Turpmāk tētis apraksta, kādēļ un kā rodas dusmu lēkmes, kā rīkoties, kad tās parādījušās publiskā vietā un kādēļ vispār bērni mēdz tik ļoti satrakoties.
Neils saprot, ka dusmu lēkmes ir neizbēgamas. Tā tavs bērns tiek galā ar dusmām un sarūgtinājumu – lielām emocijām, ar kurām viņš mācās tikt galā. Dusmu lēkmju izraisītāji lielākoties iedalāmi trīs kategorijās.
Šīs lēkmes parasti rodas:
- Ja bērnam lūdz izdarīt ko tādu, ko viņš negrib;
- Ja bērnam neļauj darīt to, ko viņš grib;
- Ja izskan atbilde "nē" uz to, ko bērns vēlas.
Kā un vai iespējams izvairīties no dusmu lēkmēm
Iemācies atpazīt brīdi, kad bērnam tuvojas dusmu lēkme un rīkojies, lai no tās izvairītos.
Kas tev jādara:
- Esi tādas uzvedības piemērs, kādu gribi, lai atdarina bērns;
- Iemācies agri atpazīt bērna dusmu lēkmju signālus. Rīkojies, lai izvairītos no šādiem izvirdumiem. Labi noder uzmanības novēršanas tehnika;
- Slavē bērnu par labo uzvedību. Vari izveidot pats savu atalgojuma tabulu.
Tu nedrīksti:
- Ļaut bērnam pārāk izbadēties, nogurt vai nogarlaikoties. Tas var radīt auglīgu augsni dusmu lēkmēm;
- Saasināt situāciju, sadusmojoties pats. Saglabā mieru un paškontroli;
- Lūgties, lai bērns ar tevi sadarbotos. Viņam jāapzinās, ka tu kontrolē notiekošo.
Neils iesaka: "Nepiekāpies bērna izvirzītajām prasībām, lai tikai apturētu dusmu lēkmi. Tava piekāpšanās iemācīs bērnam rīkot scēnas, lai dabūtu kāroto. Nešaubies ne mirkli – viņš tā rīkosies.
Kā tikt galā ar dusmu lēkmēm
Visefektīgākais veids, kā rīkoties, kad sākas (vai vēl tikai tuvojas) dusmu lēkme, ir uzmanības novēršanas tehnika. Bērni nespēj ilgstoši noturēt uzmanību uz kaut ko noteiktu – izmanto to savā labā.
Te ir trīs galvenās uzmanības novēršas metodes:
Izklaidē – gādā, lai, dodoties prom no mājas, līdzi būtu neliela paciņa ar izklaidējošiem pievilināšanas priekšmetiem. Tev jānodarbina bērna prāts un rokas. Visefektīvākā lieta, kādu izmantoju es, bija plāksteru kastīte, taču tu vari izmantot jebkuru mazu rotaļlietu, piemēram, grabuli vai ratiņu "grāmatiņu", rekomendē Neils.
Izmanto lomu spēles – pārsteidz bērnu, kaut ko notēlojot vai izdarot ko negaidītu. "Ja es izlikos, ka raudu – ļoti skaļi un ļoti uzspēlēti, mani bērni bieži vien sāka smieties un viņu noskaņojums acumirklī izmainījās. Noskaidro, kas vislabāk der tavam bērnam," iesaka daudzbērnu tētis.
Iesaisties – piedāvā darīt kaut ko citu un nekavējoties to dariet visi kopā.
Ja dusmu lēkme rit pilnā sparā
Kas tev būtu jādara:
- Saglabā mieru un kontrolē situāciju. Ja atrodies mājās, novieto bērnu drošā teritorijā, lai nomierinātu. Ja tas gadās publiskā vietā, pasauc bērnu pie sevis;
- Parūpējies, lai bērns būtu drošībā.
Tu nedrīksti:
- Atstāt bērnu bez uzraudzības sabiedriskā vietā, tādējādi parādot, ka "ignorē" viņa slikto uzvedību;
- Censties sarunāties ar bērnu dusmu lēkmes laikā. Tai jārit savu gaitu un ir sevi jāizsmeļ.
- Kad viss norimis, mierīgi aprunājies ar bērnu par dusmu lēkmi. Esi saprotošs un laipns, taču uzsver, ka dusmu lēkmes nav pieņemamas nedz mājās, nedz sabiedrībā. Labākais veids, kā tikt galā ar šiem dusmu sprādzieniem, ir robežu nospraušana un ievērošana. Tas bērnam iemācīs, ka dusmu lēkmes nav efektīva stratēģija.
Neila padoms: "Ja bērna dusmu lēkmes kļūst biežākas, stiprākas vai ilgākas, un tev rodas bažas, konsultējies ar ārstu."
Publiska vieta un konflikti
Dažreiz, par spīti tam, ka tavi bērni uzvedas labi un darbojas saprātīgā trokšņu līmenī, nākas sastapties ar sabiedrības naidīgumu.
Publiskā vietā tev vajadzēs:
Izvērtēt situāciju (bieži), atrodot atbildes uz šādiem jautājumiem:
- Vai esi pārliecināts, ka kontrolē notiekošo un dari visu, lai bērniem būtu interesenti un viņi uzvestos labi?
- Vai bērns ievēro pieņemamu trokšņa līmeni?
Ja atbilde uz kādu no šiem jautājumiem ir "nē" (un situācija nav ārkārtas – proti, bērns nav slims, viņam nenāk zobi un viņš nav pārguris), nekavējoties pārņem situācijas kontroli un mierīgi, cieņpilni atjauno kārtību.
Ja uz iepriekš minētajiem jautājumiem atbildes ir apstiprinošas, saglabā ārēju nesatricinātību. Dažreiz cilvēki mēdz uzvesties nesaprotami. Stāvi tam pāri. Ja naidīgums ir pasīvs (piemēram, "pārgrieztas" acis vai klusa purpināšana), nepievērs tam uzmanību. Ja kāds vēršas tieši pret tevi, mierīgi izskaidro situāciju. Neļauj citu cilvēku nesaprātīgai uzvedībai tevi sadusmot vai satraukt. Tas negatīvi ietekmē bērnus.
Nekādā gadījumā nekliedz uz saviem bērniem, lai izpatiktu svešiniekiem.
Ja bērns redzēs, ka svešinieku labsajūta tevi uztrauc vairāk, tad "iemācīsies", ka viņš tev nav tiks svarīgs kā nejaušs, ķildīgs svešinieks, bet tā taču nav.
Nezaudē savaldību un nekliedz uz citiem. Esi saprātīgs un loģisks.
Bērni mācās, kā rīkoties un uzvesties šādā situācijā, vērojot, kā to dari tu. Ļauj viņiem un sev būt lepniem.
Raksta tapšanā izmantota Neila Sinklēra grāmata "Komandiertētis" (izd. Zvaigzne).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
