Video: Kā bērni saviem vecākiem skolā pasniedz dabaszinātņu gudrības

Kā tas notiek realitātē, kad vēlā vakarā skolā pulcējas vecāki, skaties "Re:Baltica" kopīgi ar partneriem sagatavotajā video. Kā skaidro video veidotāji, veicot vairākus pētījumus par izglītības sistēmas problēmām Latvijā, pamanīti brīnišķīgi skolotāji, kas jau tagad izmanto radošas mācību vai audzināšanas metodes savās stundās. "Gribējām tās parādīt vecākiem, politiķiem un skolēniem, lai viņi aicinātu arī savus skolotājus strādāt līdzīgi," tā žurnāliste Inga Spriņģe.

Uzsākot rīkot vecāku mācīšanās dienas, Juglas vidusskolas dabaszinību skolotāja Urtāne vēlējusies attīstīt bērnos pašiniciatīvu, kas ir svarīga prasme gan mācībās, gan arī vēlāk profesionālajā karjerā.

"Mūsdienās augstas konkurences apstākļos uzņēmuma panākumi ir atkarīgi tieši no darbiniekiem, kam rūp, kas iesaistās, piedāvā idejas un ir gatavi rīkoties un izmēģināt jaunus risinājumus. Tāpēc pašiniciatīva ir būtiska mūsdienu darbinieku iezīme. Darba vidē tā izpaužas kā interese un gatavība aktīvi līdzdarboties uzņēmuma norisēs, dalīties ar idejām un paust savu viedokli. Tā norāda uz darbinieka motivāciju un to, ka viņam ir būtisks darba rezultāts, piemēram, uzņēmuma sniegtais pakalpojums klientam," saka "Swedbank", kas arī ir viena no video veidotājiem, Karjeras centra vadītāja Rita Majore.

Taču liels bija skolotājas Ramonas Urtānes pārsteigums, redzot, ka skolēnu vadīto mācību stundu dēļ vienlaikus ar pašiniciatīvas veicināšanu mainās arī attiecības ģimenē un būtiski pieaug skolēnu degsme iesaistīties mācīšanās procesā.

"Vecāku mācīšanās dienas ir brīvprātīgs pasākums, ko izziņoju e-klasē aptuveni reizi vai divreiz semestrī. No četrām paralēlajām klasēm, kur kopā ir aptuveni 120 skolēnu, katru reizi uz vecāku mācīšanās dienu piesakās aptuveni 10 – 15 skolēnu vecāki. Lielākoties nāk tieši delverīgi puiši, kas grib parādīt vecākiem savu varēšanu. Un viņu vecāki piedalās un vēlas redzēt, vai viņu bērns, par kuru nepārtraukti ir sūdzības, var kaut ko izdarīt. Un, kad viņi ierauga, ka bērns spēj izdarīt pat vairāk un labāk, nekā no viņa teorētiski tiek prasīts, vecāki ļoti to novērtē," pieredzē dalās Urtāne.

Viņa stāsta, ka vislielākais aizkustinājums bijis ieraudzīt asaras kāda tēta acīs, kurš beidzot redzējis, cik daudz spēj viņa bērns un cik šim bērnam svarīgs ir vecāku novērtējums. Turpat blakus stāvošā mamma esot teikusi: "Es nezināju, ka mans bērns ir gudrs." "Es, protams, sadzirdēju, ka līdz šim viņa domājusi – viņu bērns ir muļķis, bet svarīgākais, ka bērns izdzirdēja to, ka viņš beidzot ir gudrs! Un tagad šis skolēns dabaszinību stundās ir kļuvis daudz atvērtāks un uzlabojas arī mācību sekmes," stāsta skolotāja.

Lai saņemtu atgriezenisko saiti, skolotāja lūdz vecākiem uzrakstīt bērnam un viņai īsu vēstulīti. "Pēc stundas iedodu vecākiem aploksni ar divām lapiņām. Viena no tām domāta man, un uz tās viņiem jāuzraksta atbilde uz jautājumu: kāpēc vecāku mācīšanās dienām būt? Otra lapiņa ir paredzēta bērnam, un tur ir divi jautājumi vecākiem: kā mēs kā ģimene jutāmies, kad mūsu skolotājs (bērns) vadīja stundu, un ko mēs novērojām savā skolotājā (mūsu bērnā)? Zīmītes bērniem es nelasu, tā ir intīma vēstulīte pašu dēlam vai meitai, bet es redzu, kas notiek ar bērna seju, kad viņš to izlasa. Un redzu, ka vēl ilgi pēc tam skolēns mācību stundās ir pacēlies drusku virs zemes," stāsta skolotāja.

Vēstulē viņai vecāki parasti uzsver, ko tas, ka viņi bijuši kopā un redzējuši savu bērnu pilnīgi atšķirīgā lomā, ir devis viņiem kā ģimenei. Jo ikdienā vecākiem ģimenē ir vadošā loma, bet te galvenā loma ir bērnam, un viņi var ieraudzīt, ka var savam bērnam uzticēties.

"Redzu, ka ir daudz ģimeņu, kurās šī vecāku diena ir kaut ko iekustinājusi," stāsta skolotāja. "Protams, ka delveri tāpat paliek delveri, bet redzu, ka mācību stundās viņi iesaistās ar daudz lielāku degsmi."

"Skolotājas ideja par vecāku apmācībām ir brīnišķīga iespēja skolēnam piedzīvot vairākus pozitīvus mācību, pašizaugsmes un savstarpējo attiecību aspektus.

Pirmkārt, skolēnam šī ir iespēja attīstīt atbildības izjūtu par savu mācību darbu, jo apgūtās zināšanas būs teorētiski un praktiski jādemonstrē savai ģimenei.

Otrkārt, šāds uzdevums paredz ļoti labu tēmas apguvi, jo, lai spētu izskaidrot un palīdzētu pārējiem uzdevuma veicējiem, skolēnam ir jābūt detalizētām zināšanām, jāizprot katrs darbības solis," vērtē izglītības psiholoģe Sabīne Vilciņa.

Ja skolēnam izdodas tēmu izskaidrot, viņš kopā ar ģimeni piedzīvo izdošanās prieku par paveikto uzdevumu, kas rada labas sajūtas par mācību procesu, bet pat tad, ja neizdodas uzdevumu veikt sekmīgi, tas ir laiks kopā ar ģimeni, kad vecāku uzmanība tiek veltīta bērnam. Tas ļauj bērnam sajust, ka viņa darbs skolā vecākiem ir svarīgs un ka viņš pats ir svarīgs.

Psiholoģe aicina vecākus dot bērnam iespēju uzņemties iniciatīvu arī mājās. "Tā var būt atbildība par kāda uzdevuma izpildi, piemēram, kopīga brauciena organizēšana uz vietu, kur bērns vēlas doties. Ļaujiet, lai bērns izplāno un pēc iespējas organizē brauciena gaitu pats. Bet arī palīdziet, ja bērns kaut ko nezina, un dodiet iespēju bērnam realizēt viņa plānu. Un, protams, neatkarīgi no tā, cik labi bērnam tas izdevies, paslavējiet viņu par to, kas ir izdevies. Uzslava pienākas jau par to vien, ka viņš ir uzņēmies atbildību par pasākuma organizēšanu," iesaka psiholoģe.