"Tev būs brālītis un ar viņu varēsi paspēlēties" – šī ir visai muļķīga frāze jeb solījums, vecākajam bērnam stāstot par labumiem, ko viņš gūs, kad ģimenē ienāks otrs mazulis. Zīdainis taču vēl nevarēs ar viņu paspēlēties! Tas būs krietni vēlāk. Tāpat bieži vien vecāki skandē: "Tu taču esi jau liels, tev jāsaprot, ka brālis grib ēst!" Nē, vecākais var nesaprast, kādēļ viņš prioritāšu sarakstā tiek aizvirzīts kaut kur otrajā plānā.
Par to, kā labāk vecāko bērnu sagatavot māsas vai brāļa ienākšanai ģimenē, īpašā materiālā "Vēstules vecākiem" stāsta Labklājības ministrijas speciālisti.
"Tu esi liels, tev jāsaprot. Mazais brālis tagad ir izsalcis. Viņam tieši tagad jāiedod pudelīte. Tu taču vari mazliet pagaidīt, vai ne? Paskaties, cik viņš ir mīļš," Kārlis to tik vien dzird, kopš ir parādījies mazais brālis. Viņš ir pārliecināts, ka tētim un mammai brālītis ir daudz mīļāks par viņu. Viņš var darīt, ko vien grib, vecāki vairs nerūpējas par viņu. Brālim pietiek tikai izdvest kādu skaņu, un mamma ir tūlīt pie viņa. Tas Kārli padara ļoti niknu. Kaut arī, protams, viņš ir mīļš, šis mazais brālis. Taču patiesībā viņš nekam neder. Par rotaļāšanos nevar būt ne runas. Un tētis tikai kliedz: "Uzmanies, nenodari viņam pāri!"
Greizsirdība un vecāko bērnu bailes
Mazas māsiņas vai brālīša parādīšanās vecākajam bērnam nozīmē lielas pārmaiņas, tāpēc, ka viņš ir pirmdzimtais. Droši vien pirmoreiz savā dzīvē viņam jātiek galā ar to, ka sabrūk nemainīgo attiecību trīsstūris – bērns, mamma, tētis. Ar "iebrucēju" viņam jādala ne tikai laiks, bet arī vecāku atbalsts. Bērniem ir liela tieksme pēc citiem bērniem, taču vienlaikus, parādoties jaunatnācējam, savās četrās sienās viņi kļūst ļoti nedroši. Kur ir viņa vieta, kāpēc telpa acīmredzami ir kļuvusi šaurāka? Greizsirdība ir pavisam normāla reakcija. Vecāki ar īpaši saprotošu attieksmi pret savu "lielo" bērnu varat mēģināt novērst to, ka greizsirdība kļūst pārāk liela. Taču tu nespēj to pilnībā novērst.
Dažreiz bērnu bailes kļūst pārsteidzoši spēcīgas: ir bērni, kuri domā – tagad vecākiem ir jauns bērns, jo viņi ir bijuši slikti, un mamma un tētis grib no viņiem atbrīvoties un vairs nemīl.
Patiesībā vecāku vienīgā rīcība uz šādām bērna bailēm ir: aizvien parādi viņam, cik ļoti tu viņu mīli un ka saproti viņa grūtības. Pasaki bērnam, kas viņā īpaši patīk: skaistās acis, jautrie joki, gudrie jautājumi... Un pierādi savam bērnam, ka brālītis vai māsiņa viņam neko neatņems.
Mierini sevi ar domu, ka būtībā vairākumam bērnu, neņemot vērā greizsirdību, patīk, ka ir brālītis vai māsiņa. Bērni, kuri paši jūtas mīlēti un tāpēc neapgrūtināti soļo pa dzīvi, lielākoties ir gatavi mīlēt arī savu brāli vai māsu. Visbiežāk brāļi un māsas sāk viens par otru ātri interesēties. Šķiet, ka bērniem pat ir sava sazināšanās sistēma; jau pirmajās nedēļās zīdaiņi reaģē uz bērniem pavisam citādi nekā uz pieaugušajiem.
Mazs bērns spēj un grib tik daudz mācīties no pieaugušā. Kad jaunākais bērns ir aptuveni trīs gadus vecs, brāļu un māsu attiecības lielākoties nostiprinās. Tas, protams, nenozīmē, ka tad vairs nav problēmu, domas ir tikai par strīdiem un rotaļlietām. Un zināmā mērā greizsirdības izpausmes starp brāļiem un māsām var saglabāties visu dzīvi. Taču tas arī padara attiecības starp brāļiem un māsām tik īpašas: līdztekus ar vecāku un bērnu attiecībām tās ir attiecības, kas bērnam būs visu dzīvi.
