Iet uz priekšu un nepadoties. Liene Stepena par dzīvi pēc vīra zaudējuma

Liene stāsta, ka viņas samierināšanās un pārdzīvošanas process lielā mērā bija atkarīgs no tā, kāds bija viņas vīrs. "Nekas augstāks nevar būt. Mums bija vienkārši lieliskas attiecības. Liela mīlestība. Es zināju viņu pilnībā, un viņš zināja mani," skaidro Liene.

"Mēs bijām ļoti atklāti. Un viņš bija ļoti spēcīgs un vīrišķīgs, lai varētu runāt par savām bērēm, nāvi. Viņš teica, ka negrib, lai viņu zemē aprok, un uz bērēm kāds nāk melnās drēbēs. Es to visu pārņēmu – man likās, ka es kļūstu par daļu no viņa," atminas Liene, piebilstot, ka viņa pārņēmusi sava mīļotā sajūtas, domas.

"Mums bija viena taisnība – ka es stāvu taisnu muguru un eju uz priekšu, nepadodos. Man ir bērni, māja. Es faktiski biju tā, kas visus radus savāca kopā – nekādas baigās raudāšanas. Labi, visiem grūti, sāpīgi – izraudās un pietiek. Mēs dzīvojam tālāk, viss notiek. Tā arī ir. 20. maijā būs tieši gads kopš viņš ir mirs. Bet šā gada laikā ir tik daudz, kas noticis manā dzīvē. Tik daudz kā krāsaina, tādas jaukas lietas. Tas ir tāpēc, ka es nenoslēdzos. Es nepieliku punktu. Jā, mans vīrs ir mirs, tas ir drausmīgs zaudējums, bet es nenoslēdzos," stāsta Liene.

Vaicāta, vai Liene nav noslēgusies arī kā sieviete, kura pieļauj iespēju, ka satiks vēl kādu īsto cilvēku, Liene atbild apstiprinoši. "Mana dzīve ar to nebeidzās. Tas bija mūsu ceļš, kas jānoiet kopā, bet man ir jāiet tālāk. Es ticu, ka viss būs lieliski, un tas jau ir pierādījies."

Liene teic, ka pirms vīrs nomiris, viņi arī vienojušies par tuvāku un tālāku nākotni. "Tas bija drausmīgs mirklis. Un es atkal atkārtošos – cik ļoti vīrietis var būt vīrišķīgs, skatoties nāvei acīs. Viņš zina, ka viņš mirst, bet viņš saka tā: "Tev ir jānomaksā šis kredīts, jāuzceļ māja, jāpabeidz te…". Un viņam ir nenormālas sāpes, bet viņš man uzraksta plānu, kas man tagad tuvākā gada laikā ir jāizdara. Tad viņš saka: "Tu jau skaista sieviete, tad pēc gadiņa noteikti tev būs kādas attiecības."

Pēc šādiem vārdiem Liene izplūdusi asarās, nesaprazdama, kā vispār iespējams mīlēt kādu citu: "Tā ir tā nesavtīgā mīlestība," skaidro Liene, piebilstot, ka viņš devis viņai atļauju dzīvot tālāk.