Bērndārznieks iemīlējies: piecas nepareizas vecāku reakcijas

Psihologi "Parents" norāda uz piecām visizplatītākajām kļūdām, kuras šajā delikātajā situācijā pieļauj vairums vecāku.

Jā, jā, pirmkārt, priecājies. Jo pirmā iemīlēšanās šajā bērnudārza vecumā runā par to, ka bērns ir gatavs dažādībai, ieskaitot arī daudz sarežģītāku mijiedarbību ar vienaudžiem. Ja tu novēro pārlieku tuvu fizisko kontaktu: mazulis turas pie rociņas vai skūpsta otru – tās nebūt nav pāragras seksualitātes pazīmes, bet gan siltu jūtu izteikšana.

Visticamāk, bērni to ir novērojuši mammas un tēta attiecībās. Tādēļ pirmā iemīlēšanās ir rādītājs tam, ka tavs bērns attīstās dabiskā un veselīgā veidā. Un lai gan tās vēl ir visagrīnākās un ne tik spēcīgas jūtas, tās dāvā milzum daudz dažādu pārdzīvojumu jebkurā vecumā, ieskaitot pašus maigākos. Un bērnam ir nepieciešams iziet caur šīm sajūtām, paļauties uz tavu sapratni, delikātumu un atbalstu. Lai neizjauktu romantisko noskaņu, ir svarīgi nepieļaut tālāk minētās kļūdas.

Vislabākā taktika: nesteidzināt bērnu un sākt ar vispārīgiem jautājumiem. Lai viņš pats pastāsta par to, kas viņam svarīgs, un tu viņam varēsi palīdzēt. Ja tavs dēls atzīstas, ka mīl meitenīti, pavaicā, ko tas viņam nozīmē. Viņš var atbildēt: "Viņa ir mans labākais draugs" vai "Mēs apprecēsimies", un atkarībā no reakcijas tev būs vieglāk veidot tālāko sarunu. Lai bērnu pamudinātu sarunai, var sākt šādi: "Tev pēdējā laikā patīk spēlēties ar Kārlīti/Ieviņu. Tu jūties īpaši, kad viņš/viņa tev ir blakus?"

Ticama pazīme

Bērns ir spējīgs runāt par jūtām un attiecībām, taču, ja viņš nav gatavs apspriest sevi, ir svarīgi pret to attiekties ar iejūtību un nerakņāties viņa stāstā pa tiešo. Nav vērts šajā gadījumā uzdot jautājumus par mīļoto meiteni/zēnu. Ja bērns pats tev ir atklājies, uzmanīgi uzklausi, uzdodot uzvedinošus jautājumus, taču atturoties no jebkura negatīva vērtējuma. Tavs uzdevums ir darīt visu, lai bērnam būtu komforta sajūta, par to runājot. Šāda saruna par jūtām ir jauna pieredze ne tikai tev kā vecākam, bet arī tavam bērnam, pirmo reizi ar to saskaroties.

Bērni pārdzīvo viņiem jaunas un spēcīgas emocijas, un viņus ievaino sajūta par to, ka pieaugušie šīs jūtas neuztver nopietni. Pirmā pirmsskolas laika iemīlēšanās ir laba iespēja ļaut bērnam sajust, ka viņš var uz tevi paļauties viņa visnoslēpumainākajos jautājumos. Un ja tu ar viņu runāsi nevis no augstumiem, bet kā līdzīgs ar līdzīgu, padalīsies ar paša bērnības dienu pieredzi un jaunības laika pārdzīvojumiem, tad arī gatavību tev uzticēties bērns nesīs sev līdzi pieaugušo dzīvē.

Maziem bērniem ir jāpastāsta par bioloģiskajām dzimumu atšķirībām un meiteņu un zēnu attiecībām kopumā. Lai tas būtu citā kontekstā, kas nav saistīts ar to, ko pārdzīvo bērns. Nav vērts it kā vilkt paralēles ar viņa platonisko iemīlēšanos un paskaidrot, kas notiks, kad viņš izaugs. Mazuli, kurš pārdzīvo šīs jaunās jūtas, tas tikai samulsinās.

Ir svarīgi prast uzklausīt bērnu, kopā papriecāties par viņa jūtām un palīdzēt tās izteikt, vienlaikus nav vērts iniciēt īpašu uzmanības izrādīšanu attiecībā pret bērnu, pret kuru tavējam ir radušās simpātijas. Tava bērna jūtas var ļoti ātri arī pāriet, jo šajā bērndārznieka vecumā tās nekad nav īpaši ilgstošas. Un draugs vai draudzene jau var pierast pie pastiprinātas uzmanības, bet negaidītais atsalums var viņu ievainot. Tādēļ – vienkārši neiejaucies!