iepazīti globālajā tīmeklī," uzsver Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska. Viens no pieejamākajiem rīkiem, lai pārbaudītu sociālo tīklu konta īstumu, ir pārliecināties par to, vai profilā atrodamās fotogrāfijas nav "nočieptas" kaut kur internetā. To ātri un ērti var izdarīt, piemēram, ar "Google" attēlu meklētāju.
Ja tomēr ir sanācis iekrist interneta izspiedēju lamatās, svarīgi ir nepakļauties izspiešanas draudiem un neveikt nekāda veida pārskaitījumus uz izspiedēju norādītajiem kontiem. Vēlams arī nekavējoties pārtraukt jebkādu komunikāciju ar šantāžistiem. Nākamais solis ir bloķēt pieeju saviem sociālā tīkla kontiem. "Ņemot vērā, ka nereti izspiedēji izmanto vairākus sociālo tīklu kontus, visdrošākais risinājums ir izdzēst vai deaktivizēt visus savus profilus visos sociālajos tīklos, jo vairumā gadījumu tas ir vienīgais komunikācijas kanāls šantāžistiem. Parasti, tiklīdz upuris kļūst nepieejams sociālajos tīklos, izspiedēji zaudē interesi un meklē nākamo upuri. Jāatceras, ka šo izspiedēju mērķis ir iegūt finansiālu labumu, nevis nopludināt jūsu foto vai video internetā," skaidro Katkovska.
Drošāka interneta centrs aicina ikvienu ziņot par šāda veida izspiešanas mēģinājumiem, rakstot uz e-pastu zinojumi@drossinternets.lv vai vēršoties Valsts policijā. Jo detalizētāka informācija par interneta izspiedēju aktivitātēm būs Drošāka interneta centra ekspertu un sociālo tīklu administratoru rīcībā, jo efektīvāka būs cīņa ar negodprātīgajām personām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
