Kariess, erozija un citas zobu un smaganu slimības. Informācija, kas jāzina katram vecākam

Zobu bojājumus izraisa baktērijas, kas dzīvo cilvēka mutē un barojas ar ogļhidrātiem, ko lietojam uzturā. Ja ikdienā patērējam produktus, kas satur fermentējamos ogļhidrātus jeb cukurus (glikoze, fruktoze, laktoze, maltoze, saharoze u.c.), piemēram, cepumus, šokolādi, baltmaizi, pienu, jogurtu, biezpiena sieriņus utt., baktērijas "apēd" ogļhidrātus un drīz sāk ražot skābi, kas bojā zobu emalju, un zobs zaudē svarīgas minerālvielas.

Šo procesu sauc par demineralizāciju, un tas ir zobu bojāšanās procesa sākums. Tomēr sākuma stadijā bojāšanās process vēl ir apstādināms, jo zobu aizsardzība spēj atjaunoties. Kariesa sākumu mutē mēs varam redzēt kā krītaini baltu laukumu; visbiežāk tā ir līnija gar smaganu, kur visvairāk uzkrājas aplikums. Minerālvielas, kas zudušas skābes iedarbības laikā, aizstāj siekalās esošās minerālvielas, un šo procesu sauc par remineralizāciju. Zobu emaljas zaudētās minerālvielas palīdz aizvietot florīdi no zobu pastas, tāpēc zobārsti un zobu higiēnisti iesaka lietot fluorīdu saturošas zobu pastas.

Zobu veselība katram cilvēkam ir individuāla. Tā ir atkarīga no vispārējā veselības stāvokļa un medikamentu lietošanas (piemēram, inhalatori astmas slimniekiem, apstarošanas radītās izmaiņas mutes dobumā onkoloģisku saslimšanu gadījumā), kā arī no cilvēka ikdienas ēšanas un mutes dobuma kopšanas paradumiem.

Kariess rodas no skābēm, ko rada uz zobiem esošais bakteriālais aplikums. Cilvēka mutē ir mikroorganismi, kas visvairāk "dzīvo" tieši zobu aplikumā, un šiem mikroorganismiem "garšo" ogļhidrāti (tie ir gan saldumos, gan miltu izstrādājumos). Kad ēdam ogļhidrātus saturošus produktus, tad mutē esošās baktērijas pārstrādā šos ogļhidrātus līdz skābēm.

Atrodoties uz zoba virsmas, skābe mikroskopiskā līmenī šķīdina zoba emalju. Sākumā tas ir ar aci neredzams defekts, bet baktērijām, kas pašas ir ļoti mazas, tā ir jauna vieta, kur dzīvot. Ja mutes dobuma higiēna turpina būt slikta, tad no šī mazā defekta veidojas arvien lielāks un lielāks defekts, kamēr zobā rodas caurums. Zobu bojāšanos galvenokārt izraisa cukurs, tāpēc samaziniet cukura daudzumu uzturā. Tādi našķi kā šokolāde, cepumi, konfektes u.tml. produkti negatīvi ietekmē zobu emalju un var izraisīt zobu veselības problēmas. Našķus var lietot kā desertu ēdienreizes laikā.

Parūpēties par savu zobu veselību var, izskalojot muti pēc saldu, gāzētu dzērienu un skābu ēdienu lietošanas uzturā, tādējādi zobi netiks ilgstoši pakļauti skābju iedarbībai. Tāpat nevajadzētu saldas, skābas sulas un dzērienus lietot visas dienas garumā, jo tad skābe mutē atrodas ilgstoši un veicina erozijas veidošanos. Vēl viens ieteikums – dzerot saldus, gāzētus dzērienus (piemēram, limonādes), izmantojiet salmiņu. Tad varam būt droši, ka skābe mazāk saskarsies ar zobiem.