Ieteicamā rīcība vecākiem
- Sagatavo bērnu tam, ka viņam būs brālītis vai māsiņa, taču neradi nepareizas cerības! Ja paziņosi par jautru rotaļu biedru, bērns būs vīlies par pastāvīgi raudošo zīdainīti.
- Neliec bērnam apspiest greizsirdību vai niknumu! Palīdzi viņam izrādīt savas jūtas! Piemēram, kopā rotaļājieties ar lelli, kurai nupat ir piedzimis mazulis.
- Ļauj vecākajam bērnam piedalīties zīdaiņa aprūpē! Parādi viņam, ka viņš var palīdzēt mazulim vai kaut ko atnest. Taču nepārpūlē vecāko bērnu!
- Nespied viņu atdot mazulim rotaļlietu vai rotaļāties ar viņu! Saki viņam, ka viņam pašam jāizlemj, ko viņš vēlas dot, un ka viss ir kārtībā, ja viņš kaut ko arī negrib atdot.
- Parādiet viņam, ka tā ir priekšrocība būt lielam. Paskaidro: "Mazulītim jāgaida, kamēr es viņam kaut ko iedošu. Tu jau vari visu sev paņemt pats." Dažreiz dari kaut ko īpašu tikai kopā ar vecāko bērnu, ko mazākais vēl nevar, piemēram, aizejiet uz zooloģisko dārzu.
- Ieplāno vecākajam bērnam noteiktu laiku, kas tiks veltīts tikai viņam, piemēram, samīļošanu pirms iemigšanas, pasakas lasīšanu vai rotaļāšanos.
- Tēvam vai citām uzticības personām jau līdz brālīša vai māsiņas piedzimšanai jāvelta vairāk laika pirmdzimtajam vai pārējiem bērniem un sākumā pēc iespējas jāpievēršas tikai viņiem.
- Lūdz ciemiņus uzreiz nepievērst uzmanību tikai zīdainim, bet gan veltīt daudz uzmanības arī vecākajam bērnam.
- Kad bērni kļūst vecāki un sākas rīvēšanās un strīdi par rotaļlietām, pēc iespējas neiejaucies! Izvairies no pastāvīgā šķīrējtiesneša lomas, kā arī neizšķir strīdu tikai par labu vienam bērnam. Ja, piemēram, jaunākais ir apgāzis ar tādām pūlēm celto torni, palīdzi vecākajam to atkal uzcelt.
Triki un fakti
Vēl daži mazi triki situācijas uzlabošanai
- Ja uzdāvināsi kādu dāvaniņu par godu brālīša vai māsiņas piedzimšanai, pirmā reakcija būs prieks.
- Vai, mainot autiņus vai zīdot, vecākais bērns vienmēr kļūst apgrūtinošs? Iekārto viņam vietu sev tieši blakus, kur viņš var sēdēt un gaidīt kādu īpašu rotaļlietu!
- Strīdus par rotaļlietām – ja bērni ir ļoti sanervozējušies – pārvērt par konfliktu risināšanas mācību stundu: "Jūs abi gribat sarkano automobili. Tas ir sarežģīts jautājums: divi bērni un viens sarkans auto! Kā jūs to varētu atrisināt?" Aptuveni no četru gadu vecuma ar vecāku palīdzību bērni spēj atrast risinājumu, jaunākiem bērniem ir nepieciešami konkrēti priekšlikumi.
Vai zināji, ka:
Greizsirdība uz brālīti vai māsiņu izpaužas dažādi? Puse bērnu reaģē ar tādām uzvedības izmaiņām kā spītība, pieķeršanās, attīstības aizkavēšanās. Dažreiz to ir grūti atpazīt, ja runa nav par jauno mazuli, bet gan "lielais" sāk biedējoši slikti uzvesties, vairāk neēd vai kļūst agresīvs pret citiem bērniem. Tad ar visiem līdzekļiem viņš cīnās par uzmanību un grib pierādījumus, ka viņu vēl mīl.
Daži bērni sāk uzvesties kā laikā, kad bija vēl pavisam maziņi: runā bēbīšu valodā, grib dzert tikai no pudelītes, atkal piečurā bikses – neapzināti cerot, ka šādi saņems mātes uzmanību.
Vismazāk konfliktu ir ar bērniem, kuri ir vecāki par trim gadiem: viņi ir patstāvīgāki, kontaktējas ar citiem bērniem un viņiem jau ir priekšstats par laiku, tātad viņi var mazliet pagaidīt.
Nav tāda jēdziena kā "tipisks vienīgais bērns". Tas, kā bērni orientējas sabiedrībā, pirmkārt, ir atkarīgs no vecāku audzināšanas, nevis no fakta, ka bērnam ir brālis vai māsa.
Un atceries, ka arī vecākus dažkārt pārņem dusmas un – "ak, šis mīļais eņģelītis" – krīt uz nerviem. Taču nekad nevērsiet agresiju pret bērnu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