Parūpēties par zobu veselību var:

Kad bērns ir slims, ārsts bieži nozīmē lietot antibiotikas. Bieži vien tie ir saldināti antibiotiku sīrupi, kas kaitē zobiem. Tāpat vēl klāt nāk citi sīrupi – pret klepu, iesnām utt. Dažos gadījumos tiek lietoti arī inhalatori, kas samazina siekalu plūsmu. Antibiotika kā viela nerada kariesu, taču saldinātie sīrupi gan.

Arī slimības laikā lietotie dzērieni, piemēram, sulas un salda tēja, atstāj redzamas sekas uz bērna zobiem, tāpēc vecākiem ieteicams uzraudzīt, lai bērns arī slimošanas laikā pienācīgi rūpējas par zobiņiem, tīrot tos no rīta un vakarā, jo slimošanas laikā bērnam gribam iedot ko gardu, pažēlot, bet parasti šie našķi ir "kariesa bumbas". Pēc slimošanas un antibiotiku lietošanas organisma imunitāte ir novājināta. Tas arī var sekmēt kariesu radošo baktēriju skaita pieaugumu, uzsver mediķi.

Viens no biežākajiem smaganu saslimšanas iemesliem ir smaganu iekaisums. Tas var būt pārejošs, vai arī iekaisums var attīstīties un veicināt periodonta un periodonta slimību rašanos. Periodonts ir saistaudi, kas aptver zoba sakni un balsta zobu, bet, ja tajos iekļūst infekcija, rodas slimība – periodontīts.

Galvenās periodonta slimību pazīmes:
sarkanas un uztūkušas smaganas;

Pazīmes:

Kas izraisa periodonta saslimšanas? Mīkstais zobu aplikums ir primārais slimības, ko sauc par gingivītu, izraisītājs. Aplikumā esošās baktērijas producē toksīnus, kas rada smaganu iekaisumu. Arī zobakmens ir nozīmīgs periodonta slimību izraisītājs. Tas veidojas, mineralizējoties ilgstoši nenoņemtam mīkstajam aplikumam. Noņemt zobakmeni var tikai zobu higiēnists vai zobārsts. Zobakmens var veidoties ne tikai virs smaganām – zemsmaganu zobakmens nodara vēl lielāku ļaunumu. Nelīdzenā zobakmens virsma piesaista arvien vairāk aplikuma un veidojas arvien vairāk zobakmens.

Pastāv arī virkne citu faktoru, kas veicina aplikuma uzkrāšanos, aiztur tā likvidēšanu un veicina iekaisuma rašanos: nekvalitatīva zobu restaurācija, zobu bojājumi, slikti izgatavoti mākslīgie kroņi, ortodontiskas ierīces, nepareizs zobu izvietojums, paradums elpot caur muti, minerālvielu deficīts, kā arī stress.

Ja parādījusies kāda no periodonta slimībām, jāatceras, ka mutes veselību visdrīzāk būs iespējams atgūt tikai daļēji. Tomēr ne katrs smaganu iekaisums pāriet periodontītā. To, vai veidosies iekaisums, nosaka mikroorganismu veidi un organisma atbildes reakcija.

Kā tiek ārstētas periodonta slimības? Parādoties smaganu asiņošanai, laikus jāapmeklē zobu higiēnists vai zobārsts. Speciālists novērtēs mutes dobuma stāvokli un ieteiks vēlamās ārstēšanas metodes. Smagāku periodonta slimību gadījumos tevi nosūtīs pie īpaša speciālista – paradontologa.

Gingivīts ir smaganu iekaisums, ko vieglā formā novēro jau divas līdz trīs dienas pēc mutes higiēnas pasākumu (zobu tīrīšanas, diegošanas) pārtraukšanas.

Gingivīta pazīmes ir smaganu:

Uzsākot intensīvu mutes higiēnisku kopšanu un profilaktisko ārstēšanu, gingivītu var ātri novērst. Hroniska gingivīta un periodontīta ārstēšanas process ietver trīs galvenos soļus: